Šīs jautājums tika pārrunāts aizvadītā gada notikumu iespaidā, proti, Krievijas agresīvās politikas pret Ukrainu rezultātā, kas ir dramatiski mainījusi drošības situāciju ne tikai Baltijas reģionā, bet arī visā Eiropā. Sarunā tika skarti arī jautājumi, kas saistās ar Baltijas valstu transporta koridora izveidošanu, konkrēti minot Rail Baltica projektu, kura virzība paredzama jau piektdien, kad tiksies Baltijas valstu premjeri.
Tāpat liela nozīme sarunās tika pievērsta Austrumu Partnerības jautājumam, kas būs viens no būtiskākajiem arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Visi prezidenti bija vienisprātis, ka Austrumu Partnerība ir ļoti būtisks instruments un tas ir nozīmīgs ne tikai Baltijai, bet visai ES, īpaši vēršot uzmanību uz Moldovas, Gruzijas, kā arī Ukrainas attiecību stiprināšanu gan ar ES, gan NATO. Valsts prezidents Andris Bērziņš sarunā uzsvēra to, ka situācija kopš pagājušā gada 30.oktobrī notikušās Baltijas valstu prezidentu tikšanās ir dramatiski mainījusies, jo pasaule ir bijusi lieciniece Krimas aneksijai un Krievijas agresīvajiem centieniem Austrumukrainā, kā arī situācijas destabilizācijai Vidējos austrumos. Valsts prezidents pieskārās arī nesen notikušajam NATO samitam Velsā, uzsverot, ka alianses lēmumi stiprināt kolektīvo drošību, īpaši austrumu robežas tuvumā ir ļoti svarīgi ne tikai, lai tos izpildītu, bet arī, lai pasaulei dotu skaidru signālu par alianses solidaritāti un vienotību.
Pārrunājot drošības un reformu situāciju Ukrainā, Valsts prezidents bilda, ka Latvijai ir ļoti svarīgi atbalstīt Ukrainu visās jomās, sevišķi ņemot vērā ukraiņu lielo minoritāti Latvijā, kas jo vairāk nostiprina saiknes ar šo valsti, tomēr tikai un vienīgi pašu ukraiņu rokās ir lēmums par valsts tālāko attīstību un reformu ceļu. Vienlaikus Andris Bērziņš atsauca atmiņā arī nesen notikušo viņa oficiālo vizīti Gruzijā, vēlreiz īpaši uzsverot, ka ES un NATO nedrīkst mazināt interesi par Gruzijas turpmāko attīstību rietumu virzienā, ko šī valsts jau ir apliecinājusi un ko pierādīja arī minētā vizīte.Andris Bērziņš uzsvēra, ka Eiropas drošības un aizsardzības jautājumi tiks diskutēti nākamā gada jūnijā Eiropas Padomē, kas laikā sakritīs ar Latvijas prezidentūru ES Padomē. „Šajā laikā mēs viens otram vēlēsim laimīgu Jauno gadu, Latvijā mēs vēlēsim arī laimīgu prezidentūru,” piebilda Valsts prezidents. Tāpat viņš uzsvēra Latvijas prezidentūras galvenos virzienus: izaugsmes nodrošināšanu, darba vietu palielināšanu, bezdarba samazināšanu, kā arī Eiropas konkurētspējas pozīciju stiprināšanu globālajā ekonomikā. Andris Bērziņš piebilda, ka vienlaikus Latvija ir ļoti daudz izdarījusi, lai stiprinātu starpvalstu attiecības ar Centrālāzijas valstīm, kā arī ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju un Kazahstānu, uzsverot, ka Latvijai ir būtiska šo valstu neatkarība un vēlme būt neatkrīgām, kas tās padara stipras: „Mums ir jābūt proaktīviem, nevis noslēgtiem; mums ir jāatbalsta sadarbība ar tām austrumu valstīm, kuras vēlas sadarboties ar ES un vienlaikus vēlas būt patiesi neatkarīgas.”
Valsts prezidents arī norādīja, ka ļoti nozīmīga gan Latvijas prezidentūras, gan šodien notikušās tikšanās sakarā ir jautājumi, kas skar gāzes un elektrības starpsavienojumu stiprināšanu starp Baltijas valstīm un Poliju; kā arī liela ātruma transporta infrastrukturas veidošanu starp Baltijas valstīm un pārrobežu IT un digitālo pakalpojumu paplašināšanu.
