Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Helsinkos teica runu konferencē “Stop Child Trafficking: Modern-Day Slavery”, kas veltīta cīņai pret bērnu prostitūciju Baltijas jūras reģionā. Valsts prezidente runā uzsvēra, ka šai konferencei, kas veltīta mūsdienu verdzībai – noziedzībai pret bērnu, seksuālai izmantošanai un prostitūcijai – ir būtiska nozīme, lai veicinātu veselīgas sabiedrības veidošanos Baltijas jūras valstīs, tas nozīmē arī plašākā pasaulē, jo šodien ne tikai Latvija, bet faktiski visas ziemeļvalstis un Baltijas jūras reģiona valstis saskaras ar šo smago problēmu.
Prezidente akcentēja adekvātas likumdošanas nozīmi, kā arī sadarbību starp valstu iekšlietu resoriem, nevalstiskajām organizācijām un speciālistiem kā ļoti nozīmīgu šajā cīņā. V.Vīķe-Freiberga gan atzīmēja, ka ir gadījumi, kad likums vien nevar cīnīties ar noziedzību pret bērnu, un tas visbiežāk izpaužas caur bērnu adopciju. Lai arī esot saskaņā ar likumu, bieži vien caur bērnu adoptēšanu izpaužas daudzi kriminālnoziegumi, un viņa minēja arī vairākus piemērus, kad tas tā ir noticis.
Prezidente atzīmēja interneta postošo iedarbību uz bērnu prostitūcijas un seksuālās izmantošanas izplatību. Viņa atzīmēja, ka nākotnes izaicinājums valstu valdībām būs bērnu pornogrāfijas apkarošana internetā. Viņa uzsvēra, ka arī Latvijā sabiedrība un valdība saskaras ar problēmu, kas saistās ar bērnu pornogrāfisko filmu un fotoattēlu ievietošanu internetā un nelegālo biznesu šajā jomā. Prezidente pievērsa klātesošo uzmanību tam, ka šī nav tikai ne tik attīstīto valstu problēma, bet bērnu pornogrāfija ir kļuvusi par plaukstošu starptautisku biznesu. Viņa atzīmēja, ka near pārmest tikai tām valstīm, no kurām nāk šie izmantojamie bērni, ka tās nedarītu visu iespējamo, ir tikpat stingri jāskatās uz tām valstīm, no kurām nāk “klienti”, kas nodarbojas ar bērnu seksuālo izmantošanu.
Viņa atzīmēja, ka Latvijā nopietna uzmanība, pēc viņas domām, jāpievērš ģimenēm, kuras ir grimušas alkohola vai narkotisko vielu iedarbībā un nevar pietiekami pieskatīt savus bērnus, pie tam šo ģimeņu ekonomiskais līmenis arī ir zems. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka būtiski ir palielināt izmantoto bērnu rehabilitācijas iespējas, kā arī tiesas procesā modernizēt bērnu intervēšanu un pratināšanu.
Līdz ar citiem konferences dalībniekiem, tajā skaitā Somijas prezidenti Tarju Halonenu, kura arī piedalījās šajā konferencē, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka viena no problēmām, ko uzreiz ir grūti efektīvi risināt, lai rastu iespēju šīs kriminalitātes apkarošanai, ir statistikas trūkums, un skaitļi, kas šodien ir iegūti par šo noziegumu apmēriem, pēc prezidentes domām, nebūt nav tie, kas atspoguļo patieso situāciju.
Viņa aicināja apvienot visus iespējamos pūliņus sākot ar starptautiskajām, organizācijām un iekšlietu resoriem, NVO un politiskajiem līderiem, lai samazinātu šos noziegumus pret bērniem. V.Vīķe-Freiberga pateicās visiem tiem speciālistiem, kas jau šodien strādā pie tā, lai katrs bērns, kurš ir cietis no izmantošanas varētu atgriezties sabiedrībā un pilnībā tajā iesaistīties.
Konference tiek rīkota sadarbībā ar Somijas valdību, Baltijas jūras valstu padomes, Zviedrijas, Kanādas, ASV atbalstu. Pēc konferences rīkotāju aplēsēm, to personu skaits, kas šobrīd ir ap 700 000 un kas ir upuri, arvien palielinās Baltijas jūras reģionā. Daudzi no cietušajiem ir nepilngadīgi, un ir prostitūcijas, seksa tirdzniecības un bērnu pornogrāfijas upuri, sava veida verdzības upuri. Konference plānota, lai veltītu starptautiskus pūliņus un meklētu risinājumus upuru rehabilitācijas un palīdzības jautājumiem, sabiedrības izglītošanas procesam, likumdošanai, kas vēršas pret bērnu tirdzniecību u.c. Konferences dalībnieki – Latvijas un Somijas prezidentes, dažādu valstu ministri, speciālisti un NVO pārstāvji, tajā skaitā no Latvijas.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Helsinkos tikās ar Somijas premjerministri Anneli Jatenmeki (Anneli Jäätteenmäki) arī uzsverot abu valstu pūliņus noziedzības pret bērnu apkarošanā.
