Diskutējot par pirmo tematu prezidenti izteica viedokļus par to, ka ekonomiskā krīze Eiropā ir jāvērtē daudz plašākā kontekstā – arī kā uzticības krīze politiķiem, demokrātijai, Eiropā radītiem un ražotiem produktiem. Prezidentu viedokļos izskanēja apsvērumi nebūt pārlieku optimistiskiem, tomēr arī savā rīcībā tagad un nākotnē pielikt visas pūles, lai nekļūtu par pesimistiem. Vairākkārt arī tika izteikti aicinājumi būt reālistiem, vērtējot izaugsmes iespējas, jo krīze ir radikāli mainījusi situāciju Eiropā un pasaulē. Apkopojot šajā paneļdiskusijā runāto, Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis atzina: „Mēs visi esam ieinteresēti Eiropas attīstībā, tirgus liberalizācijā, strukturālo reformu tālākā veikšanā.”
Savukārt Latvijas Valsts prezidents, akcentējot to, ka šajās dienās Latvijā tiek atzīmēta Tautas frontes dibināšanas 25.gadskārta, kas ir nozīmīgs vēsturisks pavērsiens mūsu valsts vēsturē, kā arī uzsverot, ka nākamgad Latvija savos ekonomiskajos rādītājos pēc septiņu gadu pārtraukuma plāno sasniegt pirmskrīzes līmeni, pievērsās šī brīža Latvijas smagākajiem jautājumiem par cilvēku aizplūšanu un jaunatnes bezdarbu, kas ir sevišķi smagi mazajām valstīm. Valsts prezidents vēlreiz akcentēja nepieciešamību arī Eiropas Savienībai (ES) meklēt jaunus noieta tirgus un izanalizēt ES regulu reālo ietekmi uz valstu attīstību, no kurām ne visas ir nesušas gaidīto rezultātu.
Samitā pārstāvētie Baltijas valstu prezidenti (A.Bērziņš, T.H.Ilvess) norādīja arī uz, tā saucamo, jauno un veco ES dalībvalstu atšķirīgo statusu dažādu politiku realizēšanā un nevienlīdzīgo attieksmi pret tām, kas nereti izpaužas arī kā netaisnīgi sadalīti ES fondu un maksājumu līdzekļi.
Tāpat arī prezidenti atzina, ka daudzās valstīs ir izdarīts ļoti daudz fiskālās konsolidācijas veikšanai, bet nav veiktas nopietnas aktivitātes, lai radītu jaunas darba vietas un mazinātu jauniešu bezdarbu. Tika minēts, ka tikai sešās ES dalībvalstīs jauniešu bezdarbs ir zem 7%. To vidū ir arī Vācija un Somija, kur izglītības sistēma rosina jauno paaudzi pēc iespējas agrāk iesaistīties darba tirgū.
Daļa diskusijas dalībnieku arī uzsvēra, ka nepieciešama monetārās savienības un fiskālās disciplīnas pastiprināšana, tai skaitā, banku uzraudzības jomā. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie visaptverošas Eiropas monetārās savienības stiprināšanas - tiek meklēti jauni risinājumi, kas paredz apvienot ciešāku nacionālo politiku koordināciju un ES līmeņa uzraudzību, no vienas puses, un solidaritāti, no otras puses. Šī procesa ietvaros paredzēts izveidot t.s. „banku savienību”, „fiskālo savienību”, kā arī ciešāk integrētu „ekonomisko savienību”.
Izskanēja arī viedokļi par to, ka cilvēki ES ir distancēti no saviem politiskajiem līderiem, netic vairs tiem lielā mērā arī tādēļ, ka publiskā retorikā nereti vaina tiek novelta tikai uz Briseli un Briseles lēmumiem. Tai pašā laikā sarunās tika atzīts, ka ES dalībvalstis ir ļoti cieši savstarpēji saistītas un tādēļ arī atkarīgas viena no otras, kas ir vēl viens faktors par labu plašākai integrācijai dažādās jomās.
Samitā izskanēja pārdomas par to, ka ekonomikas izaugsme pakāpeniski uzlabojas, tomēr tā vēl ir vāja un pakļauta vairākiem riskiem, kas saistāmi ar situāciju ārējā vidē un eiro zonā. Ņemot vērā, ka parādu līmenis ES joprojām ir augsts un daudzās valstīs ir vērojami būtiski budžeta deficīti, ir būtiski turpināt iesāktās reformas gan ES kopumā, gan atsevišķi dalībvalstīs. Tāpat arī augstā bezdarba samazināšana var prasīt ilgāku laiku, tādēļ nepieciešams strādāt pie tā mazināšanas īpaši koncentrējoties uz jauniešu bezdarba problēmu.
2013.gada maijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar 2013.gada pavasara ekonomikas prognozēm. Tajās norādīts, ka kopš 2012.gada beigās novērotās finanšu tirgus situācijas uzlabošanās un finanšu tirgus apstākļi ES kopumā ir labvēlīgi, kam vajadzētu radīt pozitīvu ietekmi uz reālo ekonomiku. Tomēr finanšu tirgu situācijas uzlabošanās pagaidām vēl ir bijusi vāji jūtama reālajā ekonomikā, jo IKP pieaugums ES kopumā vēl ir negatīvs un bezdarbs augsts.
Diskutējot par transatlantiskajām attiecībām, Latvijas un citu valstu prezidenti pozitīvi atzīmēja NATO līgumu, kas kopīgi ar ASV risina Eiropas drošības jautājumu, kā arī pievērsa uzmanību ekonomisko saišu nostiprināšanai koncentrējoties uz ES – ASV Tirdzniecības un investīciju partnerības līguma (TTIP) nozīmi Eiropas un ASV ekonomiskajai attīstībai un izaugsmei. TTIP sarunu ietvarosLatvija īpaši ieinteresēta netarifu barjeru mazināšanā, tāpat Latvija atbalsta maksimālu preču importa un eksporta tarifu atcelšanu.
Jaunākie Eurostat dati par 2013.gada otro ceturksni liecina, ka gan ES, gan eiro zonas IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,3%, kas ir pirmais pozitīvais ceturkšņu pieaugums kopš 2011.gada beigām. Tas kopā ar pēdējo mēnešu uzlabojumiem ekonomikas sentimenta indikatoros norāda uz pakāpenisku situācijas uzlabošanos. Šajā laikā Vācijas IKP audzis par 0,7%, bet Francijā par 0,5%. Tāpat ir redzama ekonomiskās situācijas uzlabošanās arī eirozonas Dienvidu valstīs – Itālijā un Spānijā IKP kritums palēninājies par 0,2% un 0,1%. Savukārt Portugāles IKP otrajā ceturksnī audzis par 1,1%. Tomēr Kiprā IKP ir samazinājies par -5,2%, bet Grieķijā par -4,6%.
Ekonomikas izaugsme pakāpeniski uzlabojas, tomēr tā vēl ir vāja un pakļauta vairākiem riskiem, kas saistāmi ar situāciju ārējā vidē un eiro zonā. Ņemot vērā, ka parādu līmenis ES joprojām ir augsts un daudzās valstīs ir vērojami būtiski budžeta deficīti, ir būtiski turpināt iesāktās reformas gan ES kopumā, gan atsevišķi dalībvalstīs. Tāpat arī augstā bezdarba samazināšana var prasīt ilgāku laiku, tādēļ nepieciešams strādāt pie tā mazināšanas īpaši koncentrējoties uz jauniešu bezdarba problēmu.