Andris Bērziņš
Tikšanās laikā ar iedzīvotājiem Valsts prezidents Andris Bērziņš, izvērtējot Kuldīgas novadā redzēto, sacīja, ka Kuldīga ir sākusi savu ceļu uz augšu, kas ir pašu kuldīdznieku nopelns. Tieši līdz šim veiktie ieguldījumi novadā ir saprātīgi un ļaus ilgtermiņā pilsētai stiprināt savu vietu.

 

Iedzīvotājus interesēja Andra Bērziņa viedoklis par pensiju sistēmu Latvijā un iespējām uzlabot pensionāru stāvokli. Jautāts par gaidāmajām vēlēšanām, Valsts prezidents uzsvēra, ka katram vēlētājam pašam ir jāvērtē kandidātu iepriekš paveiktais, jo tieši tas, viņaprāt, ļauj spriest par attiecīgā kandidāta spējām pārstāvēt vēlētāju intereses. Atbildot uz iedzīvotāju bažām par gaidāmo situāciju pēc eiro ieviešanas, Andris Bērziņš skaidroja, ka lats nepārtraukti ir bijis piesaistīts valūtu grozam vai eiro un eiro ieviešana ir solis, kas ļaus samazināt konvertācijas izmaksas. Tāpat viņš uzsvēra, ka šobrīd Latvijai nav labākas izvēles, sakot: „Lai no šīs iespējas atteiktos, ir jābūt labākam piedāvājumam, ko neviens šobrīd nespēj sniegt.”

 

Sarunā ar Kuldīgas novada Domes deputātiem galvenokārt tika apspriesti uzņēmējdarbības attīstībai būtiski jautājumi. Deputāti uzrunāja dažādās iespējas mainīt nodokļu politiku, veicinot uzņēmēju interesi attīstīt biznesu. Pašvaldības pārstāvji norādīja, ka, mainot Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ilgtermiņā būtiski domāt par tā sadali starp valsti un pašvaldībām. Valsts prezidents šajā jautājumā norādīja, ka nodokļa likmes samazināšanai primāri jākalpo tam, lai uzņēmējdarbībā būtu izaugsme, tā nodrošinot arī pašvaldībām ilgtermiņā lielākus ienākumus. Viņš sacīja, ka veiksmīgāks risinājums iespējams, palielinot ar nodokļiem neapliekamā minimuma likmi, kas Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, šobrīd ir ļoti zema.

 

Par Attīstības fonda veidošanas nepieciešamību, kas kalpotu kā uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgs instruments, abas puses bija vienisprātis. Tāpat sarunā tika pārrunāti iespējamie risinājumi saistībā ar zaļās enerģijas obligāto iepirkuma komponenti un tās ietekmi uz uzņēmēju iespējām konkurēt starptautiski. Sarunas noslēgumā tika īsi pārrunāts arī autoceļu stāvoklis novadā un sarežģītās iespējas to uzlabot, veidojot jaunus asfaltētus posmus.