Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 17.jūnijā sniedza interviju CNN International tiešraidē, atbildot uz pieredzējušā CNN žurnālista Džima Klensija (Jim Clancy) jautājumiem par Latvijas vietu NATO un ES.
V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka dalība NATO un ES ir pašsaprotama Latvijas situācijā, un valsts aktīvi un sekmīgi šobrīd noslēdz integrācijas procesu abās organizācijas pirms Prāgas NATO galotņu sanāksmes š.g.novembrī un ES samita Kopenhāgenā š.g.decembrī. “Šim gadam Eiropas apvienošanās procesā jābūt vēsturiskam. NATO integrācijas procesā Latvija sekmīgi īsteno Dalības Rīcības plānu, ko uzskatām par savu mūsdienīgas aizsardzības sistēmas Bībeli, un jebkurai dalībvalstij vai ekspertam ir visas iespējas izvērtēt mūsu sasniegumus,” viņa sacīja. Prezidente akcentēja, ka atbalsts NATO Latvijas sabiedrībā ir augsts, vairāk nekā 60 procenti, un šim drošības garantam valstij nav alternatīvas. Viņa augstu novērtēja ASV lomu aliansē.
Prezidente runāja par Latvijas sekmēm un augsto pozīciju ES sarunās, atzīmējot, ka Dānijas prezidentūras laikam, kas sāksies š.g.jūlijā un kura noslēgumā Latvija cer saņemt iestāšanās uzaicinājumu, būs atlicis noslēgt tikai 3 sadaļas. “Mēs esam praktiski jau saskaņojuši savu likumdošanu ar mūsdienīgas Eiropas vajadzībām, un arī mūsu Satversme tūlīt pēc valsts neatkarības iegūšanas bija savam laikam ļoti progresīva, atjaunotā valstiskuma laikā tajā vēl esam pievienojuši sadaļu par cilvēka tiesībām,” stāstīja Latvijas prezidente CNN žurnālistam.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 17.jūnijā tikās ar Čikāgas mērijas Kancelejas vadītāju Šīlu O`Gradi (Sheila O`Grady) un dažādu nozaru vadītājiem, lai iepazītos ar Čikāgas attīstību un mērijas prioritātēm un meklētu iespējas sadarbībai ar Latviju. V.Vīķe-Freiberga augstu novērtēja Čikāgas dinamisko attīstību un “vienmēr inovatīvo garu”, kas piesaista cilvēkus apmeklēt šo pilsētu. Viņa pauda savu gandarījumu par iepazīšanos ar Čikāgas mēru Ričardu Deiliju (Richard M.Daley) Dublinā notikušās Sasniegumu akadēmijas (Achievement academy) pasākuma ietvaros un pauda cerību par tālāku kontaktu veidošanu starp Latviju un Čikāgu. Par godu Latvijas prezidentei pilsētas galvenajā laukumā ir izkārts Latvijas karogs.
Latvijas prezidente interesējās par plānošanās un ekonomiskās attīstības principiem pilsētā, kuru pamatā ir uzņēmēju piesaiste pilsētas veidotajiem projektiem, kā arī elastīga un radoša pieeja nodokļu un finansu politikā, kas vērsta uz augošu, sazarotu uzņēmējdarbības vidi. Viens no Čikāgas mērijas prioritārajiem darbības virzieniem ir ārējās tirdzniecības aktivizēšana, ostas un infrastruktūras attīstība.
Prezidente stāstīja par investīciju iespējām Latvijā un uzsvēra, ka Latvijas bagātība ir tās talantīgie cilvēki, kas sevi apliecina dažādās jomās pasaules mērogā. Čikāgas mērijā tika atzīmēts, ka, lai arī Čikāga ir slavena ar lielo studentu skaitu, viena no aktuālām problēmām izglītības jomā ir lasītprasmes veicināšana, tāpēc prezidentei tika jautāts par labi zināmajām Latvijas sekmēm un pieredzi šajā jomā, kas atspoguļojas statistikas rādītājos. Viņa atzīmēja, ka Latvijā lasītprasmei un izglītošanai ir senas tradīcijas, kas saistās ar 17.gadsimtu.
V.Vīķe-Freiberga vēlējās uzzināt, kā Čikāga piesaista tūristus un veido savas pilsētas tēla stratēģiju. Mērijas pārstāvji stāstīja par dažādu kultūras, sporta, izklaides pasākumu stratēģiju ar mērķi raisīt dažādu sabiedrības slāņu interesi par pilsētu. Tajā skaitā Čikāgas šīs vasaras kultūras notikumu degpunktā ierakstīti arī Vispārējie Latviešu dziesmu un deju svētki, kas notiek jūlijā. Pilsētas mērs ir aizsācis Leļļu teātra festivāla tradīciju, un mērijas pārstāvji izrādīja interesi par šī teātra tradīcijām Latvijā.
Mērijas pārstāvji informēja par pilsētas labklājības un dzīvojamo namu atjaunošanas programmu, kas saistīta ar rūpēm par cilvēku sociālajām garantijām pēc izlikšanas no nojaucamiem namiem. Pēc sacītā, ikvienas reformas vai programmas uzsākšanai tiek izsludinātas konsultācijas ar sabiedrību.
Valsts prezidente vakar Čikāgā tikās ar aptuveni 400 latviešu kopienas pārstāvjiem, uzrunājot viņus par svarīgākajām Latvijas aktualitātēm un trimdas kopienas lomu valstisku uzdevumu īstenošanā. Atzīmējot darbu, ko Latvija ir paveikusi, lai šogad varētu būt uzaicināta NATO un ES, viņa uzsvēra ikviena tautas pārstāvja lomu, palīdzot Latvijai vēsturiskā brīdī. “Daudzi no mums pirms gadu desmitiem varēja tikai sapņot par brīvu Latviju, tagad mūsu valsts ir brīva, tās karogs plīvo virs Apvienotajām Nācijām, …, un Latvijai šobrīd ir svarīgs ikviens tās dēls un meita, ikviens tās draugs, lai sniegtu atbalstu un palīdzību valstij šajā vēsturiskajā gadā, un tāpēc es pateicos visiem, kas ir palīdzējuši un turpina palīdzēt Latvijai,” viņa sacīja.
Latviešu kopienas vārdā Ilmārs Bergmanis pateicās prezidentei par drosmīgo valsts vadību, pievēršot uzmanību tādu valstiski svarīgu uzdevumu risināšanā kā tieslietu sistēmas stiprināšana, valsts valodas jautājumi, Latvijas interešu pārstāvniecība ārvalstīs: “Jūs esat ieguvusi daudz draugu un atbalstītāju savu kolēģu – citu valstu prezidentu vidū, un Latvija šobrīd tiek uztverta kā līdzvērtīgs partneris”.
Čikāgas latviešu koris pasākumā nodziedāja vairākas šovasar Čikāgā gatavoto Dziesmu svētku dziesmas.