To pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma veicis sabiedrisko pētījumu centrs SKDS. Aptaujas dati rāda, ka arī daudzi no tiem, kuri apgalvo, ka viņiem ir labas spējas atpazīt viltus ziņas, realitātē tās uzskata par patiesām vai daļēji patiesām.
Aptaujas rezultāti piektdien tika analizēti diskusijā “Viltus ziņas – gruzdošais drauds”, kas notika Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rosinātā diskusiju cikla par Latvijas drošību ietvaros, sadarbībā ar Baltijas mediju izcilības centru.
Pavisam 60% aptaujāto atzīst, ka viņiem bieži vai dažkārt nākas saskarties ar informāciju par notikumiem Latvijā vai citās valstīs, kas ir pilnīgi vai daļēji izdomāta. 44% aptaujāto uzskata, ka viņiem ir ļoti labas vai drīzāk labas spējas atšķirt izdomātas ziņas no patiesām, savukārt 35% atzīst, ka viņu spējas ir ļoti vājas vai drīzāk vājas.
“Aptaujas rezultāti rāda, ka viltus ziņām vairāk pakļauti cilvēki ar pamata un vidējo izglītību. Vienlaikus, runājot par konkrētiem viltus ziņu gadījumiem, ir pamats domāt, ka tie ietekmē arī iedzīvotājus, kuri uzskata, ka atpazīst melīgo informāciju,” norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Piemēram, viltus ziņu par to, ka Norvēģijas izglītības ministre it kā vēloties ieviest mācību stundas par incestu kā normālu parādību, par patiesu vai daļēji patiesu nosauca 38% no tiem, kuri uzskata, ka viņiem piemīt ļoti vai drīzāk labas spējas atpazīt nepatiesu informāciju un kuri bija saskārušies ar šo ziņu.
“Viltus ziņas ir Latvijas drošības apdraudējums, kas cenšas sagraut mūsu uzticību sev, savām vērtībām un savai valstij. Tās apdraud mūsu spriestspējas drošību. Ir nepieciešams attīstīt kritisko domāšanu, lai varētu atpazīt nepatiesu informāciju, kā arī atbalstīt kvalitatīvu žurnālistiku un uzticamus medijus,” uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Diskusijas īpašais viesis, Igaunijā dzīvojošais krievu žurnālists un publicists Artēmijs Troickis stāstīja, ka Krievijas propaganda ir īpaši vērsta pret Baltijā dzīvojošajiem krieviem, lai kavētu viņu iekļaušanos pārējā sabiedrībā. Tomēr viltus ziņu ietekme pakāpeniski mazinās, it īpaši gados jaunu cilvēku vidū, kam nepieciešama kvalitatīvu mediju projektu attīstība krievu valodā.
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa analizēja viltus ziņu ietekmi uz politiskajiem procesiem pasaulē, atzīstot, ka viltus ziņas un populisms uztur viens otru, un ir svarīgs veids, kā mūsdienu mediju pasaulē atbildīgi politiķi uztur komunikāciju ar sabiedrību.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadošā eksperte Guna Šņore norādīja, ka viltus ziņu izplatību ir grūti ierobežot, jo faktiski nepastāv likumdošana to regulēšanai, turklāt daudziem tas ir izdevīgs biznesa projekts.
Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” dibinātāja Inga Spriņģe uzsvēra, ka jo īpaši svarīgi ir veicināt medijpratību jauniešu vidū, aicinot viņus pārbaudīt, cik patiesa ir informācija, kas pārpludina internetu un sociālos tīklus. Viltus ziņas pievilcīgas padara tas, ka tās tiek veidotas, izmantojot cilvēku emocijas, bet racionālos argumentus padara nesvarīgus.
Laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece aicināja atbildīgās amatpersonas sniegt lielāku atbalstu reģionālajai presei, kurai ir liela nozīme viedokļu daudzveidības un demokrātijas nodrošināšanā vietējā sabiedrībā. Pēdējo gadu laikā reģionālā prese ir daudz cietusi no iedzīvotāju skaita samazināšanās un reklāmas ieņēmumu krituma, kā arī pašvaldību izdevumu nostiprināšanās, kas var piedāvāt labāku atalgojumu žurnālistiem, bet publicē tikai pašvaldības vadības viedokli par notiekošo.
