Ļoti cienījamā Irīna Janumas kundze!
Dārgie kolēģi un klausītāji!
Man šodien ir gods runāt jūsu seminārā par atbalstu reformām krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīningā, Latvijas pašvaldību vadītāju atbildību par tām, kā arī par sabiedrības onkopratību.
I
Dzīves laikā cilvēks saskaras ar visdažādākajām problēmām, kurām līdz šodienai nav atrasti risinājumi. Bet ir arī problēmas – slimības, par kurām mēs ļoti daudz zinām. Viena no tām ir dzemdes kakla vēzis.
Ir zināms, kas izraisa dzemdes kakla vēzi – tas gandrīz 100% gadījumos ir cilvēka papiloma vīruss (CPV), īpaši tā augsta riska tipi.
2008. gadā vācu mediķis Harald zur Hausen saņēma Nobela prēmiju medicīnā. Viņš daudzu gadu garumā pētīja, pierādīja un izskaidroja, kāda ir CPV saistība ar dzemdes kakla vēzi.
Tāpat ir zināms līdzeklis, kas cilvēkus pasargā no inficēšanās ar īpaši augsta riska CPV tipiem. Tas pasargā gan vīriešus, gan sievietes no inficēšanās un sekojoši arī no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi un citiem ārējo dzimumorgānu, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēžiem. Šis līdzeklis ir vakcinēšanās pret CPV.
Ir arī zināms, ar kādām metodēm un medicīniskiem rīkiem var atklāt dzemdes kakla vēzi un, jo svarīgāk, dzemdes kakla pirmsvēža un agrīnās vēža stadijas. Un tās ir dzemdes kakla šķīduma citoloģija, augsta riska CPV noteikšana un kolposkopija.
Tāpat ir zināmi algoritmi, kā ārstēt dzemdes kakla izmaiņas atbilstoši atklātajai stadijai.
II
2020. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) apstiprināja programmu “Global Strategy for Cervical cancer elimination.” Programma balstās uz trīs piloniem.
- primārā prevencija, t.i., vakcinācija pret CPV meitenēm vecumā no 9 līdz 14 gadiem,
- sekundārā prevencija, kurā ietilpst dzemdes kakla vēža skrīnings (šķīduma citoloģija/augsta riska CPV tipu noteikšana) 25-30 gadu vecumā,
- terciāra prevencija jeb visa veida terapijas invazīvā dzemdes kakla vēža gadījumā, tai skaitā operācija, radioterapija, ķīmija un arī paliatīvā aprūpe.
Ceļā uz dzemdes kakla vēža izskaušanu PVO mērķis ir sasniegt 90-70-90 līdz 2030. gadam. Tas nozīmē, ka:
- 90% meitenes līdz 15 gadu vecumam visā pasaulē ir saņēmušas CPV vakcīnu,
- 70% sievietes visā pasaulē piedalās dzemdes kakla vēža skrīningā,
- 90% sievietes visā pasaulē, kuras ir saslimušas ar invazīvo dzemdes kakla vēzi, saņem atbilstošu terapiju.
Latvijā pagājuša gada vidū 53% no visām 15-gadīgajām meitenēm bija saņēmušas pilno CPV vakcinēšanas kursu. Savukārt uz aicinājumu piedalīties valsts apmaksātā dzemdes kakla skrīningā 2022. gadā Latvijā atsaucās 46,7% sieviešu.
Tātad 2022. gadā Latvijas meitenes un sievietes PVO mērķus primārajā un sekundārajā prevencijā nav sasniegušas.
III
CPV vakcīna pasaulē ir pieejama kopš 2006. gada. Sākumā tā bija pieejama ASV, īsi pēc tam arī Eiropas Savienībā. 2010. gadā arī Latvijā sākās valsts apmaksātā vakcīna pret CPV.
Pašlaik ir pieejama 2-valentā, 4-valentā un 9-valentā vakcīna. Visas minētās vakcīnas pasargā no CPV 16. un 18. tipa, kas 70% gadījumu ir atbildīgi par invazīvo dzemdes kakla vēzi.
Sākumā vakcinēja meitenes 12-17 gadu vecumā, bet kopš 2022. gada arī zēnus 12-17 gadu vecumā.
Vakcinēšana vienmēr ir ieteicama vēl pirms dzimumattiecību uzsākšanas. Svarīgi ir zināt – vīruss nešķiro potenciālos upurus pēc dzimuma.
