Sarunas gaitā Lietuvas Republikas prezidente Daļa Gribauskaite Baltijas valstu kolēģus informēja par iekšpolitisko situāciju Lietuvā, valdības veidošanas procesiem un aktuālajiem Baltijas valstu kopīgajiem projektiem, kas skar enerģētiku un enerģētisko drošību. Sarunas gaitā puses apliecināja vienotas intereses ES daudzgadu budžeta jautājumos, tai skaitā jautājumos, kas skar lauksaimniecības tiešmaksājumus un Kohēzijas fondu piešķiršanu un to sadali. Valsts prezidents Andris Bērziņš gan stundas ilgajā trīspusējās sarunas laikā, gan pēc sarunām notiekošajā preses konferences laikā īpaši uzsvēra, ka Baltijas valstu prezidentu pozīcijas lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumos, kas ir vitāli nozīmīgi Latvijai kā valstij, kas šobrīd saņem vismazāko tiešmaksājumu daļu, ir apliecināta vienota pozīcija, kas arī turpmākajās sarunās visdažādākajos līmeņos Briselē tiks uzturēta nākamajās diskusijās. Šo jautājumu Valsts prezidents Andris Bērziņš īpaši izcēla saistībā ar vakar notikušajām sarunām Melngalvju namā ar Latvijas lauksaimnieku organizācijām, kuras bija ieradušās pie Valsts prezidenta, lai paustu savu viedokli par tiešmaksājumu apjomu lauksaimniekiem.
Andris Bērziņš Baltijas valstu kolēģiem īpaši uzsvēris to, ka visiem ES ražotājiem ir jānodrošina līdzvērtīgi konkurences nosacījumi un visām Baltijas valstīm jāpiemēro Rumānijas līmenis lauksaimniecības tiešmaksājumos, kam nepieciešams tikai viens miljards eiro septiņu gadu laikā, kas ir tikai 0,7 procenti no kopējā ES budžeta. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka nav pieņemami, ka Latvija atkal paliek pēdējā vietā ES un ir arī pēdējā vietā starp Baltijas valstīm tiešmaksājumu jomā.
Kā zināms, Latvija un Baltijas valstis uzskata, ka, vērtējot tiešmaksājumu apjomu, ir jāatsakās no vēsturiskiem kritērijiem, kas neatbilst ne Latvijas, ne Baltijas valstu lauksaimniecībai. Šie kritēriji nedarbojas ne šodien, ne nākamos gadus līdz 2020.gadam, jo tiešmaksājumu līmenis tika noteikts Latvijas un arī Baltijas valstu iestāšanās sarunās ES. Tad par pamatu tika ņemti deviņdesmito gadu dati, kurus stipri iespaidoja Krievijas ekonomiskās krīze ar ietekmi uz ražošanas apjomiem. Kā zināms, vēlāk paplašinoties ražošanai un apsaimniekojamo daļu platībām, maksājumi uz hektāru ir samazinājušies vēl vairāk. Tāpat Latvijas Valsts prezidents uzsvēra, ka nav objektīva kritērija, kas šodien varētu noteikt, ka Latvijas lauksaimniekiem ir jāsaņem mazāk nekā pārējām ES dalībvalstīm, jo, piemēram, tehnikas minerālmēslu izmaksas ir tādas pašas, jo liela daļa naudas atgriežas pie Rietumeiropas tehnikas tirgotājiem un ķimikāliju piegādātājiem caur lauksaimniecības finansējumu. „Šis laiks ir ļoti nozīmīgs mūsu valstīm, tas ir izšķirošs,” preses konferencē uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš, apliecinot gandarījumu par to, ka Baltijas valstu prezidenti šajās pozīcijās ir apliecinājuši vienotību.
Triju prezidentu sarunās Lietuvas Republikas prezidente D.Gribauskaite informēja arī par situāciju saistībā ar Visaginas AES būvniecības projektu, informējot, ka šis projekts uz laiku ir atlikts, bet ne noņemts no dienas kārtības. Lietuvā notikušais referendums, kurā tika noraidīta Visaginas AES būvniecība un Lietuvas valdības jaunā veidošana ir apstākļi, kas šobrīd liedz aktīvi virzīties uz priekšu ar Visaginas AES projektu. Vienlaikus D.Gribauskaite aicināja sagaidīt turpmākos Lietuvas jaunās valdības soļus šajā jautājumā. Gan Igaunijas, gan Latvijas prezidents apliecināja, ka Visaginas AES būvniecība abu valstu vērtējumā ir primāri ekonomiski vērtējams projekts. Papildinot šo jautājumu, preses konferencē Igaunijas prezidents T.H.Ilvess īpaši uzsvēra, ka Visaginas AES projekts ir aizsācies jau pirms sešiem ar pusi gadiem, kad Baltijas valstu vadītāji Lietuvā, Trāķos noslēdza vienošanos par šāda projekta nepieciešamību, taču šobrīd faktiski ir zaudēts laiks tā realizēšanai. Uz to Lietuvas Republikas prezidente norādīja, ka joprojām šis projekts ir nozīmīgs visai Baltijai un Baltijas enerģētiskajai drošībai un neatkarībai.
Sarunu noslēgumā triju Baltijas valstu prezidenti pārrunāja arī nākamgad otrajā pusē gaidāmo Lietuvas prezidentūru ES, kurā Lietuvas Republikas prezidente D.Gribauskaite aicināja iesaistīties Latvijas un Igaunijas kolēģus, uzsverot, ka šī prezidentūra ir nozīmīga visām trīs Baltijas valstīm. D.Gribauskaite aicināja gan Latviju, gan Igauniju ar saviem viedokļiem papildināt Lietuvas prezidentūru.
