Ļoti cienījamā Dzenes kundze!
Dārgie darbinieki!
Dārgie vecāki un tuvinieki!
Godātie klātesošie!
Man ir liels gods šodien piedalīties jūsu svinībās!
Kapseļu ielas bērnu aprūpes centra vārds ir zināms visiem cilvēkiem Latvijā, kuriem ir svarīga bērnu aprūpe. Tie ir šo bērnu vecāki un tuvinieki. Tie ir darbinieki, kuri šeit strādā. Tie ir tie cilvēki, kuriem rūp visu bērnu dzīve. Jebkura bērna dzīve. Esmu pārliecināta, ka tā ir sabiedrības lielākā daļa.
Pirms simt gadiem, kad šī iestāde tika dibināta, tā bija moderna institūcija. Tā bija moderna institūcija kā savas misijas, tā ēkas un aprīkojuma ziņā. Tās uzdevums bija palīdzēt bērniem, kurus dzīve bija apdalījusi.
Šī iestāde tika izveidota tikai četrus gadus pēc tam, kad bija dibināta Latvijas valsts, un tikai divus gadus pēc tam, kad Latvija bija uzvarējusi Neatkarības karā.
Tas rāda, ka latviešu sabiedrībā sociālā solidaritāte jau toreiz – un esmu pārliecināta, ka vienmēr – ir bijusi nozīmīga vērtība.
Pēdējos gados mēs atzīmējam vairākām nozīmīgām iestādēm simtgadi, piemēram, Latvijas Universitātei, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Latvijas Nacionālajam teātrim.
Mēs šodien visi novērtējam šo iestāžu pienesumu Latvijas valstij, apzināmies, cik daudz grūtāki bija toreizējie laiki un cik tālredzīgi un drosmīgi bija tā laika lēmumu pieņēmēji.
Novēlu mums visiem tikpat drosmīgi risināt nākotnes izaicinājumus.
Laika gaitā izpratne par to, kā šiem bērniem vajadzētu palīdzēt, ir mainījusies.
Tas, kas agrāk tika uzskatīts par labu un pareizu, šodien bieži vien ir atmests. Jo laika gaitā gan Latvijā, gan citur pasaulē ir nākušas klāt jaunas atziņas.
Šodien sociālās aprūpes iestādes uzsākušas deinstitucionalizācijas kursu. Tas nozīmē, ka bērna intereses, kas ietver emocionālās, fiziskās, garīgās, izglītības un citas intereses, ir uzmanības centrā.
Primārais mērķis ir katram bērnam augt ģimenē, kur viņš ir mīlēts un pats iemācās mīlēt.
Vai šo mērķi varēs īstenot simtprocentīgi, to radīs laiks.
Droši vien būs apstākļi, kad zināmai daļai bērnu arī turpmāk – bieži vien arī tikai kā pagaidu risinājums – būs nepieciešams šāds aprūpes centrs.
Taču nākotnes aprūpes centram jābūt vietai, kas nav izolēta no apkārtējās sabiedrības. Tai jābūt vietai ar atvērtām durvīm tās iemītniekiem un viesiem, kas aicina uz mijiedarbi ar visdažādākajiem cilvēkiem, svētkiem un notikumiem.
Iestādes darbiniekiem, kā jau visiem sociālās jomas darbiniekiem, nav viegla ikdiena. Šeit strādāt nenozīmē būt tikai darbā.
Šeit strādāt nozīmē arī mīlēt. Mīlēt bērnus, kuri agrā bērnībā piedzīvojuši emocionālu traumu, kuri savas emocijas izrāda unikālā veidā, kuru komunikācija notiek nevis ar valodu, bet gan ar acīm.
Mēs visi varam būt pateicīgi, ka jūs esat un darāt to, kas nepieciešams gan šī centra bērniem, gan viņu vecākiem, gan visai sabiedrībai.
Tāpat es pateicos vecākiem un tuviniekiem. Jūsu situācija ir īpaša. Jūs esat pelnījuši sabiedrības solidaritāti.
Vēlu visiem – bērniem, vecākiem, tuviniekiem un darbiniekiem – arī turpmāk būt stipriem!
Diskusijas dalībniekiem novēlu auglīgas sarunas ar konkrētiem rezultātiem. Atceramies valsts dibinātājus!
Taču mums visiem novēlu izjust Ziemassvētku brīnumu, gaismu, un prieku!
