Ļoti cienījamā profesore Dace Rezebergas kundze!
Ļoti cienījamā profesore Jana Žodžikas kundze!
Ļoti cienījamā profesore Alinta Hegmanes kundze!
Sirsnīgi sveicināti dārgie kolēģi!
Es jūtos patiesi pagodināta šodien teikt runu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas konferences “Latvija ceļā uz dzemdes kakla vēža izskaušanu” atklāšanā.
Cilvēks dzīves laikā saskaras ar visdažādākajām problēmām, kam līdz šodienai nav atrasti risinājumi vai atbildes.
Tā matemātika mokās ar Puankarē pieņēmumu, filozofijā ar jautājumu par visuma sākumu un ikdienā: kas ir garšīgāks – zemenes vai ķirši?
Bet ir arī nopietni jautājumi, kam zinātne ir atklājusi cēloni, stratēģiju, kā izvairīties no problēmas un kā problēmu risināt.
Tāds jautājums ir dzemdes kakla vēzis.
Ir zināms, kas dzemdes kakla vēzi izraisa. Tas gandrīz 100 % gadījumos ir Cilvēka papilomas vīruss (CPV).
Ir zināms, ar kādu rīcību var samazināt varbūtību ar to saslimt. Ir zināms, ka laicīgi atklāta inficēšanās ar augsta riska CPV un sekojoša pareiza rīcība mazina iespēju saslimt ar manifestu – dzemdes kakla vēzis.
Tā ir meiteņu un zēnu vakcinēšanās pret CPV, ieteicams pirms dzimumdzīves uzsākšanas, izsargāšanās no pārējām seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) un regulāra piedalīšanās dzemdes kakla vēža skrīningā.
Ir zināms, ar kādām metodēm un medicīniskajiem rīkiem atklāt dzemdes kakla vēzi, jo svarīgāk – atklāt dzemdes kakla pirmsvēža un agrīnā vēža stadijas.
Tā ir dzemdes kakla šķīduma citoloģija, augsta riska CPV noteikšana, kolposkopija.
Ir zināmi algoritmi, kā ārstēt dzemdes kakla izmaiņas atbilstoši atklātajai stadijai.
Tāpat ir zināms, kā un kad izvairīties no nevajadzīgi traumējošām operācijām, kas īpaši jaunām sievietēm var izraisīt sarežģījumus grūtniecības laikā.
Viss, ko es nupat uzskaitīju, jums visiem ir pašsaprotami fakti.
Jūs, Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija un Latvijas Kolposkopijas biedrība, panācāt, ka Latvijas sievietes tiek izmeklētas un nepieciešamības gadījumā ārstētas ar mūsdienīgām, zinātniski atzītām metodēm.
Arvien vairāk tiek runāts par pētniecības nozīmi un iekļaušanu šajā procesā. Tāpat ir sākts darbs pie vēža reģistra.
Ceļš uz dzemdes kakla vēža izskaušanu Latvijā, manuprāt, no profesionālās puses ir labi sagatavots. Profesionāļi noteikti apzinās trūkumus šajā ceļā, bet viņiem noteikti ir nākotnes sapņi un cerības.
Tāpat kā 1980. gada 8. maijā Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka pasaule ir atbrīvota no bakām, tā 2020. gadā jūsu sabiedrotais – PVO – apstiprināja programmu “Global Strategy for cervical cancer elimination”.
Ceļu uz dzemdes kakla vēža izskaušanu daudzas valstis Eiropā ir uzsākušas krietnu laiku pirms Latvijas.
Vācijā pirmā dzemdes kakla vēža skrīninga programma uzsākta jau 1971. gadā, Skandināvijas valstīs – pagājušā gadsimta 60. gados un Luksemburgā – 1962. gadā. Jāpaskaidro, ka šajos gados sāktās programmas bija atšķirīgas no aktuālajām.
Tomēr tām visām kopīgs ir tas: jo agrāk dzemdes kakla vēža skrīnings ar zinātniski atbilstošām metodēm ir sākts, jo straujāk ir samazinājusies saslimstība ar vēzi īpaši vēlīnā stadijā un mirstība.
Valsts labklājību var noteikt ar dažādiem faktoriem, piemēram, cik spēkratu ir uz 1 000 iedzīvotājiem, cik procentu cilvēku ir analfabēti vai cik liela ir sieviešu saslimšana ar dzemdes kakla vēzi.
Skandināvijas valstīs tā ir ap pieciem gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem, Vācijā – 13 gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet Latvijā – 16 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kā daudz bēdīgāku piemēru es varu minēt Kolumbiju Dienvidamerikā ar 45 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Sieviešu vidējais vecums, kad visbiežāk atklāj dzemdes kakla vēzi, ir starp 45 un 55 gadiem. Tas ir laika posms sievietes dzīvē, kad viņas atdeve ir visintensīvākā gan ģimenē, gan sabiedrībā, gan profesionālajā dzīvē. Turpretī pirmsvēža stadijas var atklāt jau vecumā starp 20 un 30 gadiem.
