A.Bērziņš uzsvēra, ka šī tikšanās ietver Baltijas valstu prezidentu sarunas par reģiona sadarbības jautājumiem, tajā skaitā par nepieciešamību ciešāk integrēt valstu ekonomikas, veidot kopējus projektus enerģētikā un transportā, kā arī sadarboties un specializēties zinātnē un izglītībā.
Tikšanās otrā daļa, kurai pievienojās Eirogrupas prezidents Jerūnu Deiselblūmu, pilnībā tika veltīta jautājumiem par eirozonu, tās nākotni, izaicinājumiem un galvenajiem uzdevumiem.
Sarunas pirmajā daļā prezidenti pārrunāja augustā notikušo Baltijas valstu prezidentu vizīti Vašingtonā un reģionālās drošības jautājumus.
Šo tēmu ievadot, Valsts prezidents īpaši pasvītroja ASV pirmo amatpersonu teikto, ka Baltijas valstu reģions ASV ir nozīmīgs tieši NATO līguma 5.paragrāfa skatījumā. A.Bērziņš piebilda, ka kā ļoti nozīmīgu Baltijas valstu sadarbībai nākotnē saredz ASV saņemto rosinājumu Baltijas valstīm sadarboties un integrēties daudz ciešāk kā vienotam, spēcīgam reģionam nākotnē. Tāpat arī Valsts prezidents piebilda, ka joprojām par nopietnu sadarbības vērtu jomu uzskata Baltijas valstu ciešāku sadarbību militārās drošības un arī kiberdrošības jomā.
Pārrunājot jautājumus par Austrumu partnerību un novembra beigās gaidāmo Viļņas samitu, prezidenti apmainījās viedokļiem „par ģeopolitisko nervozitāti” ap Austrumu partnerības valstīm, kā arī Lietuvu kā šī brīža ES prezidējošo valsti saistībā ar izdarīto spiedienu pret Ukrainu un citām valstīm.
Prezidenti bija vienisprātis, ka Austrumu partnerības jautājums ir ļoti nozīmīgs ne tikai valstīm, kuras vēlas tuvināties ES, bet arī ES pašai, tādēļ no savas puses pauda apņēmību darīt visu, lai novembra beigās iecerētais Asociācijas nolīgums ar Ukrainu tiktu parakstīts ar nosacījumu, ja Ukraina izpilda visus tam nepieciešamos mājas darbus.
Runājot par ES enerģētisko politiku un tās ārējo dimensiju, no Latvijas puses izskanēja atbalsts ES iekšējās koordinācijas stiprināšanai, lai ES starptautiskajā enerģētikas politikā attiecībās ar trešajām valstīm paustu vienotu viedokli. Jo īpaši Latvijas prezidents uzsvēra to, ka ES svarīgi turpināt darbu pie energoresursu, jo īpaši dabas gāzes piegāžu avotu diversifikācijas, tādējādi stiprinot enerģētisko drošību, kā arī konkurenci enerģētikas tirgū. Šajā kontekstā A.Bērziņš aicināja Lietuvas pusi jo īpaši sadarboties ar Poliju gāzes starpsavienījumu veidošanā, kas jau tuvākajos gados varētu nozīmēt alternatīvu gāzes piegādes avotu no Polijas slānekļa gāzes ieguves rezultātā.
Atklājot tematu par Latvijas gaidāmo pievienošanos eirozonai, Valsts prezidents pateicās Lietuvai un Igaunijai par atbalstu un palīdzību Latvijas virzībā uz eirozonu, īpaši Igaunijai par dalīšanos pieredzē un padomiem ceļā uz eiro. Savukārt Lietuvai A.Bērziņš īpašu paldies teica par tās prezidentūras laikā 9.jūlijā ES finanšu ministru padomē pausto atbalstu Latvijai par pievienošanos eirozonai.
Valsts prezidents piebilda, ka Latvija ir atvērta un gatava sniegt Lietuvai arī savu atbalstu un palīdzību, lai sasniegtu izvirzīto mērķi jau 2015.gadā pievienoties eirozonai.
Abu Baltijas valstu prezidenti, kā arī Eirogrupas prezidents sveica Latviju ar veiksmīgu pievienošanos eirozonai jau pēc nepilniem diviem mēnešiem un atzina, ka Latvija ir nodemonstrējusi apņēmību un spēju pārvarēt izaicinājumus, kas saistīti ar pievienošanos eirozonai šajā laikā posmā, kad eirozonā tiek risināti vairāki smagi jautājumi, lai sakārtotu finanšu uzraudzību un fiskālo disciplīnu.
Četrpusējā sarunā ar Eirogrupas prezidentu tika pārrunāti arī citi jautājumi, kas šobrīd aktuāli eiro monetārajai savienībai un tās stiprināšanai, proti, par meklētajiem jaunajiem risinājumiem, kas paredz ciešāk apvienot nacionālo politiku koordināciju un arī ES līmeņa uzraudzību no vienas puses un no otras puses solidaritāti eiro monetārās savienības pilnveides procesa ietvaros, proti, banku savienību, fiskālo savienību, kā arī ciešāk integrētu ekonomisko savienību.
J.Deiselblūms informēja, ka aktīvākais darbs šobrīd norit pie banku savienības izveidošanas, lai ar to nodrošinātu kredītiestāžu uzraudzību ES līmenī un grūtības nonākušo kredītiestāžu restrukturizāciju. Uzraudzības nodrošināšanai tiek vienots ES kredītiestāžu uzraudzības mehānisms, savukārt restrukturizācijas jautājumu risināšanai – veidots noregulējuma mehānisms. Eirogrupas prezidents arī uzsvēra, ka pēc konsultācijām ar dalībvalstīm Eiropadome visus šos jautājumus jau izskatīja šī gada oktobrī un tāpat diskusijas turpināsies decembrī, lai pieņemtu jau konkrētus lēmumus par minētajiem jautājumiem, kas „ir vitāli nozīmīgi”.
J.Deiselblūms, runājot par eirozonas nākotni, pauda optimismu, uzsverot, ka pats personīgi tic valstu solidaritātei un ka ikvienai valstij ir būtiski apzināties, ka pastāv tieša saistība starp valsts budžeta deficītu un strukturālajām reformām, ko valsts izdara un kuras arī turpmāk būs ES valstu dienaskārtībā.
