“Šausminošais noziegums Parīzē ir apliecinājis, ka cīņa pret terorismu atkal zināmu laiku būs Eiropas aktuālās dienaskārtības pašā galvgalī. Teroristu mērķis ir raisīt bailes un neuzticēšanos, tāpēc tieši ciešai solidaritātei un kopējo vērtību aizstāvēšanai jākļūst par stingru Eiropas valstu atbildi notikušajam,” pēc tikšanās uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Augstās amatpersonas pārrunāja Baltijas valstu drošības situāciju, apliecinot, ka terorisma draudu līmenis mūsu reģiona valstīs ir zems, taču Eiropa nedrīkst pieļaut, ka līdz ar patvēruma meklētāju plūsmu palielinātos terorisma riski. Tāpēc, lai pieņemtu jebkādus turpmākus lēmumus par patvēruma meklētāju izvietošanu Eiropā, vispirms dzīvē jātiek īstenotiem jau pieņemtajiem Eiropas Savienības (ES) līmeņa lēmumiem, jo īpaši par robežu stiprināšanu un drošu bēgļu reģistrāciju pirmajā ieceļošanas vai tranzīta valstī.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka pašlaik ārējās robežas nostiprināšana notiek pārāk lēni. Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) atzīmēja, ka ar bēgļu jautājumu Eiropa sastopas ne pirmo reizi, tāpēc svarīgi koncentrēties uz risinājumiem, neuztverot patvēruma meklētāju plūsmu kā „pasaules galu”.
Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) uzsvēra, ka Eiropā vispirms svarīgi pildīt visas iepriekšējās apņemšanās drošības stiprināšanai, tajā skaitā „Frontex” koordinētajās robežapsardzības operācijās. Visi prezidenti atzina, ka drošības jautājumi ieguvuši globālu nozīmi un Baltijas valstīm, tāpat kā visai Eiropai, vairāk jāpievēršas sadarbībai, lai apdraudējumu gadījumā sekotu saskaņota rīcība.
Baltijas valstu prezidenti akcentēja, ka kritiskā situācijā ES un pie tās dienvidu robežām nedrīkst novērst uzmanību no Ukrainas, kur situācija nav uzlabojusies: “Atkal vērojams sadursmju pieaugums, un pilnīga Minskas vienošanos izpilde tuvākajā laikā nav sagaidāma. Mūsu kopējais uzdevums ir pēc iespējas saglabāt Ukrainas konfliktu ES uzmanības centrā, kamēr tiek atrasts pilnīgs situācijas noregulējums,” sacīja Raimonds Vējonis. Arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atgādināja, ka būtiski saglabāt vienotu nostāju, lai nepieļautu pastāvošās Eiropas drošības arhitektūras izjaukšanu.
Tiekoties Palangā, Baltijas valstu līderi veltīja uzmanību arī jautājumam par sadarbību Austrumu robežas stiprināšanā, enerģētikas sadarbību, kopīgiem iepirkumiem aizsardzības jomā, kā arī sadarbību drošu elektronisko pakalpojumu jomā.
Baltijas valstu prezidenti šāda formāta sanāksmēs tiekas reizi gadā. Nākamā tikšanās plānota nākamā gada nogalē Latvijā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē (BMP).
Pēc 20.novembra tikšanās Palangā Baltijas valstu līderi arī piedalījās projekta “Misija Sibīrija” atklāšanā, kura mērķis ir veicināt jauniešu patriotismu un izpratni par valsts vēsturi. “Misija Sibīrija” ir jaunatnes pilsoniskās un patriotiskās audzināšanas projekts, kurā jauniešu ekspedīcijas no Lietuvas dodas sakopt izsūtīto un politiski ieslodzīto lietuviešu kapus Sibīrijā, kā arī satiekas ar lietuviešiem, kas tur joprojām dzīvo. 2015.gadā, atzīmējot projekta 10.gadadienu un Baltijas valstu neatkarības 25.gadadienu, pirmo reizi ekspedīcijā piedalās arī jauniete no Latvijas.