19. decembrī Rīgas pilī notika ikgadējā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu vadītāju tikšanās. Baltijas valstu prezidenti apliecināja, ka atbalsta starptautiska tribunāla izveidošanu, izvērtējot Krievijas atbildību par karu Ukrainā. Pēc preses konferences Baltijas valstu prezidenti devās uz Āgenskalnu, lai piedalītos simboliskā sveču liešanas darbnīcā Ukrainas frontes vajadzībām.
Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums medijiem
Man šodien ir patiess prieks Rīgas pilī uzņemt manus Baltijas kolēģus – Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.
Es vēlos pateikties Igaunijai un Lietuvai, un personīgi abiem maniem kolēģiem par to, ka, daudzkārt tiekoties dažādos forumos, mums vienmēr ir bijis vienots, saskaņots viedoklis gan par Baltijas jautājumiem, gan arī par Eiropas un globālās drošības jautājumiem.
Protams, vissvarīgākais ir drošības jautājums. Mēs pārrunājām drošības izaicinājumus. Galvenais ir tas, ka mēs esam vienoti NATO ietvarā. Mēs pārrunājām to, kā NATO šeit turpmāk darbosies, kā palielinās savu klātbūtni Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Arī to, kas mums pašiem jādara, lai uzlabotu drošības situāciju.
Es atgādināšu, ka pēc NATO samita Madridē mēs esam pieņēmuši lēmumu būvēt jaunu poligonu. Tas ir ļoti nozīmīgs uzdevums, lai varētu uzņemt brigādes lieluma NATO kaujas grupu, kas arī tuvākajos gados notiks.
Mēs runājām arī par Krievijas agresiju pret Ukrainu un to, kā turpināt un palielināt palīdzību Ukrainai. Tāpat tikšanās laikā diskutējām par to, kādas perspektīvas Ukrainai varētu būt Eiropas Savienībā, protams, arī vēlāk NATO. Mēs esam pārliecināti, ka Rietumi kopumā atbalsta Ukrainu, un mēs, trīs Baltijas valstis, esam šī atbalsta priekšgalā.
Tāpat mēs pārrunājām jautājumu par iespējamo starptautisko tribunālu, kas izskatītu Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu. Mēs esam vienisprātis, ka tāda tribunāla izveidošana ir nepieciešama.
Tikšanās laikā mēs runājām par reģionālo sadarbību ekonomikas jomā, sevišķi projekta “Rail Baltica” celtniecības attīstību. To atbalsta Eiropas Savienība, kas ir lielākais finansētājs. Kad mēs iesākām šo projektu, primāri tas bija ekonomisks projekts. Tas joprojām tāds ir. Tomēr kopš drošības situācijas maiņas tas ir kļuvis arī par militāri stratēģisku objektu, kas mums ir nepieciešams. Tāpēc mēs vienojāmies, ka mēs darīsim visu, lai “Rail Baltica” projektu pabeigtu pēc iespējas ātrāk.
Tas pats attiecas uz elektrības tīkla desinhronizāciju. Tā ir paredzēta 2025. gadā, bet mēs centīsimies to pabeigt ātrāk, lai nodrošinātu mūsu enerģētisko neatkarību no Krievijas.
Mūsu politiskās un ekonomiskās attiecības ir ļoti labas un ciešas. Mums ir liels potenciāls palielināt ekonomiskās attiecības dažādās dimensijās. Galvenais, ka mēs, Baltijas valstis, esam vienotas. Kā vienots spēks mēs varam virzīt uz priekšu Eiropas kopējo darba kārtību jautājumos, kas mums ir svarīgi, un jautājumos, kas ir svarīgi visai Eiropai.
Es vēlreiz pateicos Lietuvas un Igaunijas prezidentiem par šo tikšanos!
