Pirmajā Baltijas valstu prezidentu sarunā tika viennozīmīgi uzsvērts, ka jāstiprina Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbība nākamajā gadā, kad to koordinēs Lietuva. Prezidenti bija vienisprātis, ka šis formāts kļūs arvien nozīmīgāks visos jautājumos: enerģētikas drošībā un aizsardzībā, ekonomikā un finansēs, kā arī vides aizsardzībā. Jau nākamā gada aprīlī Viļņā tiks rīkota NB8 augsta līmeņa tikšanās, kur piedalīties aicināti arī ASV augstākie vadītāji.
Otrs nozīmīgs jautājums pirmajā sarunu dienā skāra ES daudzgadu budžetu un kopīgās lauksaimniecības politikas neatrisinātos jautājumus. Pievienojoties Latvijas un Lietuvas iepriekš paustajai nostājai par godīgu, efektīvu un skaidru ES politiku lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumā arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pauda uzskatu, ka līdzšinējais Eiropas Komisijas piedāvājums ir nostādījis Baltijas valstis īpaši sliktā starta pozīcijā. Prezidenti vienojās turpmāk cieši koordinēt Baltijas valstu pozīcijas visos ES daudzgadu budžeta problēmjautājumos, tai skaitā kohēzijas un Eiropas fondu apguves jautājumos. Pēc Eiropas Komisijas sniegtās informācijas Latvija ierindojas trešajā vietā starp ES jaunajām dalībvalstīm no Eiropas Komisijas saņemto starpposma avansa maksājumu apjoma ziņā.
Nākamais jautājums sarunās bija situācija banku sektorā Latvijā un Lietuvā. Lietuvas prezidente informēja par to, ka Snoras bankas glābšana bija neiespējama un Lietuvas valdības rīcība ir bijusi pamatota. Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka tās tirgus daļa (10%) Lietuvā ir neliela un iespaidu uz banku sektoru tas neatstās. Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka situācija ar Latvijas Krājbanku ievērojami atšķiras, jo tai ir vēsturiski liela tai lojālo klientu grupa, kura šobrīd ir ievērojami cietusi. Tāpat viņš informēja, ka Latvijas Krājbankā klientu vidū ir virkne pašvaldību un uzņēmumu, kuru finanšu operācijas ir iesaldētas. Valsts prezidents īpaši uzsvēra, ka patiesi zaudējumi apmēri Latvijas Krājbankā tās likvidēšanas procesa gaitā varētu būt daudz lielāki nekā līdz šim izskanējis publiski.
Viens no daudzpusīgākajiem jautājumiem, kas ir prezidentu tikšanās dienaskārtībā skar Baltijas valstu enerģētikas projektus: sašķidrinātās gāzes termināļa (LNG) būvniecību, Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar ES elektrotīkliem, Visaginas AES būvniecību, kā arī elektroenerģijas importu no trešajā valstīm. Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvija enerģētikas jautājumus saredz kā kopīgi skatāmu jautājumu loku, kuri viens otru ietekmē un nav atraujami. Runājot par konkrētiem projektiem Andris Bērziņš atkārtoti apliecināja, ka Latvija atbalsta Visaginas AES projektu uz komerciāliem pamatiem. Attiecībā uz sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību no Latvijas puses tika pausts viedoklis, ka Latvija atbalsta Eiropas Komisijas piedāvāto risinājumu par neatkarīga, reģionāla pētījuma veikšanu, kam jākalpo par pamatu vienošanās panākšanai par projektu. Attiecībā uz Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju un perimetra maksājumu nākotnē ES ietvaros Latvijas puse pauda konceptuālu atbalstu, vienlaikus uzsverot, ka ir nepieciešams veikt ietekmes analīzi un izpētīt kā tas ietekmētu elektroenerģijas tarifus un kādu iespaidu varētu atstāt uz Latvijas tautsaimniecību.
Šobrīd notiek Valsts prezidenta un Lietuvas prezidentes divpusējā tikšanās. Šodien turpināsies Baltijas valstu un Polijas prezidentu sarunas, kā arī prezidenti iepazīsies ar Eiropas Komisijas viceprezidenta Sima Kallasa (Siim Kallas) prezentāciju par „Rail Baltic”. Tāpat valstu prezidentiem paredzēta kopīga preses konference.