Vizītes sākumā A.Bērziņš apmeklēja Valsts robežsardzes koledžu Rēzeknē, lai iepazītos ar mācību iestādes darbu. Sarunā ar Valsts robežsardzes koledžas vadību Valsts prezidents uzdeva jautājumus par studentu piesaistīšanas veidiem un robežas izglītošanās ilgumu no jaunākā instruktora līdz pat bakalaura grāda iegūšanai. Koledžas vadītāji atzina, ka studentu piesaistīšana no dažādiem Latvijas novadiem ir atšķirīga un joprojām zem aktivitāte ir Kurzemē, bet interese pieaug no Rīgas studentiem un arī citiem Latvijas reģioniem.
Koledžas apmeklējuma laikā Valsts prezidents iepazinās ar imigrācijas kontroles un dokumentu tehniskās izpētes apmācību, apskatīja skolas bibliotēku un sporta centru, kā arī apmeklēja Kinoloģijas centru.
Uzsākot Zilupes apmeklējumu, Valsts prezidents ieradās Zilupes vidusskolā, kuru pirms kara atklājis toreizējais izglītības ministrs Jānis Pliekšāns. Šobrīd vidusskolā kopš 1983.gada atjaunotas divas plūsmas pirms tam esošās tikai krievu plūsmas vietā. Skolas vadītāji uzsvēra, ka Zilupes pilsēta ir īpaša ar to, ka tajā nekad nav bijusi Ļeņina iela un arī padomju laikā galvenā iela dēvēta par Brīvības ielu.
A.Bērziņš augsti novērtēja Zilupes novada skolēnu lielo aktivitāti, piedaloties dažādos patriotiskos konkursos un projektos, tajā skaitā konkursā „Latvija – mūsu drošās mājas”, kā arī mazpulku un jaunsargu kustībā.
Kā apstiprinājumu tam Valsts prezidents saņēma Zilupes vidusskolas direktores Allas Čeksteres uzrunā teikto: „Mēs lepojamies, ka mēs dzīvojam Latvijā, jo šajā zemā ir mūsu saknes un labākas par šo zemi nav.”
Uzrunājot skolēnus un pedagogus, Valsts prezidents uzsvēra: „Skola ir katras apdzīvotas vietas nākotnes spogulis. Skola ir tā vieta, kas cilvēkam liek atgriezties, jo skola ir gan dzinējspēks, gan atmiņas.”
Turpinot sarunu ar skolēniem, A.Bērziņš atbildēja arī uz jautājumiem par savu brīvo laiku, skolas laika sekmēm un mājdzīvniekiem.
Uzsākot sarunu ar Zilupes novada iedzīvotājiem, kuri kuplā skaitā bija pulcējušies Tautas namā, Valsts prezidents atzina, ka vizītes galvenie mērķi ir divi – iepazīt Latvijas Republikas un ES austrumu robežu un robežsardzes darbu ikdienā, kā arī satikties ar Zilupes novada iedzīvotājiem. Valsts prezidents arī piebilda, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Zilupē ir pirmo reizi, pretī saņemot zilupiešu aplausus un pateicību par to, ka A.Bērziņš ir pirmais no Latvijas neatkarības atgūšanas laika Valsts prezidentiem, kas apmeklē Zilupi.
„Tas ir maldīgs uzskats, ka Latgale ir atpalikusi un neprognozējama. Es tam nekad nepiekrītu, jo zinu, ka Latgalē dzīvo ļoti stipri cilvēki, kas vienmēr mācējuši tikt galā ar grūtībām un vēlas iet uz priekšu,” sarunā ar iedzīvotājiem teica Valsts prezidents.
Vienlaikus A.Bērziņš atzina, ka Latgale nav Eiropas nomale, bet gan jau tuvākajos gadu desmitos potenciāli strauji augošs reģions ES: „Viss ir jūsu pašu rokās. Ja kāds cer, ka atbrauks kāds no malas un kaut ko atnesīs, tad tas tā nenotiks. Un pat, ja notiks, tad tas nav labākais, kas var notikt ar mums.”
Sarunas gaitā Valsts prezidents atbildēja uz jautājumiem par pašvaldību reformas jēgu un efektivitāti, iedzīvotāju aizbraukšanas apturēšanas iespējām, kā arī tika jautāts par A.Bērziņa prognozēm pasaules čempionātam hokejā un Latvijas izlases cerībām, uz ko Valsts prezidents atbildēja: „To, ko Latvijas izlase izdarīja Olimpiskajās spēlēs, ir ļoti grūti atkārtot. Tāpēc es gribētu novēlēt puišiem nospēlēt ne sliktāk kā iepriekš.”
Sarunas noslēgumā Valsts prezidentam tika jautāts arī par viņa redzējumu, kā cīnīties ar latvāņiem, uz ko A.Bērziņš solīja ar pašvaldību starpniecību padalīties ar savu recepti šīs problēmas risināšanai.
Vizītes turpinājumā Valsts prezidents apmeklēja arī Ludzas pārvaldes Opoļu robežapsardzes nodaļu valsts austrumu robežā un sarunā ar nodaļas vadību pārrunāja robežsargu ikdienas darba aktualitātes.
Noslēgumā A.Bērziņš dosies uz kūdras ražošanas uzņēmumu „Peat Export LLC” Ludzas novada Briģu pagastā, lai iepazītos ar uzņēmuma darbību un nākotnes attīstības iecerēm.
