Dārgā Ukrainas pirmā lēdija Olena!
Dārgie kolēģi no “Ohmatdyt” bērnu slimnīcas Kijivā!
Mīļie dalībnieki!
Ir sācies jauns gads, bet Krievijas karš pret Ukrainu, kas sākās pagājušā gada 24. februārī, turpinās.
Šodien aprit 337 dienas, kopš pret Ukrainas bērniem, sievietēm un vīriešiem tiek vērsts terors.
Briesmīgi apstākļi izceļ cilvēku labākās īpašības un diemžēl arī sliktākās un nosodāmākās.
Jūs, dārgie kolēģi, izrādāt dziļu cilvēcību, cenšoties mazināt visneaizsargātāko sabiedrības locekļu, proti, bērnu un jauniešu mūža traumas.
Nav šaubu, ka Ukrainas bērnu un pusaudžu garīgo veselību negatīvi ietekmēs brutālā un postošā pieredze, ko daudzi no viņiem ikdienā piedzīvo.
Aktuāls ir jautājums, kā mēs varam viņiem piedāvāt noderīgu un profesionālu palīdzību.
Manuprāt, šai palīdzībai jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk cietušo dzīvesvietai.
Ideālā gadījumā tai jābūt pieejamai maksimāli ātri – uzreiz pēc pārdzīvotā. Tam vēlams izmantot mūsdienīgus līdzekļus, piemēram, WhatsApp grupas, FaceTime un citus jauniešiem ierastus rīkus.
Lai izvairītos no pārpratumiem un kļūdaina tulkojuma, palīdzība viņiem jāpiedāvā dzimtajā valodā.
Tā būtu jāsniedz medicīnas speciālistiem, kuri spēj objektīvi un emocionāli izprast viņu ikdienu.
Palīdzot bērniem un jauniešiem saglabāt viņu garīgo un fizisko veselību, Ukraina tiecas uz gaišāku nākotni demokrātiskā un suverēnā valstī.
Cienījamie kolēģi, apliecinu, ka Latvijā jums ir uzticami draugi. Politiķi, valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas un visa Latvijas sabiedrība ir gatava jums palīdzēt.
Man ir tas gods minēt divus piemērus – Bērnu slimnīcas fonda vadītāja un jauniešu garīgās veselības atbalsta centra līdzdibinātāja Liene Dambiņa un Rīgas Bērnu psihiatriskās klīnikas direktors Ņikita Bezborodovs.
Viņi abi piedalās šajā konferencē un ir gatavi dalīties Latvijas pieredzē, kā arī uzturēt kontaktu ar Ukrainas kolēģiem garīgās veselības atbalsta centros un “Ohmatdyt” bērnu slimnīcā Kijivā.
Dalīšanās ar zināšanām bagātina abas puses.
Pirms Ziemassvētkiem Rīgas pilī uzņēmām ukraiņu bērnus, viņu māmiņas un divas kolēģes – Dr. Natāliju Pogadajevu un Dr. Olenu Anoprienko. Mūs dziļi aizkustināja viņu rūpes par bērniem un ticība Ukrainas nākotnei.
Es sūtu viņām abām vissirsnīgākos sveicienus.
Nav šaubu, ka šis nelikumīgais karš nevar palikt nesodīts – tas ir nepieciešams, lai atjaunotu visas sabiedrības garīgo līdzsvaru un ievērotu vispārējos taisnīguma principus.
Karš nenotiek nejauši. Tā nav dabas katastrofa kā viesuļvētra vai zemestrīce. To plāno, gatavo un īsteno cilvēki. Tā ir cilvēku izraisīta katastrofa.
Katrs noziegums ir pelnījis sodu.
Ir jāizveido starptautisks tribunāls.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par labu šai idejai.
Ukrainu un tās drosmīgie pilsoņi ir pelnījuši taisnīguma uzvaru.
Es novēlu jums veiksmīgas diskusijas, un ceru, ka tās ļaus nonākt pie efektīviem rezultātiem, kas nesīs labumu Ukrainas bērniem un jauniešiem.
Paldies un sirsnīgi sveicieni Kijivai!