Tāpēc pusaudžu izglītībā būtu jāiekļauj atbildes par dzimumdzīves jautājumiem. Piemēram, vakcīna pret CPV neizsargā no citām seksuāli transmisīvajām slimībām (STS). Taču saslimšana ar STS jaunam cilvēkam var izjaukt visus nākotnes plānus, ja netiek atbilstoši ārstēta. Nezināšana ir tā, kas noved pie nepareizas un veselībai bīstamas izturēšanās.
IV
Visas valstis, kas ir sākušas vakcināciju pret CPV, ir piedzīvojušas pretestību un noraidošu nostāju pret to. Piemēram, ASV bija jāatspēko pārmetumi par sakritību starp CPV vakcīnu un Guillain-Barre sindromu (perifērā nervu sistēmas inflamatoriskā saslimšana), kā arī pret olnīcu mazspēju.
Skandināvijā liels kohortas pētījums noraidīja paaugstinātu multiplās sklerozes risku pēc CPV potes.
Tas pats notika Japānā ar CRPS (Complex Regional Pain Syndrome).
Kopš ir atļauta ar Gardasil (9-valentā vakcīna) vakcīna pret CPV vairāk nekā 500 miljonu cilvēku to ir saņēmuši. Iespējamās vakcīnas blaknes tiek rūpīgi monitorētas. Izpētē piedalās FDA (U.S. Food and Drug Administration), CDC (Centers for Disease Control and Prevention), EMA (European Medicines Agency), FIGO (Federation Internationale de Gynecologie et dObstetrique un WHO Global Advisory Committee, kas CPV vakcinēšanu uzskata par drošu un labi panesamu.
V
Man šķiet, ka ceļš uz dzemdes kakla vēža izskaušanu Latvijā un pasaulē no profesionālās puses ir labi sagatavots. Bet šo ceļu profesionāļi neiet vieni, sabiedrībai ir jāiet līdzi.
Lai uzlabotu meiteņu, zēnu un sieviešu dalību CPV vakcinēšanās un dzemdes kakla vēža skrīninga programmā, ir vērts padomāt arī par nekonvencionāliem veidiem, kā uzrunāt mērķa grupas.
Regulārā ielūguma vēstule uz skrīningu pieder pie tradicionālās pieejas tāpat kā avīze papīra formātā, radio un televīzija. Zināmu skaitu sieviešu ar šo informāciju sasniegs, bet zināmu skaitu arī nē. Īpaši jauno paaudzi, kura informāciju iegūst no citiem avotiem. Tāpēc noteikti saziņā būtu jāizmanto, piemēram, e-pasti, īsziņas, WhatsApp, sociālie mediji un aplikācijas.
Par CPV vakcīnas ieguvumiem meiteņu un zēnu nākotnē varētu informēt jau jauno māmiņu sanāksmēs. Jo lēmumu par 12 gadus jaunas meitenes vai zēna vakcinēšanu pieņem bērna vecāki, nevis bērns pats.
Man praksē ir bijuši arī gadījumi, kad 16 gadus jauna meitene atnāk un vēlas saņemt poti, kas viņai iepriekš bija liegta. Ja ārsts ir pārliecināts, ka 16-gadīga meitene izprot savu rīcību, viņš drīkst CPV poti izrakstīt bez vecāku piekrišanas tāpat kā kombinēto orālo kontracepciju.
Skolās, piemēram, bioloģijas stundās, kad ir paredzēts runāt par cilvēka ķermeņa anatomiju un tā funkcijām, varētu informēt jauniešus par CPV vakcīnu, tās pieejamību un vakcinēšanās procesa gaitu.
Mums ir daudz iespēju. Būsim kreatīvi un neatstāsim nevienu novārtā ceļā uz dzemdes kakla vēža izskaušanu Latvijā un pasaulē.
Es zinu, ka ir dažas grupas, kuras pašlaik vēl ir atstātas novārtā. Diemžēl Latvijā dzīvo analfabēti, kuri ielūguma vēstuli pēc labākās gribas nevar izlasīt. Ir cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas, kuri nesaņem ielūgumu uz skrīningu. Par viņiem visiem vajadzētu padomāt, ja mēs vēlamies sasniegt PVO cēlo mērķi izskaust dzemdes kakla vēzi. Ir vērts domāt par netradicionāliem ceļiem, kā uzrunāt cilvēkus.
Paldies!