Valsts prezidentes uzruna 5.starptautiskajā konferencē “Ebreji mainīgajā pasaulē”
2003.gada 16.septembrī, LU Lielajā aulā
Augsti godātais rektora kungs!
Konferences priekšsēdētāja kungs!
Rabīni!
Godātie ministri!
Ekselences, dāmas un kungi!
Man ir patiess gandarījums par to, ka relatīvi ļoti īsā laika posmā konferences Ebreji mainīgajā pasaulē ir kļuvušas par regulāriem un starptautiski atpazītiem pasākumiem Rīgā, piedaloties daudziem interesentiem no tuvienes un tālienes. Šāds forums veicina informācijas apmaiņu starp ebreju kopienu un pārējām tautībām Latvijā, ļauj labāk izprast šīs minoritātes devumu Latvijas kultūrā, zinātnē, ekonomikā, prasmi integrēties sabiedrībā, vienlaikus saglabājot savu nacionālo identitāti.
Rīgas ebreju kopienas, reliģiskās draudzes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes un daudzu citu iestāžu organizētā starptautiskā konference palīdz veidot Latvijas valsts tēlu pasaulē. Tas stiprina pasaules sabiedrībā pārliecību, ka Latvija mūsdienās ir demokrātiska, atvērta, toleranta, eiropeiska valsts, kurā visas minoritātes, ieskaitot ebrejus, var brīvi diskutēt par savām problēmām un darboties savas kultūras saglabāšanā un tālākveidošanā. Arī šai konferencei ir inteesants jautājumu klāsts - Latvijas un Baltijas ebreju vēsture, kultūra, filozofija, misticisms, kā arī holokausts nacistu okupētajā Latvijā. Pateicoties tematikas bagātībai, konference ir izsaukusi zināmu rezonansi Latvijā un arī ārvalstīs.
Kā liecina vēstures avoti, tad Latvija jau no seniem laikiem ir bijusi multietniska sabiedrībā, kurā uz dzīvi ir apmetušies vācieši, poļi, krievi, ebreji un arī citas nācijas. Sākot ar 16.-17.gadsimtu ebreji pakāpeniski sāk ienākt Kurzemē un Latgalē, vēlāk visā Latvijas teritorijā. Ebreju kopienas klātbūtne ir jūtama ne vien lielākajās Latvijas pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Liepājā, bet arī daudzos lauku miestos un mazpilsētās. Laika gaitā, bet it īpaši 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajā pusē, ebreji jau ieņem stabili nišu Latvijas ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē. 1914.gadā Latvijas teritorijā dzīvoja vairāk nekā 180 tūkstoši ebreju, un es gribētu uzsvērt, ka Latvijā nekad nav bijis pogromu.
Latvija ir bijusi dzimtene daudziem pasaules slaveniem ebreju filozofiem, garīdzniekiem, māksliniekiem, politiķiem, kultūras darbiniekiem. Pazīstamākais no viņiem ir, piemēram, gleznotājs Marks Rotko, kura simtgadi šogad vērienīgi atzīmē gan Latvijā, gan ASV. Marks Rotko ir viens no redzamākajiem abstraktā ekspresionisma pārstāvjiem pasaulē. Tāpat der atgādināt, ka daudzi tāpat zina filozofa, sera Jesaji Berlina, politiķa, pirmskara Latvijas Republikas četru Saeimu deputāta Mordehaja Dubina, rabīna un viena no Izraēlas valsts dibinātājiem Markusa Nuroka, redzama jūdaisma teorētiķa Josefa Rozina, zinātnieka Hermaņa Branovera un daudzu citu vārdus, kā arī mūsdienās, kad Latvijas vārdu pasaulē nes mūziķis Gidons Krēmers vai dziedone Inese Galante. Tie visi ir ļaudis, kas Latvijā ir dzimuši un bieži vien viņu izcilās sekmes ir aizvedušas viņus pasaulē, bet, kā jau esmu atzīmējusi sakarā ar M.Rodko 100-gadi, Latvijai ir dārgs katrs tās dēls un meita, vienalga, kādas tautības un izcelsmes, vienalga, kādā vēstures posmā viņi dzimuši – viņi pieder Latvijas kultūras mantojumam.
Dāmas un kungi,
Šī konference ir īpaši svarīga ar to, lai uzsvērtu, ka kultūra ir daudzveidīga tās izpausmēs, un mēs nedrīkstam šķirot ļaudis tajos, kuri mums ir derīgi vai nederīgi viņu piederības dēļ. Tas, manuprāt, ir lielākais grēks pret cilvēci, ko ir iespējams piekopt. Mēs :Latvijā vēlamies turpināt attīstīt brīvu, demokrātisku valsti, kurā cilvēks ir vērtība, kurā kultūra ir vērtība, kurā valda visiem pieņemamas civilizācijas normas. Jebkādas atkāpes no civilizācijas no normas, jebkādi noziegumi - holokausts, vai vandālisma izpausmes, par cik tie vedina uz naidu starp cilvēkiem un tautām, nav mums pieņemami. Pasaule, diemžēl, vēl arvien ir smagu pretrunu pilna, tikko miermīlīgā kaimiņzemē redzējām divas šausminošas slepkavības – slavenas politiķes un mazas meitenītes. Pasaule ir pilna ar ļaunumu, ar kuru mums jācīnās, mēs esam gatavi to darīt.
Veiksmīgu konferenci!