Ārpolitiskā darbība īsumā
2010.gadā galvenie uzsvari Valsts prezidenta ārpolitiskajā darbībā bija valsts ārējo ekonomisko sakaru un sadarbības, kā arī valsts ārējās drošības veicināšana, stratēģiskās partnerības ar ASV stiprināšana, Latvijas lomas nostiprināšana Eiropas Savienībā un NATO, sadarbības intensificēšana ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Poliju, kā arī savstarpēji izdevīgu un cieņpilnu kaimiņattiecību sekmēšana ar Krieviju.
Lai apliecinātu sadarbību starp Latviju un tās partneriem, kā arī dotu impulsu attiecību tālākai attīstībai, 2010.gadā notika Valsts prezidenta valsts vizītes Serbijā, Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā un Čehijas Republikā, kā arī oficiālā vizīte Krievijas Federācijā. Savukārt Valdis Zatlers Latvijā valsts vizītēs uzņēma Somijas prezidenti T.Halonenu un Slovēnijas prezidentu D.Turku. Oficiālajās vizītēs Latviju apmeklēja Čehijas prezidents V.Klauss un Ukrainas prezidents V.Janukovičs.
2010.gadā Valsts prezidents turpināja īstenot Latvijas ārpolitiskās intereses, dodoties 24 ārvalstu vizītēs, uzņemot septiņu valstu prezidentus Latvijā (tajā skaitā divās oficiālajās un divās valsts vizītēs). Valsts prezidents 2010.gadā akreditēja 23 ārvalstu vēstniekus Latvijā un izsniedza akreditācijas vēstules 11 Latvijas vēstniekiem ārvalstīs.
Ekonomiskās sadarbības stiprināšana
Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšana, eksporta un investīciju veicināšana bija starp gada pamatprioritātēm Valsts prezidenta ārlietu darbībā. Valsts prezidents izmanto katru iespēju, lai veicinātu Latvijas kā valsts, kas veiksmīgi pārvar krīzi, pārstrukturē savu ekonomiku, atpazīstamību un piesaistītu ārvalstu investīcijas, kā arī sekmētu Latvijas uzņēmumu produkcijas un pakalpojumu eksportu. Vizīšu ietvaros piecās valstīs Valdis Zatlers atklāja septiņus biznesa forumus (Belgradā, Skopjē, Prāgā, Šenjanā, Šanhajā, Maskavā un Sanktpēterburgā).
2010.gadā Valsts prezidents īpaši pievērsās ekonomisko attiecību attīstīšanai starp Latviju un Rietumbalkānu valstīm. Perspektīvā redzot šo reģionu kā vienotu ekonomisku zonu Eiropas Savienības ietvaros, Valsts prezidents palīdzēja sekmēt nepieciešamo politiskā atbalsta fonu uzņēmējdarbības uzsākšanai šajā Latvijas uzņēmējiem līdz šim nepietiekami apgūtajā tirgū. Belgradā valstu vadītāji pārrunāja abu valstu ekonomiku ciešākas sadarbības perspektīvas un Serbijas intereses Eiropas Savienības integrācijas kontekstā. Arī Skopjē tika pārrunāta sadarbība aizsardzības jomā ar īpašu uzsvaru uz IT, aviosakaru un tūrisma industriju attīstību. Turklāt, Slovēnijas valsts prezidentam D. Turkam viesojoties valsts vizītē Latvijā, galvenajā uzmanības lokā bija ekonomikas attīstība un tirdzniecības sakaru veicināšana.
Arī viesojoties Prāgā, valsts vizītes ietvaros Valsts prezidentu pavadīja arī metālapstrādes un mašīnbūves, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas, siltuma ražošanas un kokapstrādes nozares uzņēmēji, lai meklētu jaunus noieta tirgus Čehijā. Ekonomisko sakaru attīstība ir viena no pamattēmām sarunās ar ārvalstu līderiem gan valsts un oficiālo vizīšu ietvaros, gan darba tikšanos laikā. Pirms un pēc ārvalstu vizītēm ir organizētas diskusijas ar uzņēmējiem, lai labāk izprastu mūsu valsts ekonomikai nepieciešamo katrā konkrētā gadījumā, kā arī mācītos no iepriekšējās pieredzes. Uzņēmēji atzīst, ka augsta līmeņa politiskie kontakti bieži vien ir bijuši būtiski biznesa sakaru nodibināšanā un izvēršanā.
