Dienas noslēgumā Valsts prezidents tikās ar latviešu diasporu Ņujorkā Latvijas vēstnieka ANO rīkotajā pieņemšanā.
Tiekoties ar Baltijas – ASV Brīvības fonda valdes pārstāvi Kimu Deivisu, Valsts prezidents pateicās fonda vadībai un K.Deivisam personīgi par fonda devumu Latvijas jauniešu izglītošanas un profesionālās pieredzes papildināšanas jomā, ko fonds ir atbalstījis kopš tā izveidošanas 2010.gadā. Šajā laikā 115 jaunieši no Baltijas ir guvuši iespēju par fonda līdzekļiem gada laikā papildināt savas zināšanas un pieredzi ASV, lai pēc tam pildītu nosacījumu atgriezties savā valstī un vismaz divus gadus strādāt tajā. Latvijas stipendiātu šajā programmā ir visvairāk.
Tāpat Valsts prezidents atsauca atmiņā savu tikšanos ar fonda stipendiātiem šī gada vasarā, kurā ir guvis pilnīgu pārliecību par šīs programmas nozīmīgumu un kvalitāti ne tikai jauniešu izglītošanā un profesionālā pieredzes papildināšanā, bet arī kontaktu veidošanā, kas vitāli nepieciešami ikdienā un veiksmīgā karjeras attīstībā.
K.Deiviss apstiprināja, ka šis sadarbības projekts ir nozīmīgs ne tikai Baltijas valstīm, bet arī ASV un viņam personīgi, jo tādā veidā notiek cilvēcisko attiecību un kontaktu paplašināšana, no kuras iegūst visas iesaistītās puses. Tāpat fonda valdes pārstāvis apliecināja, ka tā mērķis ir turpināt darbību vēl vismaz desmit gadus, kam pietiek arī finanšu līdzekļu un ASV valsts atbalsta.
Sarunā ar Peru prezidentu abas puses akcentēja vēlmi padziļināt Latvijas un Peru attiecības, jo, lai gan valstu vēsturiskā attīstība un ekonomiskā pozicionēšanās ir atšķirīga, tās vieno mērķis panākt sabiedrības labklājību un samazināt sociālo nevienlīdzību, kā arī izaugsmi balstīt izglītībā un profesionālās pieredzes paplašināšanā jaunajai paaudzei.
A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta ekonomiskās sadarbības veicināšanā ar Peru, kā arī vēlas piedāvāt sadarbību izglītības jomā. Savukārt Peru prezidents akcentēja faktu, ka Peru jaunieši, kuri saņem valsts stipendiju (šobrīd ap 15 tūkstošiem) studē arī ārvalstīs, lai ar zināšanām un pieredzi atgrieztos savā zemē.
„Mūsu valstis varētu būt labi sadarbības partneri, jo mums ir kopīgs redzējums par valstu nākotni un mērķi izaugsmes nodrošināšanai. Pirmkārt, lai uzlabotu mūsu cilvēku dzīves līmeni,” piebilda Valsts prezidents A.Bērziņš.
Peru prezidents izteica uzaicinājumu Latvijas prezidentam oficiālā vizītē apmeklēt Peru. Īsi pirms Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā notika Polijas prezidenta B.Komarovska organizēta daudzpusēja tikšanas, kurā piedalījās Eiropas Padomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs (Herman
Tikšanās gaitā tika izteikti viedokļi par Ukrainas tuvināšanos Eiropas Savienībai, sagaidot novembra Viļņas samitā plānoto Asociācijas līguma un Padziļinātas brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu starp ES un Ukrainu. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka tas būs nozīmīgs un vēsturisks solis ne tikai Ukrainai, bet arī visai ES valstu saimei un tā atbalstīšana no „Ukrainas draugu kluba”, kā to atzīmēja Polijas prezidents, ir izšķirīgi nozīmīga. Lēmumu par sadarbības padziļināšanu ar ES apliecināja arī Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.
Latvijas Valsts prezidents A.Bērziņš atzīst, ka Latvijas rīcība un aktivitātes ikdienā strādājot pie abu valstu ekonomisko un politisko kontaktu stiprināšanas, ir labākais atbalsts Ukrainas virzībai uz ES, ko mūsu valsts arī apņemas turpināt. Šādu pieeju apstiprina arī šī gada martā notikusī Valsts prezidenta A.Bērziņa valsts vizīte Ukrainā.
