Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai šodien Berlīnes Brīvajā universitātē tika pasniegta Universitātes zelta medaļa. Latvijas prezidente ir otrā Eiropas valsts prezidente, kam šāds apbalvojums piešķirts. Pasniedzot zelta medaļu tika atzīmēts, ka prezidente ir Latvijas Trīszvaigžņu ordeņa kavaliere, un ordeņa moto: “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm!” pilnībā atbilst arī prezidentes dzīves gaitām un viņas darbībai. Tika uzsvērts prezidentes ieguldījums demokrātiskas valsts stiprināšanā un valsts integrācijā apvienotajā Eiropā. Augstu tika novērtēta arī Valsts prezidentes loma latviskas identitātes apzināšanā un latviešu valodas kā valsts valodas attīstībā, nodibinot Valsts valodas komisiju.
Latvijas Valsts Prezidentes
Vairas Vīķes-Freibergas
uzruna Berlīnes Brīvajā universitātē
2003. g. 18. martā
Latvija Eiropas Savienībā – jaunas dalībvalsts iespējas un problēmas
Augsti godātais Profesor Getgensa kungs,
fon Bredova kungs,
Kastneres kundze,
Profesor baron (Freiherr) fon Šteten,
Šai pirmajā Latvijas Valsts vizītē Vācijā, es kā Latvijas Valsts prezidente jūtos patiesi pagodināta, saņemot Berlīnes Brīvās universitātes Goda medaļu. Es to uzlūkoju ne tik vien kā augstu savas darbības vērtējumu, bet arī vienlaikus kā atzinību Latvijas valsts panākumiem.
Man ir īpašs prieks par to, ka šis gods nāk no Berlīnes Brīvās universitātes. Jo Berlīnes Brīvā universitāte nav tikai universitāte kā visas citas, tā ir leģenda, tā ir simbols.
Kāda drosme bija vajadzīga, lai 1948. gadā – ārkārtējas starptautiskas spriedzes situācijā, kad Staļina režīms veica Rietumberlīnes blokādi – domātu par universitātes dibināšanu! Kāda apņēmība bija nepieciešama, lai to paveiktu kara izpostītajā, sadalītajā pilsētā! Cik skaidru nākotnes vīziju tas prasīja, cik dziļu pārliecību par demokrātijas vērtībām, lai universitāti izveidotu un attīstītu! Berlīnes Brīvā universitāte stāv un ir stāvējusi par ticību brīvībai un par drosmi to aizstāvēt un sargāt, tā stāv par uzticību patiesībai un par gatavību nenogurstoši tai kalpot, tā stāv par pārliecību par personības vērtību un par spēju pūlēties lai to izkoptu un pilnveidotu. Vēlos izmantot šo izdevību lai izteiktu savu dziļo personīgo cieņu un apbrīnu pret šīs universitātes pārstāvētām vērtībām un visiem tiem, kas centušies tās dzīvē īstenot un ieviest.
Atrašanās Vācijā manī personīgi izraisa vienlaikus priecīgas un smeldzīgas jūtas. Mana pirmā saskare ar Vāciju bija bērnības bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās, kad, līdzīgi miljoniem citu, pārdzīvoju bēguļošanu, aukstumu, badu, ilgstošos uzlidojumus un iznīcinošo bumbošanu. Mani vecāki toreiz ar smagu sirdi pameta savu dzimteni un visu, kas viņiem dārgs, lai bēgtu no Latvijas otrreizējās Padomju okupācijas un no totalitāra režīma, ko tie nebija gatavi panest. Viņi bija jau pārdzīvojuši asiņaino Padomju okupāciju 1940.-1941. gadā un tai sekojošo asiņaino nacistu okupāciju no 1941. līdz 1944. gadam. Viņi cerēja atgriezties mājās tad, kad pēc kara Latvija būtu atguvusi savu neatkarību. Šīs cerības nepiepildījās un sava mūža laikā viņi šo atgriešanos nesagaidīja, jo pāri par 50 gadu Latvija palika Padomju Savienības jūgā.
Tamdēļ šodien, kad stāvu Jūsu priekšā kā atjaunotās, brīvās Latvijas Valsts prezidente, es to izjūtu ne tikai kā dziļi personīgu gandarījumu, bet arī kā simbolisku godinājumu visiem tiem, kas šo dienu vairs nesagaidīja. Tas ir apstiprinājums tam, ka brīvības sapņi var piepildīties un ka taisnība tomēr var uzvarēt, kaut arī dažreiz ļoti ilgi uz tiem ir bijis jāgaida.
