Sarunas laikā Valsts prezidents īpaši pateicās ASV prezidentam par ASV līdzdalību Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanā un ārto reakciju uz situāciju, lai stiprinātu reģionālo drošību, tieši iesaistoties gaisa patrulēšanā un palielinot arī NATO militāro klātbūtni Latvijā, tieši iesaistot ASV armijas Eiropā 173.kājnieku brigādes kaujas vienību.
Andris Bērziņš informēja ASV prezidentu, ka Latvijā sabiedrība ir ļoti satraukta par situācijas eskalāciju Austrumukrainā un ka, tiekoties ar iedzīvotājiem, viņš ir saņēmis neskaitāmus jautājumus par to, kas notiks Ukrainā un kā šī situācija var ietekmēt Baltiju. Valsts prezidents sarunā norādīja, ka Transatlantiskās attiecības un ASV klātbūtne Eiropā ir izšķirošas eiroatlantiskajai un šī reģiona drošībai, atzīmējot, ka arī Eiropai ir jāiegulda vairāk līdzekļu aizsardzībā. Viņš apliecināja, ka nav nekādu šaubu, ka Latvija pildīs savu apņemšanos palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP līdz 2020.gadam, par ko Latvijas Saeima pieņēmusi speciālu likumu. Baraks Obama izteica pateicību Baltijas valstīm kā allaž uzticamiem sabiedrotajiem, uz kuriem pilnībā var paļauties, tai skaitā aizsardzības budžeta palielināšanas jomā.
ASV prezidents sarunā ar Baltijas prezidentiem atkārtoti uzsvēra, ka NATO līguma 5.pants ir neaizskarams un neapšaubāms un tas tiks pildīts, jo jebkurš apdraudējums kādai no NATO valstīm patiesībā ir apdraudējums arī ASV, un ASV to nepieļaus. Tāpat ASV prezidents uzsvēra, ka šī vizīte Tallinā ir mērķtiecīgi plānota un īstenota tieši pirms NATO samita Velsā, kas ir pilnīgs apliecinājums sabiedroto drošībai - tāds ir arī šīs vizītes mērķis. Baraks Obama teica, ka ASV jau ir pierādījusi, ka tā var ātri reaģēt uz situācijas izmaiņām, izvietojot Baltijas valstīs papildspēkus, un arī NATO samitā viņš personīgi turpinās uzsvērt šādas rīcības nepieciešamību. Viņš pauda uzskatu, ka NATO samita rezultāti to arī apliecinās, konkrēti ASV vadītājs minēja NATO reaģēšanas ātruma palielināšanas nepieciešamību krīzes situācijās, infrastruktūras nostiprināšanu, lai šāda reaģēšana būtu iespējama un citus ar to saistītos aspektus.
Visi četri prezidenti sarunā uzsvēra, ka situācijas eskalācija Ukrainā ir vairāk nekā satraucoša, tomēr ir jācenšas visiem spēkiem to noregulēt ar diplomātiskiem līdzekļiem, vienlaikus atzīstot, ka sankcijas pret Krieviju tomēr būtu jāpalielina, ņemot vērā situācijas attīstību.
ASV prezidents, pieskaroties NATO-Krievijas pamatlīgumam, uzsvēra, ka NATO pilda savas saistības šī līguma kontekstā, bet Krievija tās jau ir pārkāpusi, tādēļ šis līgums neierobežo NATO nodrošināt tādus kolektīvās aizsardzības risinājumus, kādi ir nepieciešami, tai skaitā Baltijas reģionā. Baraks Obama pievērsa uzmanību arī stratēģiskās komunikācijas nozīmei krīzes situācijā, kas ir svarīga NATO valstu vidū. Viņš atzina, ka Krievija šobrīd diemžēl izmanto atklātu propagandu, lai ietekmētu savus iedzīvotājus un arī starptautisko sabiedrību, kas ir jāņem vērā. ASV prezidents norādīja, ka tādēļ ASV atbalsta visu nepieciešamo rīcību, tai skaitā Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveidi Latvijā, kas jau šobrīd notiek.
Kā ļoti nozīmīgu drošības jautājumu ASV prezidents minēja valstu un reģiona enerģētisko drošību, uzsverot, ka neviena valsts nedrīkst enerģētiku izmantot kā ieroci pret citām valstīm, un tādēļ energoapgādes diversifikācija un ASV iesaistīšanās arī Baltijas enerģētikas jautājumos ir būtiska, un ASV to darīs. Valsts prezidents, uzrunājot ASV prezidentu, uzsvēra, ka jau šī gada septembrī savas vizītes ietvaros ASV tiksies ar uzņēmējiem Hjūstonā, lai pārrunātu iespējas investēt Latvijas enerģētikas sektorā, lai veicinātu enerģētisko drošību.
