Uzsākot sarunu abi prezidenti pieskārās Latvijas un Itālijas gaidāmajai prezidentūrai ES Padomē. Itālijas prezidentūra notiks 2014.gada otrajā pusē. Latvija pārņems prezidentūru 2015.gada pirmajā pusē. Itālijas prezidents uzsvēra, ka saistībā ar abu valstu gaidāmo prezidentūru ir svarīgi ciešāk sadarboties un, ka Itālija šim pusgadam sāk gatavoties jau šobrīd. Akcentējot prezidentūras laikā plānotās aktualitātes, Valsts prezidents A.Bērziņš īpaši uzsvēra Austrumu partnerības tematu, kā arī vienu no Latvijas izvirzītajām šī brīža ārpolitikas prioritātēm – sadarbības paplašināšanu ar Centrālāzijas valstīm, secīgi aktualizējot to arī par ES partnervalstīm nozīmīgu ārējo tirgu paplašināšanas virzienu. Vienlaikus Andris Bērziņš atzīmēja, ka Latvijas prezidentūra notiks laikā pēc parlamenta vēlēšanām un jaunas valdības izveidošanas Latvijā, kas mūsu valstij būs īpaši atbildīgs un izšķirīgs brīdis.
Austrumu partnerības jautājumu lokā abi prezidenti īpaši skāra sadarbības ar Ukrainu paplašināšanas iespējas. Andris Bērziņš sarunā pasvītroja, ka Latvija atbalsta maksimāla rezultāta panākšanu Viļņas samitā – asociācijas līguma parakstīšanu un tā atsevišķu sadaļu iepriekšēju piemērošanu ar Ukrainu. „Es saredzu lielu potenciālu Ukrainā, taču jāņem vērā, ka šai valstij ir nedaudz vairāk kā tikai divdesmit gadu neatkarības pieredzes. Esam gatavi sniegt tai atbalstu dažādās jomās, jo partnerība un ciešāka sadarbība ar Ukrainu ir arī Latvijas interesēs, gluži tāpat kā Polijas, kura Ukrainai ir kaimiņvalsts,” Piebilda Valsts prezidents.
Īsi skarot ES šobrīd nozīmīgos jautājumus, Itālijas Republikas prezidents uzsvēra, ka ir ieinteresēts ES viedokļa saliedēšanā arī par Austrumu partnerības jautājumiem, jo šis virziens ir daudz nozīmīgāks par bilaterālu attiecību veidošanu. „Eiropa pēdējos gados ir koncentrējusies uz diskusijām par ekonomiku un fiskālajiem jautājumiem, bet ir maz runāts par politiskajām lietām, tai skaitā, par attiecībām ar mūsu lielajiem kaimiņiem,” piebilda Itālijas Republikas prezidents.
Džordžio Napolitano izteica uzaicinājumu Valsts prezidentam A.Bērziņam vizītē apmeklēt Itāliju, uz ko Prezidents atbildēja, ka Latvija kā prezidējošā valsts ES Padomē 2015.g. pirmajā pusē būtu ieinteresēta arī Valsts prezidenta vizītē Itālijā, kas varētu sākties Milānā, atklājot EXPO izstādi un Latvijas nodaļu tajā.
Itālijas Republikas prezidents interesējās arī par Latvijas attiecībām ar Krieviju, uz ko Andris Bērziņš atbildēja, ka ekonomiski vērojams ļoti labs progress, par ko liecina arī aizvadītā gada tirdzniecības apgrozījuma pieaugums par 25%. „Pakāpeniski tuvinot mūsu valsts dzīves līmeni Eiropas Savienības līmenim, mēs savu lomu saredzam arī tādējādi, lai paplašinātu sadarbības jomas uz citiem reģioniem. Ja Eiropas Savienība vēlas nākotnē veiksmīgi attīstīties, tad tai jāsadarbojas arī ar citām valstīm un reģioniem, kas strauji attīstās jau tagad,” piebilda Valsts prezidents.
Araijološas grupas tradicionāli ir deviņu Eiropas valstu prezidentu (Austrijas, Itālijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Somijas, Slovēnijas, Ungārijas un Vācijas) neformālu diskusiju formāts. Tikšanās Krakovā notiek jau devīto reizi tās pastāvēšanas laikā.
Eiropas prezidentu neformālās debates aizsāka Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju 2003. gadā Portugālē, Araijološas ciemā. Uz šo valstu vadītāju tikšanos tiek aicināti prezidenti, kuru valstu konstitūcijas tiem devušas aptuveni līdzvērtīgas pilnvaras. Debates ir neformāla rakstura un veltītas būtiskiem ES un starptautiskās politikas jautājumiem.
Šogad šīs grupas sanāksmē tika ielūgti piedalīties arī Igaunijas un Bulgārijas prezidenti.
