Vizītes sākumā Valsts prezidentu oficiālajā ceremonijā sagaidīja Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons. Divpusējās sarunas laikā viens no svarīgākajiem apspriestajiem jautājumiem bija abpusējo ekonomisko attiecību paplašināšanas un stiprināšanas iespējas. Abi prezidenti bija vienisprātis par to, ka Latvijas un Tadžikistānas starpvalstu attiecības un attiecības starptautiskajā līmenī kopš diplomātisko attiecību dibināšanas pirms 20 gadiem ir ļoti labas, balstītas savstarpējā cieņā un uzticībā, tomēr tām pietrūkst abu valstu ekonomiskās un uzņēmējdarbības jaudas, kas vēl nebūt nav sasniegusi optimālo līmeni un kuras potenciāls vēl nav pat apzināts.
2013. gadā Tadžikistāna bija 73.nozīmīgākais ārējās tirdzniecības partneris – 60.lielākais eksporta un 139.lielākais importa partneris. Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma Tadžikistāna ieņem 75.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Latvijas preču eksports uz Tadžikistānu bija 5,9 milj. EUR (par 29,4% mazāk nekā 2012. gadā). Savukārt no Tadžikistānas 2013.gadā Latvija preces neimportēja.
Tiekoties abu valstu delegācijām, Andris Bērziņš un Emomali Rahmons tieši un konkrēti pārrunāja jomas, kurās Latvijai un Tadžikistānai ir vislielākās iespējas sadarboties un kur nepieciešams arī valsts atbalsts.
Valsts prezidents, īpaši uzsverot Latvijas stingrās pozīcijas un pēdējā laika izaugsmi Eiropas Savienības (ES) ietvaros, atzina, ka Latvija Tadžikistānai kā Centrālāzijas reģiona valstij var būt gan labs divpusējās sadarbības partneris, gan labs padomdevējs tālākai sadarbības veidošanai ar visu ES valstu saimi.
Savukārt Tadžikistānas prezidents īpaši akcentēja to, ka Tadžikistāna vēlas attīstīties no agrāri rūpnieciskas uz industriāli rūpniecisku zemi, kurai ļoti noderētu sadarbība ar Latviju gan enerģētikas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektos, gan transportā un loģistikā, tūrismā, izglītībā un kultūrā, kā arī farmācijā, kur Latvijas uzņēmumu pieredze lieti noderētu tadžiku kolēģiem, jo šī valsts ir pārbagāta ārstniecības augiem, ko var izmantot dažādu ārstniecības līdzekļu ražošanā.
Daļu no delegāciju sarunām skāra arī Centrālāzijas reģiona turpmākās attīstības jautājums Afganistānas kontekstā, kam Tadžikistāna pievērš lielu nozīmi, jo īpaši vērtējot drošības situāciju, tai skaitā, no narkotiku plūsmas viedokļa raugoties. Tieši narkotiku kontrabanda ir tā, kas īpaši satrauc Tadžikistānu un Centrālāzijas reģionu, jo to kontrabandas apjomi ir mērāmi miljonos tonnu un Tadžikistānai ir vairāk nekā 1300 km gara kalnu robeža ar Afganistānu. Latvijas puse ir gatava sadarboties ar Tadžikistānu tieši robežsargu un muitnieku apmācības procesos, lai iesaistītos šīs problēmas risināšanā kā viena no ES dalībvalstīm.
Definējot Tadžikistānas pieeju attiecību veidošanai ar citām valstīm gan reģionā, gan attālākām, Emomali Rahmons uzsvēra, ka Tadžikistānas rīcības pamatā ir atvērto durvju politika, veidojot savstarpēji izdevīgas divpusējās attiecības ar tām valstīm, kuras to vēlas.
Valsts prezidents A.Bērziņš uzaicināja Tadžikistānas prezidentu apmeklēt Latviju, lai jau pēc kāda laika pārliecinātos, ka šī vizīte un apjomīgā uzņēmēju delegācija ir devusi savus reālus rezultātus. Tāpat arī Valsts prezidents atzīmēja Latvijas gaidāmo prezidentūru ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē, kuras viena no dimensijām būs ES un Centrālāzijas valstu sadarbības veicināšana, kur nozīmīga loma būs katrai šī reģiona valstij. Tadžikistānas puse atzina, ka augsti novērtē šo Latvijas iniciatīvu un ir gatava tajā iesaistīties.
Vizītes turpinājumā tika parakstīti vairākas nozīmīgas vienošanās starp Latviju un Tadžikistānu: starpvaldību vienošanās par cīņu pret terorismu, organizēto noziedzību, narkotiku izplatību un citiem noziegumiem, starpvaldību līgums par sadarbību izglītības un zinātnes jomā, starpvaldību vienošanās par sadarbību tūrisma jomā un saprašanās memorands starp Latvijas Robežsardzi un Tadžikistānas Nacionālās drošības komitejas robežsardzes galveno pārvaldi.
Arī kopīgajā Latvijas un Tadžikistānas prezidentu preses konferencē tika uzsvērts parakstīto vienošanos nozīmīgums. Tāpat Latvijas prezidents norādīja uz vēl plašākas sadarbības iespējām uzņēmējdarbībā, tranzītā, izglītībā, lauksaimniecībā un pārtikas jomā.
Vēlāk, atklājot Latvijas – Tadžikistānas biznesa forumu, A.Bērziņš uzsvēra, ka ir pienācis lūzuma brīdis, lai abu valstu uzņēmējdarbības sadarbība mainītos uz labo pusi un kļūtu daudz intensīvāka. Valsts prezidents pauda gatavību pats personīgi iesaistīties nodibināto biznesa kontaktu veicināšanā, lai šī vizīte nestu reālus un konkrētus rezultātus un nepaliktu tikai ieceru līmenī.
Vizītes ietvaros Valsts prezidents tikās arī ar Tadžikistānas parlamenta priekšsēdētāju Šukurdžonu Zuhurovu un Ministru prezidentu Kohiru Rasulzodu un nolika vainagu Dušanbe Draudzības laukumā. Vakarā Tadžikistānas prezidents rīko oficiālās vakariņas par godu Latvijas prezidentam, bet vizītes noslēgumā 11.jūnijā A.Bērziņš apmeklēs Tadžikistānas Nacionālo muzeju un iepazīsies ar tā ekspozīciju.
