E. Levits, K. Kaljulaida un G. Nausēdas informēja cits citu par to, kā katrai no valstīm veicas ar koronavīrusa Covid-19 ierobežošanu. Baltijas valstu prezidenti sarunā uzsvēra, ka paralēli medicīnas un sabiedrības veselības drošības jautājumiem ir aktīvi jāplāno ekonomiskā stabilizēšana un augšupeja pēc krīzes gan nacionālā, gan visas Eiropas Savienības (ES) līmenī. Attālinātās tikšanās laikā tika akcentēts, ka ES ir jāturpina kopīgs efektīvs darbs, lai krīzes laikā tiktu pilnībā nodrošināta preču brīva kustība Eiropas Savienībā. Prezidenti vienojās turpināt būt ciešā kontaktā par šo tematu.
Runājot par Baltijas kopīgajiem aktuālajiem infrastruktūras sadarbības projektiem, Baltijas valstu prezidenti bija vienisprātis, ka tie jāturpina. Pēc sarunā teiktā, Rail Baltica projekts ne tikai jāturpina, bet jēgpilni un efektīvi jāizmanto piešķirtais ES fondu finansējums, kas vienlaikus krīzes laikā palīdz nacionālajām ekonomikām.
Tika apspriestas attiecības ar Baltkrieviju, t. sk. pieminot atbilstošu robežkontroli saistībā ar Covid-19 ierobežošanu.
Tika pārrunāta situācija ar likuma varu ES. Prezidenti bija vienoti savā nostājā, ka arī ārkārtējā situācijā ir jāsaglabā demokrātijas principi valsts darbībā un nedrīkst tikt ieviestas autoritāras vai totalitāras nostādnes vīrusa apkarošanas aizsegā.
Trīs prezidenti pārrunāja parlamentu darbību krīzes laikā un konstitucionālo tiesību aspektus, kas to garantē. K. Kaljulaida sacīja, ka sarunās ar Igaunijas parlamentu ir atsaukusies uz Latvijas pieredzi un prezidenta E. Levita paziņojumu par parlamenta sēžu konstitucionālajām tiesībām krīzes laikā. E. Levits informēja par Latvijas konstitucionālo orgānu attālināto sanāksmi, kas pieņēma paziņojumu par valsts konstitucionālo orgānu darbību ārkārtējā situācijā (/sites/president/files/article/23032020_8_3.pdf).
Valsts prezidents pēc šīs tikšanās š. g. 23. martā paziņoja, ka “visām valsts institūcijām un amatpersonām pastiprināti jākoordinē sava darbība un jāsadarbojas savā starpā, juridiskais formālisms un resorisms kavē Satversmes mērķu īstenošanu, jo īpaši ārkārtējā situācijā. Ja nepieciešams, tad valsts konstitucionālo orgānu, institūciju, iestāžu un amatpersonu darbības formas ir piemērojamas apstākļiem, ko nosaka ārkārtējā situācija. Tas ietver arī attālināta darba režīmu, cilvēku tiešo savstarpējo kontaktu ierobežošanu, izvērstu darbību elektroniskajā vidē un citus pasākumus, kas iespēju robežās nodrošina to funkciju veikšanu un uzdevumu pildīšanu”.