Dāmas un kungi,
Pateicoties Vācijas un citu valstu draudzīgajam atbalstam, Latvija ir spējusi ieviest vērienīgas reformas un pieņemt radikālas pārmaiņas īsajā 12 gadu laika posmā, kopš tā atguva savu neatkarību 1991. gadā. Pērna gada nogalē Latvija tika uzaicināta kļūt par ES un NATO dalībvalsti. Tas ir būtisks mūsu sekmju apliecinājums un centienu vainagojums, kurā Vācijas atbalstam ir bijusi svarīga loma.
Pirms diviem gadiem Latvija no savas puses atbalstīja Vāciju ievēlēšanai ANO Drošības Padomē un, neskatoties uz atšķirīgajiem viedokļiem atsevišķos jautājumos, arī šodien pieņemtu to pašu lēmumu. Jau šodien latvieši un vācieši plecu pie pleca strādā gan miera uzturēšanas operācijās Balkānos, gan starptautiskajā koalīcijā Afganistānā, gan Eiropas Konventā veidojot kopīgās Eiropas nākotni.
Šodien Eiropā valda miers un stabilitāte, vairums Eiropas tautu vai nu jau dzīvo labklājībā, vai strauji uz to virzās. Līdz ar Baltijas un Austrumeiropas valstu uzaicināšanu NATO un ES, ir pārvarēta arī pretdabiskā Eiropas sašķeltība, tiek likvidētas Otrā Pasaules kara sekas. Eiropa tiek apvienota bez kara un vardarbības, un Vācijas loma šajā megaprojektā ir milzīga.
Šī Eiropas apvienošanās tiek balstīta uz tām pašām nemainīgām Rietumu civilizācijas vērtībām, kas veidojušas pamatus šīs universitātes dibināšanai. Brīvība un vienlīdzība, cilvēktiesības un tiesiskums ir vienlaicīgi veicinājušas tādu sekmīgu starptautisku organizāciju, kā Eiropas Savienības un NATO tapšanu.
Tuvākajā nākotnē Vācija un Latvija būs partnervalstis abu organizāciju ietvaros. Vācijas atbalsts Austrumeiropas tautu brīvības alkām un konkrēti ES un NATO paplašināšanai ir balstījies gan sapratnē par vēsturisko atbildību, gan skaidrā vīzijā par vienotas Eiropas iespējamību.
Latvijas skatījums uz Eiropas nākotni balstās pārliecībā, ka ES un NATO paplašināšana ir savstarpēji papildinoši procesi. Tie abi ir sekmīgākie projekti Eiropas vēsturē. Līdz ar NATO, ES ir nodrošinājusi stabilitāti, mieru un saticību Eiropā, kā arī izaugsmi un labklājību tās iedzīvotājiem. Tāpēc mēs izvēlējāmies pievienoties, tāpēc mūsu vēlme ir abas organizācijas stiprināt arī turpmāk.
Dāmas un kungi,
Starpkaru perioda izcilais vācu ārlietu ministrs Gustavs Štrezemans uzskatīja : “Europa ist nicht ein Gebilde, das für sich leben könnte. Europa ist nur möglich innerhalb der Welt und der Weltwirtschaft.” Jaunajā gadu tūkstotī šis atzinums iegūst īpašu nozīmi.
Latvijas redzējumu par ES nākotni nosaka vairāki pamatprincipi :
- ES dalībvalstu līdzvērtība neatkarīgi no lieluma, izvietojuma un iedzīvotāju skaita;
- Nepieciešamība nodrošināt ES konkurētspēju starptautiskā vidē;
- Jauni drošības izaicinājumi – terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, organizētā noziedzība, u.c. – kuri prasa jaunas sadarbības formas un līmeņus;
- Cieša sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm;
Mēs patiesi vēlamies, lai ES dalībvalstīm būtu politiska apņēmība īstenot pieņemtos lēmumus un reformas – piemēram, Lisabonas stratēģiju, kā arī reformēt Kopējo Lauksaimniecības Politiku, turpināt ekonomisku liberalizāciju un atvēršanu.
Kopīgi ar Vāciju mēs uzskatām, ka Eiropas Komisijai jāpiešķir lielākas kompetences, jo tā aizstāv visu dalībvalstu intereses un ir neitrāla un efektīva; ka nacionālajiem parlamentiem jābūt lielākai iesaistei ES jautājumu lemšanā; ka iekšlietu un tieslietu jautājumi jāiekļauj kopējā ES tiesību ietvarā.
Vienlaikus, mēs iestājamies par rotējošas ES prezidentūras saglabāšanu, jo tā ir simbols un praktisks apliecinājums dalībvalstu vienlīdzībai; mēs uzskatām, ka katrai dalībvalstij jābūt savam Komisāram, jo arī tas ir apliecinājums, ka esam pilntiesīga dalībvalsts. Tieši tāpēc mēs ļoti stingri vēlamies piedalīties Starpvaldību konferencē kā pilntiesīga dalībvalsts.