Lai Latvijas sievietes piedzīvotu cēlā mērķa – izskaust dzemdes kakla vēzi – īstenošanu, ir nepieciešama sabiedrības izglītošana un līdzdalība. Sievietēm – vēl jo vairāk meitenēm – būtu jāzina:
- kāpēc ir svarīgi rūpēties par fizisko veselību (neapšaubāmi arī par mentālo veselību);
- no kādiem kaitīgiem ieradumiem (īpaši smēķēšanas) atteikties;
- ka bezrūpīga un bezatbildīga dzimumdzīve veicina saslimšanu ar dažādām STS, tostarp inficēšanos ar CPV;
- ka inficēšanās ar CPV var ilgi palikt nepamanīta, jo simptomu var arī nebūt;
- ka trūkstošo simptomu dēļ inficēšanās un saslimšana ar CPV var tikt atklāta novēloti;
- ka agrīnā stadijā atklāts dzemdes kakla vēzis var būt izārstējams;
- kāda ir ģimenes medicīniskā vēsture.
Neapšaubāmi pusaudžu izglītībā ir jāiekļauj atbildes uz dzimumdzīves jautājumiem. Jauniešiem tie ir, un izglītotiem pieaugušajiem būtu uz tiem jāatbild. Nezināšana noved pie nepareizas un veselībai bīstamas izturēšanās. Turpretī zināšanas ļauj izvērtēt riskus un pieņemt uz veselīgu nākotni vērstus lēmumus.
Pagājušā gada vidū Latvijā 53 % no visām 15 gadus vecām meitenēm bija saņēmušas pilno CPV vakcinēšanas kursu.
Ceļā uz dzemdes kakla izskaušanu visā pasaulē PVO ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam 90 % 15 gadus jauno meiteņu nodrošināt ar pilno CPV vakcinēšanas kursu.
Zinot, ka vīruss nešķiro potenciālos upurus pēc dzimuma, arī zēniem uzsākta valsts apmaksāta vakcinēšanās pret CPV.
Diemžēl ginekologa kabinetā dažkārt nākas dzirdēt līdzīgus aizspriedumus pret CPV poti kā pret Covid-19 poti, parasti no vecāku vai mātes puses. Bet ir gadījumi, kad atnāk 16 gadus jauna meitene, kura vēlas saņemt poti, kas viņai līdz šim vecumam no ģimenes puses bija liegta. Viņa ir iepazinusies ar informāciju un ir gatava atbildīgi rūpēties par savu veselību un nākotni.
Ja ārsts ir pārliecināts, ka 16 gadus jauna meitene jau izprot savu rīcību, viņš drīkst izrakstīt CPV poti tāpat kā kombinēto orālo kontracepciju bez vecāku piekrišanas.
Lai uzlabotu meiteņu un sieviešu piedalīšanos CPV vakcinēšanās un dzemdes kakla vēža skrīninga programmā, būtu jādomā arī par nekonvencionāliem veidiem, kā sasniegt meitenes un sievietes.
Regulāra ielūguma vēstule uz skrīningu ir tradicionāla pieeja tāpat kā avīze papīra formātā, radio un televīzija. Zināmu skaitu sieviešu ar šo informācijas veidu var sasniegt. Taču īpaši jaunā paaudze informāciju iegūst no citiem avotiem. Noteikti būtu jāizmanto e-pasti, īsziņas, WhatsApp, sociālie mediji un lietotnes.
Atzīšos, ka no izglītota cilvēka sagaidu, ka viņš pats ir ieinteresēts savā veselībā un iespējami daudz darīs, lai to saglabātu. Taču katrā sabiedrībā ir cilvēku grupas, kam pienākas īpaša uzmanība. Minēšu dažas:
- cilvēki ar HIV infekciju, kuri ir pakļauti augstam riskam inficēties ar CPV un potenciālo onkoloģisko saslimšanu;
- bezpajumtnieki, sievietes bez pastāvīgas dzīvesvietas;
- cilvēki ar dažādiem fiziskā un mentālā spektra traucējumiem;
- analfabēti, kuri arī pie labākās gribas nav spējīgi izlasīt uzaicinājumu uz skrīningu (diemžēl Latvijā ir analfabēti);
- sievietes bēgles, kuras līdz ar Krievijas karu Ukrainā ir atradušas drošu patvērumu Latvijā, kā arī bēgles no citām pasaules malām.
Esmu optimiste. Ir skaidrs, ka nākotnes izaicinājumu ir daudz, bet vienlaikus mums ir arī daudz labu ideju un enerģijas.
Sāktais ceļš, lai izskaustu dzemdes kakla vēzi, ir pareizs. Ejam tālāk!
Paldies!
