Lielākā uzmanība sarunā tika pievērsta nepieciešamībai izlēmīgi rīkoties, lai attīstītu Latvijas kapitāltirgu, ņemot vērā to, ka Latvijas akciju tirgus kapitalizācijas apmērs pret mūsu valsts iekšzemes kopproduktu ir zemākais Baltijā un visā Eiropas Savienībā (ES). S. Purgaile runāja par nepieciešamo valsts iesaisti un politiskajiem lēmumiem, kas būtu jāpieņem kapitāltirgus iedzīvināšanai. FKTK ir nākusi klajā ar 10 soļu programmu, kā aktivizēt Eiropas līmenī panīkušo Latvijas kapitāla tirgu. Tāpat Pārresoru koordinācijas centrs jau ir radījis informatīvo ziņojumu valdībai par šo tematu, taču tagad būtu nepieciešama izlēmīga tālākā politiskā rīcība.
S. Purgaile, D. Auziņa-Melalksne un A. Grafs norādīja, ka ir jāsāk domāt par valsts kapitāluzņēmumu akciju emitēšanu biržā. Taču valstij kā akcionāram valsts kapitālsabiedrībās ir no savas puses jāuzstāda kapitālsabiedrībām augstas ambīcijas ilgtspējīgas attīstības mērķos. Līdztekus tam ir jāpieprasa profesionāla un caurspīdīga pārvaldība. Valstij kā akcionāram jākļūst aktīvākai, izvirzot savas finanšu “gaidas” tās kontrolētajiem uzņēmumiem.
Kapitāltirgus attīstība ir arī inovāciju iespēja zaļajā ekonomikā. ES ir gatava veikt lielas investīcijas ilgtspējas veicināšanai un pret savām investīcijām pieprasīs atbilstību inovācijām šajā laukā, kā arī dalībvalstu uzņēmumu darbības transformāciju. Kapitālsabiedrībām Latvijā ir jāatbalsta pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, taču bez ambicioziem uzstādījumiem to būs grūti izdarīt.
Valsts prezidents atzīmēja, ka viens no tuvākajiem darbiem kapitāltirgus attīstībā būtu Pārresoru koordinācijas centra izstrādātā informatīvā ziņojuma aktualizēšana. Tāpat valdībai kā uzdevums jāizvirza valsts kapitālsabiedrībām prasība iesniegt konkrētus attīstības uzstādījumus līdz ar nepieciešamajiem finanšu mērķiem. Tāpat arī jāliek uzsvars uz citiem – nefinanšu – mērķiem, lai veicinātu korporatīvās pārvaldības mehānisma iedarbināšanu valsts kapitālsabiedrībās. Valsts prezidents arī uzsvēra, ka Latvijas un visas ES nākotnes kontekstā visos kapitālsabiedrību projektos ir būtiski ņemt vērā zaļās ekonomikas vadlīnijas. Kā svarīgu elementu veiksmīgai Latvijas kapitāltirgus attīstībai Valsts prezidents minēja arī sabiedrības finanšu pratību.
D. Auziņa-Melalksne uzsvēra, ka valsts bezgalīgi nevar aizņemties, ir jāmeklē papildu pelnīšanas iespējas caur kapitāltirgus aktivizēšanu un valdībai ir jāķeras klāt daudzkārt atliktajai iniciatīvai kotēt valsts kapitālsabiedrības biržā, kā tas ir noticis un notiek Igaunijā un Lietuvā. D. Auziņa-Melalksne norādīja, ka šāda rīcība nekādā gadījumā nedrīkst tikt dēvēta par privatizāciju, jo valsts joprojām patur savas kapitāldaļas un kontrolpaketi pār uzņēmumiem. Dodot jaunas investīciju iespējas, tiktu palielināts nacionālais kapitāls un pavērtos iespēja 2. pensiju līmeņa līdzekļu ieguldīšanai atpakaļ Latvijas ekonomikā, nevis kā tas ir tagad, kad tie nonāk Igaunijas un Lietuvas ekonomikās.
A. Grafs atzīmēja, ka, analizējot situāciju Baltijā kopumā, ir redzams, ka valsts kapitālsabiedrībām valdība nav nodefinējusi pietiekami konkrētus finanšu mērķus un tā saucamās finanšu “gaidas” attiecībā pret atdevi no paškapitāla un aizņemtā kapitāla. Nosakot sasniedzamos mērķus, ir svarīgi tāpat izvirzīt sasniedzamos ilgtspējas kritērija rādītājus.
E. Levits un A. Grafs apspriedās par Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksa piemērošanu, kurā ietvertie principi apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā un var tikt piemēroti jebkuram uzņēmumam. Attiecīgu likuma grozījumu projektu šobrīd izskata Saeima, un, ja tas tiks atbalstīts, tas būs saistošs visām valsts kapitālsabiedrībām.