Dāmas un kungi,
Eiropas Savienības un NATO centrs drīzumā pavirzīsies uz austrumiem, Baltijas valstīm un Polijai tajos iestājoties. Šīm jaunākajām dalībvalstīm būs svarīga loma, pilnveidojot ES un NATO attiecības ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Tām papildus būs jāuzņemas jauna atbildība par ārējo robežu efektīvu kontroli un jāpārņem funkcijas, ko līdz šim ir veikušas tādas ES un NATO robežvalstis, kā Vācija.
Taču, sargājot Eiropas Savienības ārējo robežu, mums jāizvairās no jauna “mūra” uzcelšanas. Mēs neesam ieinteresēti, lai Eiropā rastos jaunas dalījuma līnijas. Tieši otrādi, mēs vēlamies, lai mūsu kaimiņi būtu attīstītas, turīgas, demokrātiskas un drošas valstis.
Viens no svarīgākajiem attīstības veicinātājiem ir reģionālā sadarbība.
Vācija un Latvija ir Baltijas jūras reģiona valstis. Mūsu kopīgās interesēs ir veicināt drošību, stabilitāti un labklājību šajā reģionā. Kultūras un vēsturiskais mantojums, drošības izaicinājumi un nākotnes perspektīvas mūsu reģionā ir visai līdzīgas. Tie veido pamatu tālākajai sadarbībai un attīstībai.
Jau šobrīd Baltijas jūras reģions politiski, sabiedriski un saimnieciski ir kļuvis par vienu no dinamiskākajiem reģioniem Eiropā. Baltijas jūras reģionā notiek desmitā daļa no pasaules tirdzniecības darījumiem. Augsti izglītotais darbaspēks, labā infrastruktūra, daudzās ostas, padara Baltijas jūras reģionu par vienu no vislabāk attīstītajām saimniekošanas telpām arī globālā mērogā.
Pēc 2004. gada 1. maija visas valstis ap Baltijas jūru izņemot Krieviju būs Eiropas Savienības sastāvā. Un tas noteiks Baltijas jūras reģiona būtiskākās nākotnes attīstības tendences. Piekrastes reģioniem visos Baltijas jūras krastos tiek prognozētas labas attīstības perspektīvas.
Šobrīd šajā reģionā diemžēl vēl pastāv ievērojamas atšķirības ienākumu un algu līmenī, dzīves standartā un mūža ilgumā. Nākotnes svarīgs uzdevums būs mazināt šis atšķirības, un šajā procesā ES ar saviem attīstības veicinošiem mehānismiem būs jāspēlē ļoti nozīmīga loma. ES, būdama nozīmīgākais ekonomiskās attīstības virzītājspēks Baltijas jūras reģionā, sekmēs arī šodien vērojamo atšķirību pārvarēšanu. Pieņemot, ka būsim spējuši tam radīt visus nepieciešamos politiskus un tiesiskus priekšnoteikumus, ES paplašināšanās spēs radīt vajadzīgo saimniecisko pacēlumu visās jaunuzaicinātās valstīs.
Vācijas austrumu reģionu, Polijas, Baltijas valstu un Krievijas tikai daļēji izmantotais ekonomiskais potenciāls ietver sevī milzīgas attīstības iespējas. Baltijas valstīm un Polijai attīstības grūdienu ir nodrošinājusi Eiropas un transatlantiskās integrācijas perspektīva, kas prasīja straujas un dažkārt arī sāpīgas reformas. Cerams, ka arī Krievijai būs nepieciešamā reformu griba un spēja, kas ļaus turpināt demokrātiskas labklājības valsts attīstības ceļu. Tādējādi iegūs ne tikai Krievijas tauta un valsts, bet arī viss mūsu reģions un kontinents.
Dāmas un kungi,
Drīz vien Latvija un Vācija kļūs par partnerēm jaunajā, paplašinātajā Eiropas Savienībā. Mūsu kopīgās interesēs ir, lai 25 dalībvalstu organizācija darbotos efektīvi, un lai tā atbilstu tām prasībām, kuras izvirza šīsdienas izaicinājumi. Latvija lielu nozīmi piešķir darbībai Eiropas Konventā, kuram būtu jārod atbildes uz vēl daudziem neskaidriem jautājumiem. Var piekrist Eiropas Konventa prezidentam Valerī Žiskāram Destēnam (Valéry Giscard D’Estaing), ka viens no Eiropas svarīgākajiem uzdevumiem ir iesaistīt eiropiešus vēsturiskajā Eiropas apvienošanā, lai ikviens eiropietis justos piederīgs šim projektam.
