Tuvojoties oficiālajai Valsts prezidenta institūcijas simtgadei 14. novembrī, Valsts prezidenta kanceleja aicina izzināt Valsts prezidenta institūcijas vēsturi un attīstību, Latvijas Valsts prezidentu nozīmi Latvijas demokrātisko tradīciju stiprināšanā un valstiskuma nepārtrauktībā.
“Šogad mēs atzīmējam Satversmes simtgadi. Tikko spēkā stājās Satversme, tika ievēlēts arī pirmais Latvijas Valsts prezidents. Parlamentārā republikā Valsts prezidenta institūcija nodrošina valsts pastāvēšanu un ilgtspēju,” tā Valsts prezidents Egils Levits.
Jau 12. novembrī pulksten 14.00 Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits ir aicinājis jauniešus uz sarunu “Vai viegli būt prezidentam demokrātijā?”. E. Levits kopā ar Valsts prezidentu (2007–2011) Valdi Zatleru un konkursa “Iztēlojies sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavo valsts svētku uzrunu tautai” dalībniekiem pārrunās, ko nozīmē būt demokrātiskas valsts augstākajai amatpersonai, kāda ir Valsts prezidenta loma mūsu valstī, kādu to nosaka valsts pamatlikums Satversme un kādu – sagaida sabiedrība. Tāpat sarunas laikā uzzināsim, ko Valsts prezidents drīkst darīt un ko cilvēki gribētu, lai prezidents dara. Pasākumu vadīs neatkarīgās teātra trupas Kvadrifrons aktieris Jānis Kronis. Saruna tiešraidē būs skatāma Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē www.president.lv un sociālo tīklu Youtube, Twitter un Facebook kontos.
12. novembrī laukumā pie Rīgas pils pulksten 17.00 visi ir laipni aicināti apmeklēt koncertstāstu “Savējs. Mūsos pašos”. Koncertā savīsies Latvijas pirmajā simtgadē radīti darbi, dziesmās un video stāstot par laikiem, kad Latvijas pastāv kā brīva valsts, gan par laiku, kurā brīva, radoša izpausme mūsu tautai bija liegta. Koncerts tiešraidē būs vērojams sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, bet ierakstā – Latvijas Televīzijas 1. kanālā tās pašas dienas vakarā plkst. 22.35.
Savukārt 14. novembrī Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis svinīgi atklās pirmskara Valsts prezidentu digitālo rīkojumu žurnālu un mākslinieka Rituma Ivanova gleznotos Valsts prezidenta vietas izpildītāju Paula Kalniņa (1944–1945) un Jāzepa Rancāna (1947–1969) portretus.
Līdz 2. decembrim laukumā pie Rīgas pils ikviens var apskatīt izstādi “Valsts prezidenta institūcijai 100”, kas veltīta Latvijas Valsts prezidentiem, kuri simt gadu garumā ar savām vērtībām, principiālo nostāju un viedokli ir ietekmējuši to, kā dzīvo un ir dzīvojusi mūsu valsts.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi. Tā paša gada 14. novembrī Latvijas Republikas 1. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, liekot pamatu Valsts prezidenta institūcijai Latvijā.