Visi sarunu dalībnieki pauda atzinību Latvijas paveiktajam krīzes pārvarēšanā un ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kā arī izrādīja padziļinātu interesi par mūsu valsts turpmākajiem plāniem ekonomikas attīstības veicināšanai. Valsts prezidents apliecināja, ka šis ir nozīmīgs laiks, kas liek Latvijai izvēlēties savus turpmāko ekonomiskās attīstības ceļu, ņemot vērā iepriekš pieļautās kļūdas, Eiropas Savienības valstu mācības un reālo ekonomisko situāciju valstīs, kuru eksporta tirgi Latvijai ir nozīmīgi. Andris Bērziņš īpaši akcentēja reģionālās sadarbības nozīmi krīzes pārvarēšanas laikā, kas Latvijai ir bijusi nozīmīga līdz šim un tāda būs arī nākotnē, šajā jēdzienā ietverot ne tikai Baltijas valstu sadarbības izšķirošo nozīmi, bet arī daudz plašāku reģionālo aspektu, jo Latvijas ekonomikas izaugsmes pozitīvo scenāriju lielā mērā nosaka un ietekmē apstāklis, ka Latvijas ārējā tirdzniecība 70% ir saistīta ar tām valstīm, kas atrodas Baltijas jūras reģionā un Krieviju. Salīdzinoši vērtējot šo valstu ekonomiskā situācija ir daudz stabilāka nekā citos Eiropas reģionos. Turklāt ekonomiskās krīzes pārvarēšana rada un arī nākotnē valstīm noteikts daudz ciešāku reģionālās integrācijas nepieciešamību.
Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka joprojām nestabilajā ekonomiskajā situācijā Eiropā un arī pasaulē Latvijai ir jāmeklē arī jauni sadarbības partneri gan Centrālāzijā, gan citos reģionos, kas izrāda interesi par mūsu valsti kā partneri kontaktiem ar Eiropas Savienību.
„Es vienmēr minu Latviju kā piemēru tam, kā valsts var atgriezties pie izaugsmes, samazinot budžeta deficītu un veicot reformas. Tas patiešām ir iespaidīgi, ko jūsu valsts ir paveikusi,” uzrunājot Valsts prezidentu teica Džons Polsons.
Sarunu gaitā puses atzina, ka Latvijas paveiktais krīzes pārvarēšanā, kopš 2008.gada, ir spilgts apliecinājums realizētās politikas pēctecībai neatkarīgi no valdību sastāva izmaiņām, kā arī uzsvēra, ka reāli paveiktais valsts finanšu sistēmas stabilizācijā ir daudz apjomīgāks nekā tika sagaidīts. Vienlaikus Valsts prezidents atzīmēja, ka pozitīvie ekonomikas izaugsmes rezultāti Latvijā lielā mērā balstās uz ražošanas uzņēmumu veiksmīgajiem eksporta rādītājiem, tomēr šobrīd viens no neatliekami risināmajiem jautājumiem ir bezdarbs un ekonomiskā emigrācija, kas bīstami apdraud valsts attīstību nākotnē.
Pārrunājot šī brīža situāciju Latvijas banku sistēmā Valsts prezidents uzsvēra, ka tā ir viena no vislabāk kapitalizētajām un ar visaugstāko likviditātes līmeni ES valstīs. Latvijas bankas ir atgriezušās pie peļņas. Savukārt nodokļu jomā Latvija šobrīd ir viena no tām retajām ES valstīm, kas var atļauties plānot arī turpmāku nodokļu samazinājumu atšķirībā no vairākuma, kas apsver iespēju nodokļus paaugstināt.