Latvijā diskusija par Eiropas nākotni ir ne tikai iespēja piedalīties kopējas vīzijas veidošanā, tā ir arī debašu process Latvijas sabiedrībā, kas noslēgsies ar iestāšanās referendumu šī gada rudenī.
Eiropas Savienības darbība šķiet sarežģīta un sveša daudziem eiropiešiem, kā par to liecina dažādās valstīs veiktās socioloģiskās aptaujas. Tādēļ reformējot tās institūcijas, jāpatur prātā vienkāršības un skaidrības princips, lai ES pilsoņiem rastos lielāka izpratne par to, ko dara šī organizācija un par ko atbild katra ES institūcija. Eiropas Savienības pilsoņiem jājūt, ka ES institūcijas pārstāv un aizstāv viņu intereses. Līdz ar Vāciju Latvija uzskata, ka viens no veidiem, kā to panākt, ir Eiropas Komisijas prezidenta ievēlēšana Eiropas Parlamentā.
Šķiet, visi ir vienisprātis – ārējā un drošības politika ir viena no sfērām, kur būtu nepieciešams uzlabot ES efektivitāti. Spēcīga un vienota paplašināta Eiropa iegūtu vairāk svara un ietekmes pasaulē. Eiropas ārlietu ministra posteņa radīšana dotu vairāk iespēju to izmantošanai visu dalībvalstu labā.
Dāmas un kungi,
Pusgadsimta garumā, NATO alianse ir bijusi galvenais Eiropas drošības garants. Transatlantiskā sadarbība ir izturējusi laika pārbaudi un Berlīnes Brīvā universitāte ir viens no spilgtākajiem šīs sadarbības apliecinājumiem. Tieši ilgstoši sekmīgā NATO darbība izskaidro septiņu Prāgas samitā uzaicināto valstu vēlmi iestāties aliansē, kā arī vēl trīs citu t.s. Viļņas desmitnieka valstu nopietno apņēmību uz to gatavoties. Latvijas interesēs ir droša nākotne vienotā Eiropā, ko atbalsta spēcīga NATO alianses transatlantiskā saite.
Vienlaikus, mēs apzināmies, ka būt sabiedrotajam NATO nozīmē ne tikai saņemt drošības garantijas, bet arī sniegt tās vajadzības gadījumā citiem sabiedrotajiem. Mēs uzskatam, ka neatkarīgi no valsts lieluma, atrašanās vietas un iekšpolitiskās situācijas mēs nedrīkstam atteikt atbalstu kādam sabiedrotajam ja tas uzskata, ka ir nopietni apdraudēts. Jo – ja kādreiz palīdzība būs vajadzīga mums pašiem, gribētu saņemt tādu pat atbalstu.
Šobrīd Irākas atbruņošanās jautājums ir radījis nopietnu starptautisku krīzi. Gan ANO Drošības padomē, gan NATO, gan ES valstu starpā ir krasas atšķirības taktikas izvēlē par to, kā Irāka ir atbruņojama un cik ilgā laikā tam jānotiek. Taču nedrīkstam aizmirst, ka mūsu stratēģiskais mērķis paliek tas pats, kas Irākai vienprātīgi izteikts ANO Drošības padomes 1441. rezolūcijā. Irākai ir pilnībā jāievēro visas šai rezolūcijā iekļautās prasības.
Latvijas valdības pozīcija ir tāda, ka arī mēs esam par mieru Irākā, taču šis miers ir pilnīgi Sadama Huseina rokās. Ja viņš nav gatavs pilnībā pakļauties ANO prasībām, tad kaut kādā stadijā tam ir jāizraisa nopietnas sekas. Visbēdīgākais pie visas šīs situācijas būtu, ja mēs ļautu Irākas diktatoram mums visiem uzspiest savu gribu un savu dienas kārtību. Domstarpības par Irākas atbruņošanas veidiem un laika termiņiem nedrīkstētu nopietni un paliekoši sašķelt ANO, NATO aliansi un Eiropas Savienību. Mums tagad visiem priekšā stāv ļoti nopietni izaicinājumi. Vienalga, kas notiek tuvākajās dienās un mēnešos, mums visiem kopā ir jāpūlas lai veiksmīgi pārvarētu šīsdienas vētras. Mums pašiem savā dienas kārtībā ir pietiekoši daudz jautājumu, kas izriet no mūsu pašu izvirzītajām prioritātēm. Pie tiem mēs gribētu strādāt lai turpinātu kopīgi būvēt mūsu vienotās Eiropas nākotnes ēku.