Uzsākot sarunu, ASV viceprezidents atkārtoti uzsvēra, ka ASV vienmēr ir bijis un būs uzticams sabiedrotais Baltijas valstīm NATO sadarbības un NATO līguma noteikto principu īstenošanā attiecībā uz solidaritāti valstu aizsardzībā un drošībā iespējamas militāras agresijas gadījumā pret kādu no valstīm. Džo Baidens pasvītroja, ka ASV savus solījumus ir pildījusi iepriekš un pildīs arī nākotnē.
Savukārt Andris Bērziņš pateicās ASV augstākajām amatpersonām - prezidentam un viceprezidentam - par aktīvo pozīciju, kas saistīta ar pēdējā laika notikumiem Ukrainā un Baltijas valstu drošību, par stingra atbalsta paušanu notikušajās telefonsarunās ar Baltijas valstu un Polijas prezidentiem, kā arī uzsvēra, ka tas ir bijis ļoti nozīmīgi Latvijas sabiedrībai un Baltijas valstīm kopumā.
Atsaucoties uz vakardienas telefonsarunu ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski, kura notika pēc ASV viceprezidenta viesošanās Varšavā, Andris Bērziņš ASV viceprezidentam darīja zināmu, ka šobrīd izšķirīgi svarīga ir Baltijas valstu un Polijas sadarbības stiprināšana aizsardzības jomā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, koordinējot pozīcijas pirms šī gada rudenī gaidāmā NATO samita, tai skaitā, sadarbojoties ar ASV.
„NATO līguma 5.panta nemainīgas darbības uzsvēršana un Jūsu un Obamas kunga personīga iesaiste šajā situācijā ir ļoti spēcīgs signāls mūsu sabiedrībai, jo Jūsu solījumi vienmēr tiek pildīti,” atzina Valsts prezidents.
Sarunā tika apspriesti arī vairāki risinājumi, kā rudens NATO samitā varētu tikt stiprināta NATO klātbūtne Baltijas reģionā, ar to saprotot ne tikai gaisa patrulēšanas paplašināšanu, ko ASV jau ir apliecinājusi un atbalsta, bet arī cita veida militāru klātbūtni. No ASV viceprezidenta izskanēja apstiprinājums tam, ka vakar Varšavā notikušajās sarunās ar Polijas un Igaunijas prezidentiem Džo Baidens ir minējis iespējamu ASV spēku rotāciju Baltijas reģionā un Polijā, kā arī gatavību pastiprināt NATO militāro mācību norisi Baltijā.
Pārrunājot šī brīža situāciju Ukrainā, abas puses bija vienisprātis, ka nekavējoši jāmeklē risinājumi, lai nepieļautu tās eskalāciju. Tāpat sarunas laikā tika pausta stingra nostāja par sankcijām, kur gan Latvija, gan ASV pauda nepieciešamību Eiropas Savienībai iespējami drīzākā laikā koordinēt savu kopīgo nostāju par sankciju pielietošanu.
„Kaut arī mūsu valsts ir neliels spēlētājs ES, mēs varam veikt vairākus praktiskus soļus vienotas pozīcijas koordinēšanā ES, lai panāktu risinājumu,” uzsvēra Valsts prezidents.
Sarunā tika skarts arī jautājums par budžeta finansējuma apjoma palielināšanas nepieciešamību aizsardzības jomai Latvijā, ko uzrunāja ASV viceprezidents un kam pilnībā piekrita Latvijas prezidents. Kā būtisks ASV un ES sadarbību stiprinošs aspekts sarunās vairākkārt tika pieminēts Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums, uzsverot, ka gandrīz pirms gada uzsāktās sarunas starp ASV un ES ir jānoslēdz pēc iespējas drīz, ko pilnībā atbalsta arī Latvija.
Kā viens no Baltijas reģiona enerģētiskās drošības stūrakmeņiem sarunās tika minēta gāzes piegāžu diversifikācijas nepieciešamība, kuras viens no risinājumiem varētu būt ASV pēdējos gados atklātā slānekļa gāzes apjomi, kas ASV ir ļāvis kļūt par lielāko dabasgāzes ražotāju pasaulē. Šāds risinājums būtu arī labs signāls par to, ka Eiropai un Baltijai tai skaitā ir alternatīvas un reālas gāzes piegādes iespējas jau tuvākajā laikā.
