Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien saņēma akreditācijas vēstuli no Maltas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Marka Mičeli-Farrudžija (Mark Miceli-Farrudžia).
Valsts prezidente uzsvēra Latvijas un Maltas savstarpējo attiecību nostiprināšanas nozīmi kopējo ārpolitisko mērķu kontekstā: “Šī kopējā mērķa apziņa, kā arī savstarpējs atbalsts, ko esam snieguši viens otram, ir ievērojami stiprinājušas mūsu starpvalstu attiecības. Šīs attiecības kļūs arvien ciešākas, kad gan Latvija, gan Malta īstenos kopējo mērķi - dalību Eiropas Savienībā 2004. gadā.” Viņa sirsnīgi sveica Maltu ar tās pozitīvo referendumu par dalību ES, paužot cerību par Latvijas tautas tālredzību Latvijas referendumā: “Pats fakts, ka maltieši ir balsojuši par pievienošanos Eiropas Savienībai, lai kļūst par labu zīmi arī citām Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Ceru, ka šā gada 20. septembrī Latvija tikpat veiksmīgi noslēgs Maltas iesākto referendumu virkni.”
Sarunā tika uzsvērta mazo un vidējo valstu savstarpējā atbalsta un sadarbības nozīme, atzīmējot šī brīža Latvijas un Maltas sadarbības izvēršanu izglītībā, saimnieciskos sakaros un tūrismā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien saņēma akreditācijas vēstuli no Islandes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Jona Baldvina Hanibalsona (Jón Baldvin Hannibalsson).
Prezidente no sirds pauda pateicību J.Hanibalsonam, kurš, esot savas valsts ārlietu ministrs 90.to gadu sākumā aktīvi cīnījās par Baltijas valstu neatkarību: “Tāpat kā Latvija, būdama maza valsts, kas ilgu laiku pavadījusi svešu varu pakļautībā, Islande vislabāk izprata stingra atbalsta nozīmi Baltijas valstīm Dziesmotās revolūcijas laikā 80.-to gadu beigās un 90.-to gadu sākumā. Islande bija pirmā rietumu valsts, kas 1991.gada 26.augustā oficiāli deklarējot atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Latvijas tauta atceras un augstu novērtē Jūsu personīgo ieguldījumu šajā Islandes drosmīgajā diplomātiskajā iniciatīvā.”
V.Vīķe-Freiberga sarunā bija gandarīta par divpadsmit gados izvērstajām attiecībām starp Latviju un Islandi, kas vainagojušās aktīvā politiskajā dialogā un daudzveidīgajā divpusējā sadarbībā, tajā skaitā ekonomiskajos sakaros. Runājot par reģionālo sadarbību, abas puses bija vienisprātis, ka Baltijas jūras valstu sadarbībai, kurā katra valsts ir līdzvērtīga dialoga partnere, ir tālejošas attīstības iespējas.