Raimonds Vējonis
Aktīvāks dialogs, lai uzturētu saikni starp mazākumtautībām un oficiālās valsts politikas īstenotājiem, diskusijas par izglītības kvalitāti skolās un plaša sabiedrības iesaiste, gatavojot Latvijas simtgades pasākumus. Šīs kā dažas no galvenajām prioritātēm turpmākajā Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbā nosaucis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piedaloties padomes sēdē pirmdien, 7.decembrī. Viņš arī norādīja, ka svarīgi veikt “auditu” līdz šim īstenotajai integrācijas politikai Latvijā, izvērtējot, ko valsts darījusi lietderīgi un kādi uzlabojumi būtu nepieciešami.

 

Lai veiktu šādu vērtējumu par sasniegto sabiedrības saliedētības jomā, sēdes dalībnieki vienojās par nelielas ekspertu grupas izveidošanu, kuras sastāvā būtu pieredzējuši mazākumtautību jautājumu eksperti, taču kuri nav iesaistīti valsts pārvaldes darbā. Ekspertu grupā padomi pārstāvēs tās priekšsēdētājs Romans Alijevs.

 

“Jautājumi, kas skar mazākumtautības, ir ļoti būtiski Latvijas sabiedrībā. Mēs bieži aizmirstam, kā veidojusies Latvijas valsts. Gan 1918.gadā, gan 1990.gados, atjaunojot valstisko neatkarību, Latvijas teritorija bijusi multietniska un multikulturāla un mazākumtautībām ir bijusi liela nozīme. Tā ir mūsu priekšrocība, jo daudzveidībā ir mūsu spēks. Tas ir jāizmanto, lai Latviju darītu vēl stiprāku,” sacīja Valsts prezidents.

 

Pirmdienas sēdē tika apstiprināts Mazākumtautību konsultatīvās padomes jaunais nolikums. Tajā kā galvenais mērķis definēts veicināt mazākumtautību dalību pilsoniskajā sabiedrībā un sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanai, kā arī sekmēt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem.

 

Valsts prezidents sēdes laikā pauda gandarījumu, ka Mazākumtautību konsultatīvās padomē pārstāvēts plašs dažādu jomu ekspertu loks un ka tās darbā šobrīd ieskaitījušies jauni aktīvi cilvēki. Pirmdien apstiprinātajā sastāvā ietilpst:

  • Aldona Treija - Rīgas lietuviešu vidusskolas direktore, Latvijas Lietuviešu savienības pārstāve;
  • Aleksandrs Mirlins – mediju eksperts, Latvijas Universitāte;
  • Anna Ivane - Latvijas baltkrievu biedrības pārstāve, Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskolas direktore;
  • Biomins Kajems - Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks;
  • Deniss Hanovs - Rīgas Stradiņa universitātes profesors;
  • Ieva Ernštreite - Līvu savienības priekšsēdētāja;
  • Igors Gubenko - LU lektors, interneta žurnāla redaktors;
  • Ilze Garda – Latvijas Vācu savienības valdes locekle, Rīgas Vācu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja;
  • Jeļena Matjakubova - Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja;
  • Klāvs Sedlenieks - sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors;
  • Lidija Kravčenko - Latvijas Ukraiņu biedrības pārstāve, Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktore;
  • Normunds Rudēvičs - Starptautiskās Romu Apvienības presidents;Nugzars Mdzinarišvili - Latvijas Gruzīnu biedrības "Samšoblo" priekšsēdētājs;
  • Rafi Haradžanjans - Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs;
  • Tomass Kalda - Latvijas Igauņu biedrības priekšsēdētājs;
  • Zufars Zainulins - Latvijas Tatāru-baškīru biedrības "Čisma" priekšsēdētājs, Latvijas musulmaņu draudzes savienības priekšsēdētājs.