Ata Kronvalda balvas pasniegšana

Šodien Rīgas pilī tika pasniegta tradicionālā Ata Kronvalda balva pedagogiem. Šogad balvu saņēma astoņi pedagogi:

Valsts prezidentes runa Ata Kronvalda balvas pasniegšanā

2006.gada 29.augustā Rīgas pils Ģerboņu zālē

Ļoti cienījamā ministres kundze (izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža),

Godātie Kronvalda balvas laureāti un

Viņu izraudzītāju komisijas locekļi,

Dāmas un kungi!

Valsts prezidentam ir šis patīkamais gods un pienākums katru gadu piedalīties šo balvu izsniegšanā. Tā ir tiešām priecīga diena man un visai valstij, jo tā atzīmē, ka mēs tāpat kā Kronvaldu Ata laikos izglītību un intelektuālo attīstību turam augstā godā un saprotam, ka, lai bērns un jaunietis izaugtu par tādu savas valsts pilsoni un savas tautas locekli, kas tik tiešām maksimāli spēj likt lietā visas savas spējas un dotumus gan savai izaugsmei, karjerai un labklājībai, gan arī valsts labā un tautas labā, viņam ir vajadzīgs atbalsts visa sava ceļa garumā.

Nozīmīga ir vecāku loma, atmosfēra, kas valda mājās, kas atbalsta kāri pēc zinībām, palīdz stimulēt bērnu agrā bērnībā, atļauj viņam kontaktēties ar citiem bērniem, dod viņam grāmatas spēļlietas un tā joprojām. Vecākiem ir neatvietojama loma šajā ziņā. Bet drīz vien bērns nonāk skolotāja rokās, un tad skolotājs pārņem stafeti, un ļoti daudz tālākā bērna izaugsmē ir atkarīgs no pedagoga un viņa pedagoģiskajām un cilvēciskajām īpašībām. Ir pedagoģijas institūti un ir augstākā izglītība, kas katram pedagogam sniedz nepieciešamos pamatus, lai viņš savā profesijā varētu darboties, taču izcili pedagogi, man šķiet, tāpat kā mākslinieki, ir ar dabas dotām dāvanām. Tie ir ļaudis, kam ir asinīs šī spēja atmodināt jauniešu un bērnu interesei, likt viņiem izjust un izbaudīt zināšanu kāri un tās apmierināšanas prieku. Labs pedagogs mudina savu audzēkni intelektuālai un personīgai izaugsmei, bet galvenokārt pedagogs mudina viņu izzināt pasauli, un caur šo izzināšanu viņš pats pieaug spēkos ne tikai zināšanās, bet arī pilnveidojas kā indivīds. Audzēknim rodas šī meistarības sajūta, savu spēju, varēšanas sajūta, kas ir ļoti svarīga, lai cilvēks, lai ko viņš vēlāk dzīvē darītu, justos ar drošiem pamatiem zem kājām, drošs par savām zināšanām, spējām un gatavs stāties pretī visiem izaicinājumiem, tajā skaitā tam izaicinājumam, ko mums sniedz modernā pasaule – turpināt mācīties visa mūža garumā.

Es priecājos redzēt šodienas laureātu vidū tik daudz nopelniem bagātus pedagogus, kuri sagatavojuši daudzu olimpiāžu dalībniekus. Tas ir tāpat kā trenerim sagatavot sportistu olimpiādei. Šajā darbā ir konkrēts mērķis, virzība, zināma specifika un ļoti īpaša sagatavošanās. Bet man gribētos domāt, ka ne tikai olimpiādēm šie jaunieši ir sekmīgi tikuši sagatavoti. Viņu dalība olimpiādēs un viņu sekmes ir tikai aisberga redzamā daļa, tas ir tas, ko viņi ir sasnieguši, pateicoties pedagogu pūlēm un atbalstam. Man šķiet, ka pedagogu ieguldījums ir daudz dziļāks un plašāks – tā ir rakstura audzināšana katram jaunietim, kas ir gājis caur pedagoga rokām, tā ir uzticība viņa paša spēkiem, ko pedagogs ir spējis radīt.

Latvijas valstij ir vajadzīgi un nepieciešami gudri un izglītoti ļaudis. Mēs neesam bagāti ar derīgajiem izrakteņiem, naftu, gāzi un citām labām lietām, kas daudzām valstīm palīdz savu budžetu sabalansēt un iegūt nepieciešamos līdzekļus. Mūsu lielākā bagātība ir un paliek cilvēki, un cilvēki, par laimi, ir tāds resurss, kura spējas un potenciāls ir savā ziņā bezgalīgs. Cilvēks spēj daudz vairāk kā pats to apzinās līdz tam brīdim, kad nāk izdevība pierādīt savus spēkus. Latvijai kā mazai zemei tieši tādi ļaudis ir vajadzīgi, kas apzinās to, ka vienmēr var mainīties, pilnveidoties, kaut ko iemācīties, nākt ar jaunām idejām, inovācijām un vienmēr meklēt jaunus risinājumus. Maza tauta bieži ir spiesta meklēt jaunus risinājumus pat tādās situācijās, kas citiem ir vienkāršas un kur citiem ceļš ir gludāks un nobruģētāks. Tā mums ir savā ziņā nasta, bet savā ziņā arī priekšrocība –cilvēks, kas audzis grūtībās, spēj arī labāk dažādām grūtībām stāties pretī.

Es vēlos apsveikt šodien godināmos pedagogus, katru par to, ko viņi savā darbā sasnieguši. Viņi var lepoties ar savu darbu, ar saviem darba augļiem. Es novēlu viņiem vēl daudz izturības un daudz spēka turpināt savu darbu tik pat veiksmīgi, sekmīgi un svētīgi visai valstij. Vēlos apsveikt arī viņu ģimenes, kas viņus šajā darbā noteikti atbalsta ar savu izpratni par ieguldīto darbu un pūlēm, un vēlos apsveikt arī tās skolas, kurās šie pedagogi darbojas un skolu vadību, kas noteikti šos izcilos pedagogus ir pienācīgi atbalstījušas. Mani labākie vēlējumi visiem, un sirsnīgi apsveicu!