V.Vīķe-Freiberga pateicās Somijai par tās stigro atbalstu jaunās Eiropas veidošanās procesos un pārrunāja jautājumus, kas saistās ar jauno ES-Krievijas dialogu, ES drošības politiku, kā arī Baltijas jūras reģiona un divpusējo attiecību nākotni.
Abas puses uzsvēra, ka nākotnes Eiropā Eiropas Komisijai jāsaglabā būtiska loma, ir jārod risinājums, kā mazām un lielām valstīm tikt vienādi pārstāvētām Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanā. Abas puses apmainījās viedokļiem par pēdējām aktualitātēm ES institucionālajās reformās.
Runājot par tikko notikušo ES-Krievijas samitu Pēterburgā, kur piedalījās gan V.Vīķe-Freiberga, gan A.Jatenmeki, Latvijas prezidente uzsvēra tā simbolisko nozīmi, veidojot ES un Krievijas jauno dialogu, un to, ka šobrīd arī kandidātvalstu attiecības ar Krieviju ietilpst kopējā ES un Krievijas dialogā. Runājot par ES-Krievijas vīzu režīma debatēm, Valsts prezidente pateicās Somijai par izpratni un atbalstu jautājumā par to, ka pirms var būt runa par vīzu režīma atvieglojumiem, Krievijai ir jāratificē robežlīgums ar Latviju un Igauniju, kā arī jāstrādā pie robežprocedūru nostiprināšanas.
Abas puses uzsvēra, ka Baltijas jūras reģionam šodienas Eiropā ir dinamiskas attīstības iespējas un liela nozīme būs tam, vai izdosies ap Baltijas jūru esošajām valstīm veicināt draudzīgas vides attīstību. Gan V.Vīķe-Freiberga, gan A.Jatenmeki uzsvēra, ka ir jāpanāk vairāki būtiski lēmumi jaunajā Eiropā par Baltijas jūras valstu vides tīrību, kas veicinātu, gan ekonomisko uzplaukumu, gan tūrisma un citu nozaru attīstību.
Runājot par divpusējam attiecībām, prezidente skaidroja tās šaubas, kas ir Latvijas sabiedrībā par iespējamās "Baltic Pulp" celulozes rūpnīcas iespējamiem vides tīrības apdraudējumiem, kas var nodarīt kaitējumu Latvijas dzeramajam ūdenim.
Prezidente uzsvēra, ka Latvijai būtu jāpalielina eksports uz Somiju, lai balansētu abu valstu eksporta un importa attiecības, atzīmējot, ka Somija ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem investoriem Latvijā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freibea šodien Helsinkos tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu. Sarunā galvenā uzmanība tika veltīta jaunās Eiropas reformu jautājumiem un sabiedrības noskaņojumiem par jaunās Eiropas nākotni.
Valsts prezidente, stāstot par to, kā Latvija gatavojas dalībai Eiropas savienībā (ES) un gaidāmajam, referendumam š.g. septembrī, uzaicināja Somijas prezidenti apmeklēt Latviju un stāstīt Latvijas cilvēkiem par to, kādiem procesiem cauri ir gājusi Somija pēc iestāšanās ES un ko ir devusi ES Somijas sabiedrībai. Somijas prezidente ar gandarījumu atsaucās uz Latvijas prezidentes ielūgumu un sacīja, ka “Baltijas valstis Somijai ir mīļas”, tās ir neatņemama un nepieciešama Eiropas sastāvdaļa, tāpēc viņa pauda cerību, ka Latvijas cilvēki rudeni vēlēsies teikt “jā” par savas valsts dalību ES. Somijas prezidente ar prieku piekrita stāstīt par Somijas pieredzi, tajā skaitā par Somijas politiku pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos.
Abas puses bija vienisprātis, ka uz jaunās Eiropas nākotni ir jāskatās ne tikai filozofiski, redzot apvienoto Eiropu kā iespēju dzēst pagātnē radušās dalījuma līnijas, bet arī pragmatiski, meklējot labākos sadarbības risinājumus starp ES dalībvalstīm. V.Vīķe-Freiberga un T.Halonena runāja par iespējām nostiprināt eiropeiskās demokrātijas vērtības jaunās Eiropas telpā, kā būtisku elementu minot izglītības sistēmas elastību un šīs sistēmas piemērošanos jaunā laika prasībām. Abas prezidentes runāja par to, ka šodienas Eiropā studentu savstarpējie kontakti ir bagātinājums valstīm un iespēja nostiprināt tās saites un tās vērtības, kas vieno Eiropas demokrātijas. Prezidentes arī apmainījās viedokļiem par tikko kopā pavadīto laiku ES un Krievijas samitā Sanktpēterburgā 31.maijā. Latvijas un Somijas prezidentes bija vienisprātis, ka ES un Krievijas dialogā ir jābūt arī jautājumam par Krievijas un Igaunijas, Krievijas un Latvijas robežlīgumu ratifikāciju.
Abas puses arī apspriedās par Baltijas jūras reģiona nākotni un ekonomiskās izaugsmes iespējām. T.Halonena uzsvēra, ka Somijas princips ES arī nākotnē būs, ka vienlīdzībai starp dalībvalstīm ir nopietna loma un šis ir jautājums, kurā nav kompromisu.