4. martā Ļvivā Valsts prezidenta dzīvesbiedre, ārste ginekoloģe Andra Levite bija aicināta uzstāties starptautiskā konferencē “Vienoti taisnīgumam”, lai runātu par seksuālo vardarbību kā kara ieroci. Kopā ar A. Leviti paneļdiskusijā uzstājās arī Ukrainas prezidenta dzīvesbiedre Olena Zelenska un Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola.
Valsts prezidenta dzīvesbiedre skaidroja, ka kara laikā slimnīcu, skolu un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanas mērķis ir iebiedēt un demoralizēt iedzīvotājus. Tas pats attiecas arī uz seksuālo vardarbību, ar ko lielākoties kara laikā sastopas sievietes un meitenes, taču arī vīrieši un zēni.
A. Levite, balstoties savā ilggadējā profesionālajā pieredzē kā mediķei, atzīmēja, ka seksuālā vardarbība uz upuri var atstāt dažāda veida sekas – gan īstermiņa, gan ilgtermiņa fiziskas sekas, gan dziļi personiskas, kas var ietekmēt arī visu sabiedrību kopumā. “Sekas sabiedrībai pēc brutālas sieviešu izvarošanas var izpausties kā intereses zudums par pilsonisko līdzdalību, radošuma un apņēmības zaudēšana profesionālajā dzīvē, enerģijas zudums bērnu audzināšanā un izglītošanā. [..] Sievietes, kuras cieš no smagiem garīgās veselības traucējumiem pēc pārciestas seksuālās vardarbības, sāpīgi iztrūkst nācijas sociālās, kultūras un ekonomiskās nākotnes veidošanā,” skaidroja A. Levite.
Valsts prezidenta dzīvesbiedre norādīja: “Lai cietušie izveseļotos gan fiziski, gan emocionāli, nepieciešama kvalificētu speciālistu palīdzība, kas jāsniedz objektīvi un iejūtīgi. Palīdzībai jābūt pieejamai, cik drīz vien iespējams pēc nozieguma izdarīšanas, un tai jābūt pieejamai upura dzīvesvietas tuvumā, upura dzimtajā valodā.”
Tāpat A. Levite norādīja, ka Latvija sniedz atbalstu gan upuru fiziskajai, gan psiholoģiskajai rehabilitācijai, īpaši pievēršot uzmanību tieši sievietēm un meitenēm: “Latvija ir izveidojusi centru Ivano-Frankivskā, kā arī atbalstījusi kara noziegumu dokumentēšanu un cilvēktiesību aizstāvību. Latvija turpinās sekmēt globāli pieņemtās koncepcijas “Sievietes, miers un drošība” principu iedzīvināšanu gan savā valstī, gan starptautiskā mērogā.”
Savā uzrunā Valsts prezidenta dzīvesbiedre pievērsās vēl vienam būtiskam Krievijas kara noziegumam, proti, Ukrainas bērnu deportācijai un piespiedu rusifikācijai. “Tā gan nav seksuāla izvarošana, taču tā ir garīga un emocionāla izvarošana. Krievijas varas iestādēm nevajadzētu būt tik pārliecinātām, ka šie bērni aizmirsīs savu izcelsmi. Daudzi neirozinātnieki uzskata, ka agrīnās bērnības pieredze mūsu smadzenēs saglabājas visu mūžu un var atkal aktivizēties neparedzamos apstākļos. [..] Šo Ukrainas bērnu liktenis netiks aizmirsts,” pauda A. Levite. Tāpat viņa uzsvēra, ka tagad krievi Ukrainā atkārto to pašu noziegumu, ko viņi 1941. un 1949. gadā izdarīja Latvijā, kad viņi deportēja uz Sibīriju tūkstošiem latviešu bērnu.
Valsts prezidenta dzīvesbiedre stingri pauda nostāju, ka Krievijas karavīru pastrādātie kara noziegumi Ukrainā, tostarp seksuālā vardarbība, ir jānodod iztiesāšanai valsts un starptautiskajām tiesām. “Upuri ir pelnījuši taisnīgumu, un upuriem nav jākaunas par to, ko viņiem nācies piedzīvot. Savukārt vainīgajiem ir patiesi jābaidās no taisnīguma un soda, kas viņiem pienākas,” atzīmēja A. Levite.
Valsts prezidenta dzīvesbiedres Andras Levites runa konferencē “Vienoti taisnīgumam” lasāma saitē: https://www.president.lv/lv/jaunums/andras-levites-runa-konference-vienoti-taisnigumam-lviva
