Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Eiropas Padomes (EP) galotņu sanāksmē uzrunāja gandrīz 50 valstu un valdību vadītājus un delegācijas, uzsverot, ka nedrīkst būt piekāpšanās to principu priekšā, kurus aizstāv Eiropas Padome, jo Otrā pasaules kara beigu mācība rāda, pie kā var novest reālpolitika, nododot vērtības. “Pēdējos 56 gados Eiropas Padome ir kļuvusi par demokrātijas, brīvības un likuma varas aizstāvi. Šie principi mums jāapliecina arī šodien - ka mēs nepieņemsim EP dalībvalstu vai topošo valstu dubultstandartus šajā ziņā, lai kāds būtu šīs valsts lielums. Mēs varam būt elastīgi attiecībā uz prasību ieviešanu, bet ne pret prasību īstenošanas nepieciešamību, citādi pašas organizācijas darbība var tikt apšaubīta,” sacīja Valsts prezidente.
Prezidente uzsvēra, ka saskata milzīgas iespēja Eiropas Savienības sadarbības saišu stiprināšanā ar Eiropas Padomi, un ES ir nepieciešams nežēlot pūliņus ES kaimiņu iniciatīvas īstenošanai, tajā skaitā atbalstot pilsoniskas sabiedrības, neatkarīgu mediju, NVO un cilvēktiesību standartu stiprināšanu. "Vienas Eiropas valsts nav šodien mūsu vidū. Tā ir Baltkrievija. Man nav šaubu, ka mums visiem ir vienāda līdzjūtīga attieksme pret Baltkrievijas cilvēkiem, kuri vēlas daudz labāku dzīvi nekā šobrīd zem Eiropas pēdēja diktatora režīma." Viņa aicināja EP palielināt tas centienus atgriezties Baltkrievijai demokrātisku valstu saimē.
V.Vīķe-Freiberga atzīmēja EP sasniegumus aizvadīto gadu laikā, tomēr norādot, ka ir zināmi izaicinājumi nākotnei, piemēram, jāpanāk Eiropas Cilvēktiesību tiesas lielāka efektivitāti, jāpanāk jaunāko dalībvalstu pilnīga integrācija EP programmas, kā arī jāvieno centieni cīņai pret terorismu. Kā ļoti būtisku prezidente minēja arī eiropeisko vērtību ieaudzināšanu skolas, jo Eiropas vēsture māca, cik ļoti būtiski ir vērsties pret jebkādu naida un neiecietības kurināšanu.
Prezidente arī sacīja, ka šogad Latvija plāno ratificēt nacionālo minoritāšu konvenciju.