Cienījamā Zelenskas kundze!
Godātie klātesošie!
Sirsnīgi sveicieni visām drosmīgajām Ukrainas sievietēm, vīriešiem un bērniem!
Mēs tiekamies īsi pirms Ziemassvētkiem – šī mierpilnā un priekpilnā laika, kas tiek atzīmēts visā pasaulē, lai pārrunātu situāciju jūsu valstī – karu un sāpes, kas ir pilnīgs pretmets minētajiem svētkiem.
Latvijā valsts pārvaldes, pašvaldību iestādes, uzņēmumi un privātpersonas jau sniedz un turpinās sniegt Ukrainai gan militāru, gan ekonomisku, gan humānu atbalstu.
Es savā runā īpašu uzmanību vēlos pievērst medicīniskajai palīdzībai.
Šoruden aizsākās sadarbība starp Latvijas jauniešu psiholoģiskā atbalsta centru un Gen.Ukrainian – organizāciju, kas Ukrainā sniedz psiholoģisko palīdzību jauniešiem un palīdz viņiem izvairīties no posttraumatiskā stresa sindroma.
Mūsu “Vaivaru” rehabilitācijas centra speciālisti sniedz atbalstu rehabilitācijā esošajiem Ukrainas karavīriem, kā arī sniedz Ukrainas kolēģiem profesionālu atbalstu. Es pati apmeklēju šo centru, satiku ukraiņu ārstus, kuri pārņem zināšanas šajā centrā un ir gatavi tās likt lietā Ukrainā.
Latvijas Ārlietu ministrija ir parūpējusies par to, lai Ivanofrankivskā tiktu atvērts rehabilitācijas centrs, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt no dzimumnoziegumiem cietušajām sievietēm un pusaudzēm. Centrs ir droša vieta, kur patverties, saņemt visus nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt sociālo, psiholoģisko, juridisko un humāno palīdzību.
Šī gada Latvijas Radio 5 “Dod pieci!” labdarības maratona galvenais mērķis ir iepriecināt Latvijā esošos ukraiņu bērnus un nodrošināt viņiem visnepieciešamākās lietas, ko vien var sagādāt.
Ukrainai sniegtā palīdzība un atbalsts turpinās un netiks pārtraukts līdz pat brīdim, kad tas vairs nebūs nepieciešams.
Šim karam – līdzīgi kā visiem citiem kariem – reiz pienāks beigas, un uzvaru svinēs Ukraina.
Tam sekos starptautiskā tribunāla vērtējums par to, kāds sods sagaida tos, kuri šo karu izraisīja un īsteno. Visus – no karavīriem, kuri izvaroja ukraiņu sievietes un pusaudzes, kā arī nelikumīgi izveda ukraiņu bērnus nezināmos virzienos, līdz pavēlniekiem, kuri savas bruņotās vienības veda šajā karā, un politiķiem, kuri atļāva šo karu. Baltijas valstīs mēs ļoti labi saprotam, ko nozīmē deportācijas un izsūtīšana nezināmā virzienā.
Šādi tribunāli tiek radīti vienmēr, bez izņēmumiem. Šādi starptautiskie tiesas procesi notika pēc II Pasaules kara, karadarbības bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā un genocīda Ruandā.
Reizēm taisnības uzvara prasa laiku – pārāk ilgu laiku. Taču taisnība uzvar vienmēr.
Vācijā arī šodien, 75 gadus pēc II Pasaules kara, joprojām turpinās procesi par tā laikā pastrādātajiem kara noziegumiem.
Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai cik arī sāpīgi tas nebūtu cietušajiem, fiksēt visu kara noziegumu apstākļus, jo šiem faktiem tiesā būs izšķiroša nozīme atbildīgo vainas noteikšanā.
Neviens nodarījums, vārds vai vieta nedrīkst tikt aizmirsta.
Kā zināms, ukraiņu prokurori jau strādā ar pierādījumiem. Liecības tiek vāktas arī no ukraiņiem, kuri patvērušies Latvijā un sniedz informāciju par pārciestajām zvērībām.
Lai kādas arī nebūtu sāpes, tas ir jādara Ukrainas nākotnes un atdzimšanas vārdā.
Novēlu visiem mierpilnus Ziemassvētkus! Ukraina ir tā, kas vislabāk šodien apzinās, cik liela vērtība ir mieram!