Vaira Vīķe-Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 5.jūnijā, Toronto kopā ar Igaunijas parlamenta prezidenti Eni Ergma piedalījās Baltu studiju veicināšanas apvienības (The Association for the Advancement of Baltic Studies) konferences svinīgajā pasākumā.

 

Uzrunājot auditoriju, prezidente pauda prieku būt atkal apvienībā, bet šoreiz jau savai valstij esot neatkarīgas, demokrātiskas valsts statusā. Prezidente sacīja, ka pasaule ir pāris desmitu gadu laikā ļoti mainījusies, trīs Baltijas valstis ir atguvušas brīvību un neatkarību, kā ari atgriezušās starptautiskajā sabiedrībā: “Tagad šķiet, ka tas ir bijis vienkārši –esam ES un NATO, bet 1999.gadā vēl nebija pārliecības, ka tā būs.(..)Tagad esam brīvi veidot sevi par tādiem, kādi vēlamies būt. Tā ir greznība – izvēlēties.”

 

Baltu studiju veicināšanas apvienība (BSVA) bija nozīmīga akadēmiskā darba iespēja tiem zinātniekiem un pētniekiem, kuru karjeru dzimtenē pārtrauca karš, tā bija iespēja publicēt rakstus, grāmatas, sanākt konferencēs, foruma arī deva pasaules zinātniekiem ar Baltijas valstīm un tautām saistītus materiālus, kas citādi pasaulei nebija zināmi. BSVA devums ir ari Baltu studiju nodaļu un programmu ieviešana universitātēs.

 

BSVA arī šodien ir jāturpina darbs pie pasaules iepazīstināšanas ar Baltijas valstīm, pauda pārliecību prezidente: “Trīs Baltijas valstu vēsture ir mācība pasaulei par izciesto un pārdzīvoto. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir ne vien melnas un asiņainas vēstures lappuses, bet ari liela kultūras un gara bagātība, ko neviens nevar atņemt. No mums pašiem tagad ir atkarīgs, kā savu bagātību izmantojam, uzturam, vairojam un kā to nododam nākamajām paaudzēm.” Prezidente uzrunāja klātesošos “kā tiltu starp veco un jauno pasauli” un pateicās visiem par to, ko viņi ir darījuši savai valstij, tautai un valodai, kā arī aicināja arī turpmāk darīt visu, “lai mūsdienu civilizācijas šūpulis – Eiropa - ir konkurētspējīga ar Ameriku, Āziju un citām pasaules daļām.

 

 

Baltu studiju veicināšanas apvienība ir starptautiska asociācija, kurā V.Vīķe-Freiberga ir darbojusies kopš 1982.gada. No1984. līdz 1986.gadam V.Vīķe-Freiberga bija asociācijas prezidente. Papildu informācija par apvienību pieejama:

 

http://www.balticstudies-aabs.lanet.lv/

 

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 5.jūnijā, Latviešu Kultūras centrā Toronto tikās ar Latviesu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) valdes locekļiem, lai pārrunātu Latvijas un LNAK sadarbības aktualitātes.

 

Pārrunājot diasporas atbalstam ārvalstīs paredzēto valdības programmu, LNAK valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš uzsvēra, ka šī programma ir viens no veidiem, kā Latvija var palīdzēt latviešiem ārzemēs. Valdes pārstāvji informēja prezidenti par LNAK projektiem, kurus plānots iesniegt atbalsta saņemšanai diasporas programmas ietvaros. Projekti ir saistīti ar latviešu trimdas vēstures apkopošanu, baltiešu filmu programmas turpināšanu, skolēnu apmaiņu ar Kanādas latviešu skolēniem un lauku skolu sadarbību ar Kanādas latviešu skolām u.c.

 

Valsts prezidente atzinīgi novērtēja faktu, ka LNAK valdes sastāvs ir atjaunots, uzsverot to, cik nozīmīga ir tendence, ka jaunākās paaudzes ari iesaistās apvienības darbā.

 

Valsts prezidente augstu novērtēja entuziastu pūles, jo Latviešu centrs spēj pulcēt tautiešus vienuviet, taču apvienības darbs prasa bagātīgus aktīvistu ieguldījumus - gan finansiālā, gan laika ziņā. Prezidente atzīmēja, ka šodien tautas resursus iespējams apvienot vienā veselumā ne tikai savai ģimenei uzturot latvietību, bet arī Latvijai kā valstij. “Pēdējos gados Latvijai bija loti nepieciešams atbalsts. Pārejas posmā trimdinieki palīdzēja Latvijai kopumā un arī saviem radiem Latvijā finansiāli, politiski, emocionāli. Pozitīvs faktors visām trim Baltijas valstīm ir tas, ka to valstiskuma, demokrātijas nostiprināšanā palīdzēja trimdas tautieši.” Trimdinieku darba nozīmīgums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanā un attīstībā, pēc prezidentes domām, būtu jābūt vēsturnieku izpētes jautājumu lokā.

 

Runājot par šodienas Latvijas izaicinājumiem, prezidente sacīja: “Nupat Latvija ir uzņemta NATO un ES, manuprāt, nekad vel Latvija nav stāvējusi uz tik drošiem pamatiem. Mums paveras tagad pavisam citas perspektīvas, kas ir reta dāvana, un tā jāprot izmantot. Galvenais izaicinājums tagad ir ekonomiskā stāvokļa uzlabošana.” Valsts prezidente kā veidu risinājumu redz uzņēmējdarbības vides aktivizēšanu, izmantojot strukturālo un citu Eiropas fondu sniegtās iespējas, kā arī ārvalstu investīciju piesaisti.