Atklājot diskusiju par Austrumu partnerību, Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis teica: „Viļņas samita veiksme, ja tiks parakstīts asociācijas līgums starp Ukrainu un Eiropas Savienību, būs liels sasniegums ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropas Savienībai. Tas arī pavērsīs pozitīvā virzienā iespējas veidot Eiropas Savienības un Krievijas attiecības. Savukārt neveiksme Viļņā būs ne tikai neveiksme Ukrainai, bet arī Austrumu partnerības tēmai kā tādai.”
Prezidenti, diskutējot par Ukrainas tematu, uzsvēra, ka atbalsta ES un Ukrainas līguma parakstīšanu Viļņas samitā un jau šobrīd ir uzskatāmi redzams, ka Ukraina demonstrē progresu ES kritēriju izpildē. Vienlaikus prezidenti atzina, ka Ukrainai ir jāaktivizē sava rīcība, lai līdz Viļņas samitam izpildītu atlikušos mājas darbus.
Tika minēts arī Krievijas spiediens, lai atturētu Ukrainu no tuvināšanās ES, ko debatēs atzina vairāki prezidenti, tajā pašā laikā uzsverot, ka Ukrainas nākotne ir pašas ziņā un rokās.
Informējot par 7.oktobrī, īsi pirms Arajološas grupas samita Krakovā notikušo tikšanos starp Polijas, Itālijas, Vācijas un Ukrainas prezidentiem, lai pārrunātu Ukrainas virzību uz asociācijas līguma noslēgšanu, tikšanās dalībnieki atzina, ka tā ir bijusi ļoti cerīga un Ukrainas prezidents ir paudis apņēmību darīt visu, lai līdz asociācijas līguma parakstīšanai tiktu paveikti visi nepieciešamie mājas darbi. Ticis arī saņemts solījums darīt visu iespējamo tā saucamajā selektīvās tiesvedības lietā, kas skar bijušo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko, kuras vārds vairākkārt izskanēja Arajološas grupas samita dalībnieku diskusijās.
Samita dalībnieki pozitīvi novērtēja Moldovas apņēmību un paveikto, lai padziļinātu sadarbību ar ES, atzīstot, ka šī brīža Moldovas valsts vadītāji ir nepārprotami demonstrējuši savas valsts izvēli, neraugoties uz ārējo spiedienu.
Savukārt Itālijas un Portugāles prezidenti aktualizēja jautājumu par masveida bēgļu plūsmu uz Itālijas salām no Ziemeļāfrikas valstīm, kas šobrīd kļūst par arvien aktuālāku ES problēmu humanitārā aspektā.
Novērtējot Austrumu partnerības nozīmīgumu ES nākotnē, Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda pārliecību, ka Austrumu partnerība ir svarīga visām ES valstīm ne tikai kā jauns noieta tirgus un ekonomiskās sadarbības partneris, bet arī kā jaunu un nozīmīgu tranzīta koridoru attīstīšanu iespēja starp dienvidiem un ziemeļiem, starp Baltijas un Melno jūru.
Valsts prezidents tāpat aicināja pievērst uzmanību ne tikai Ukrainai, bet arī Baltkrievijai, kas ir nozīmīgs Austrumu valstu partneris Latvijai, ņemot vērā būtisko baltkrievu diasporu Latvijā un Latvijas robežu ar Baltkrieviju.
A.Bērziņš aicināja ES dalībvalstis sniegt atbalstu tādām Austrumu partnerības valstīm kā Ukraina, Baltkrievija un citām praktiskos jautājumos, sniedzot padomus, kā uzlabot likumdošanas bāzi, kā arī robežaizsardzības un muitas jautājumos.
„Aicinu būt daudz aktīvākiem un palīdzēt praktiski, jo, piemēram, Ukrainai ir tikai 20 gadu pieredze neatkarīgas valsts veidošanā, un šai valstij mūsu palīdzība ir ļoti nepieciešama,” teica Valsts prezidents.
Tāpat arī vērtējot paustās bažas par draudiem un spiedienu, kas tiek vērsti Austrumu partnerības virzienā, A.Bērziņš atzina, ka „vieglākais veids ir nosaukt kādu par ienaidnieku, tādējādi atklājot arī savas vājās puses, bet daudz grūtāk ir uzlabot attiecības un darīt to jau tagad, paplašinot gan ekonomisko kontaktu tīklu, gan arī dialogu politiskajā līmenī”.
Noslēdzot Arajološas grupas 9.samitu Krakovā, notika dalībvalstu prezidentu preses konference, kurā visi prezidenti pateicās Polijas prezidentam par profesionāli organizēto samitu, kā arī atzina, ka visas trīs paneļdiskusiju tēmas – „Krīzes pārvarēšanas veidi Eiropā”, „Transatlantiskās attiecības” un „Austrumu partnerība” – bija un ir ļoti nozīmīgas pašai ES, lai tā varētu turpmāk veiksmīgi attīstīt ne tikai savu ekonomiku, bet arī ģeopolitisko kursu. Īpaši tika atzīmēts arī tas, ka ES nākotne ir atkarīga no katras valsts apņēmības un gribas veidot savas valsts nākotni un tādējādi arī ES nākotni.
