Valsts prezidents norādīja, ka, iespējams, ir jādomā par stingrākiem risinājumiem, lai vērstos pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem. I.Pētersone informēja, ka VID patlaban strādā pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas paredz ne tikai izmaiņas likumdošanā, bet arī kapacitātes stiprināšanu, tostarp personāla resursu jomā.
Atbildot uz Valsts prezidenta jautājumu par ēnu ekonomikas apjomu un tā saistību ar aplokšņu algām, I.Pētersone informēja, ka situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies – neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits ir sarucis, pēdējā gada laikā par aptuveni astoņiem tūkstošiem ir palielinājies oficiāli nodarbināto skaits.
Sarunas laikā Valsts prezidents rosināja VID pievērsties arī situācijai ar dabas resursu nodokli un uzņēmumiem, kuri ļaunprātīgi izmanto nodokļa atvieglojumus. Kā piemēru viņš minēja videi kaitīgo preču apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes nozari, kuras pastiprināta kontrole sekmētu gan nodokļu ieņēmumus, gan sakārtotu nozari kopumā. “Lai veicinātu dabai kaitīgo atkritumu apsaimniekošanu, ir svarīgi šos uzņēmumus vairāk kontrolēt,” sacīja Raimonds Vējonis.
Pārrunājot VID darbības rezultātus, I.Pētersone informēja Valsts prezidentu par VID administrēto nodokļu ieņēmumiem – šī gada pirmajos septiņos mēnešos nodokļos iekasēts vairāk nekā pērn, tomēr nodokļu ieņēmumi atpaliek no izvirzītā plāna. Veidojot nodokļu ieņēmumu plānu, ņemtas vērā tā brīža ekonomikas atveseļošanās tendences, tomēr situāciju šogad negatīvi ietekmēja ģeopolitiskā situācija.
Tikšanās gaitā Valsts prezidents norādīja arī uz būtisko robežkontroles jautājumu, uzsverot, ka nepietiekama kontroles nodrošināšana uz valsts robežas rada valstij ekonomiskus zaudējumus. VID ģenerāldirektore skaidroja, ka līdz nākamā gada beigām plānots pabeigt muitas tehniskā aprīkojuma pilnveidošanu, t.sk. kravu skeneru un novērošanas sistēmu uzstādīšanu, piedāvājot tās izmantot arī robežsardzei un Drošības policijai.
