Tas bija nacistu okupācijas varas lēmums latviešu leģionu iekļaut Waffen SS spēkos. To 1950.gadā ar īpašu lēmumu atzina arī ASV. Vietā būtu atgādināt, ka Sabiedrotie Nirnbergas tribunāla laikā bijušajiem latviešu leģionāriem uzticēja apsargāt galvenos nacistu kara noziedzniekus. Neviens latviešu leģiona virsnieks vai karavīrs nekad nav bijis nacistu partijas biedrs.
Latviešu leģions Otrā pasaules kara gados kā frontes vienība nav piedalījies soda ekspedīcijās pret civiliedzīvotājiem vai pastrādājis noziegumus pret cilvēci. Leģions tika izveidots kā kaujas vienība un pamatos cīnījās Austrumu frontē.
Vairākkārt pieminēto nacistu okupācijas laika soda vienību -„Arāja komandu” - izveidoja 1941.gadā, kad Vācijas karaspēks iebruka Latvijā un tā tiešām pastrādāja smagus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tajā skaitā bija iesaistīta holokausta noziegumos. Latviešu leģionu savukārt saformēja 1943.gadā. Arāja komandu Otrā pasaules kara beigu posmā 1944.gadā iekļāva leģionā. Bet tas nekādā veidā neliecina, ka latviešu leģions būtu atbildīgs par tās pastrādātajiem noziegumiem. Līdz ar to likt vienlīdzības zīmi starp šo soda vienību un visu latviešu leģionu ir vismaz nekorekti.
Visbeidzot, tas bija vācu okupācijas varas lēmums iekļaut Arāja komandu leģiona sastāvā. Kā liecina vēsturnieku pētījumi latviešu leģiona karavīri to uzņēma dalītām jūtām. Mūsdienās ir pilnīgi nepamatoti vilkt paralēles starp latviešu leģionu un nacistu laikā izveidoto speciālo soda komandu pastrādātajiem noziegumiem.
Otrais pasaules karš ir beidzies pirms 67 gadiem. Nacistiskā režīma kara noziedznieki ir notiesāti. Šobrīd ap latviešu leģionu saceltā ažiotāža ir vērtējama kā mērķtiecīga Latvijas valsts pazemošanas un nomelnošanas kampaņa, kam nav nekādas reālas saistības ar objektīvu vēstures izvērtēšanu un izpratni.
Papildus iepriekš teiktajam ir jāmin arī 1907.gada Hāgas konvencija, kas aizliedza okupācijas varai iesaukt savos bruņotajos spēkos okupēto valstu iedzīvotājus. Tāpēc Vācija latviešu leģionu nosauca par brīvprātīgo.