Viedokļa veidošanā par Latviju tiek izmantotas arī diskusijas ar ārvalstu ekonomikas ekspertiem. Piemēram, Valsts prezidents vizītes laikā Ņujorkā organizēja apaļā galda diskusiju ar ASV finanšu, politiskajiem ekspertiem un mediju pārstāvjiem par ekonomisko un politisko situāciju Latvijā. Uzstājoties Hārvarda Universitātē, Valdis Zatlers starptautisko attiecību pasniedzējiem un studentiem lasīja lekciju „Latvija un Eiropa pēc ekonomiskās krīzes”. Tās galvenais mērķis bija skaidrot, kā Latvija, būdama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, izmanto abu organizāciju dotās iespējas un piedāvā savu pienesumu, lai ne tikai nodrošinātu drošību, stabilitāti un izaugsmi nacionālā līmenī, bet arī reģionālā un transatlantiskā mērogā. Šenjanas Ziemeļaustrumu Universitātē Ķīnā Valsts prezidents uzstājās ar runu par Latvijas un Ķīnas divpusējo attiecību perspektīvām, īpaši ekonomikas un izglītības sadarbības jomās.
No 17. līdz 23.oktobrim Valsts prezidenta darba vizītes Ķīnas Tautas Republikā galvenais mērķis bija ekonomikas sakaru attīstība starp abām valstīm. Vizītes ietvaros Valsts prezidents pārstāvēja valsti EXPO Latvijas nacionālajā dienā Šanhajā. Šanhajā un Šenjanā vizītes ietvaros tika organizēti biznesa forumi. Pekinā abu valstu ekonomiskās attiecības tika pārrunātas ar Ķīnas Tautas Republikas viceprezidentu Sji Dziņpinu un vicepremjeru Hueju Ljanju.
Stratēģiskā partnerība ar ASV
Abu valstu stratēģiskās partnerības ietvaros Valsts prezidents 2010.gada laikā vairākas reizes tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu. 8.maijā Valsts prezidents piedalījās prezidenta B.Obamas rīkotajās vakariņās Centrālaustrumeiropas līderiem, kurās tika pārrunāta šo valstu un ASV sadarbība, īpaši drošības jautājumos, tajā skaitā situācija Afganistānā, Irānā, Balkānos, kā arī ES un ASV sadarbība. V. Zatlers un B. Obama tikās arī ANO Ģenerālās asamblejas sesijas atklāšanai veltīto pasākumu ietvaros septembrī, kā arī Lisabonas NATO samitā novembrī. Valsts prezidents gan prezidentam B. Obamam, gan senatoram Dž. Voinovičam, gan arī citām ASV amatpersonām izteica Latvijas atbalstu kodolieroču arsenāla samazināšanas līgumam START starp ASV un Krieviju, kas ir nozīmīgs solis, lai paaugstinātu 21.gadsimta globālo drošību.
ASV ir svarīgs un uzticams Latvijas partneris drošības jomā, taču tiek attīstītas arī mūsu valstu ekonomiskās saites. Viens no piemēriem, kur abi šie aspekti savijas, ir nemilitāro kravu tranzīts caur Latviju uz Afganistānu, kas dod ne vien pozitīvu pienesumu NATO ISAF misijai Afganistānā, bet arī papildus ienākumus Latvijas ekonomikai. Šī projekta attīstība 2010.gadā pastāvīgi bija Valsts prezidenta un ASV amatpersonu sarunu tēmu lokā. No projekta sākšanas 2009.gadā līdz 2010.gada beigām caur Latviju bija nosūtīti jau 18 tūkstoši nemilitāro kravu konteineru.
NATO
19.- 20.novembrī Valsts prezidents piedalījās NATO samitā Lisabonā, Portugālē. Samitā tika pieņemta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, kas tika gatavota vairāk nekā gadu. NATO Stratēģiskā koncepcija bija viens no galvenajiem sarunu tematiem arī Valsts prezidenta un NATO Ģenerālsekretāra A.F. Rasmusena tikšanās laikā 1.jūnijā Rīgā un augusta sākumā, tiekoties ar NATO Apvienoto spēku komandieri ģenerāļi Rammu.
Visās koncepcijas izveides stadijās aktīvi piedalījās Latvijas pārstāvji, un tā pilnībā atbilst arī Latvijas ilgtermiņa interesēm - līdzsvara saglabāšanai starp Alianses teritorijas aizsardzību Vašingtonas līguma 5.panta ietvaros un spējām darboties ārpus Alianses teritorijas. Valsts prezidenta un citu Latvijas amatpersonu darbs vairāku gadu garumā nodrošināja to, ka Alianses 5.pants Baltijas valstu gadījumā iegūst arī praktisku izpildījumu mācību un Alianses spēju plānošanas jomā.
Dokuments sniedz jaunas vadlīnijas alianses attīstībai un darbībai nākamajiem desmit gadiem. Līdz ar koncepcijas pieņemšanu dalībvalstis pieņēma virkni lēmumu par to, kādas NATO spējas turpmāk ir jāattīsta un kā to vislabāk izdarīt. Tāpat Lisabonas samita laikā valsts augstākās amatpersonas lēma par NATO reformām un sadarbību ar partneriem, kā arī īpaši pievērsās NATO dalībvalstu un partnervalstu lomai Afganistānā, lemjot par turpmāko iesaisti un tālākās sadarbības ietvaru. Valsts prezidents piedalījās arī NATO-Krievijas padomes sēdē, kurā apstiprināja virkni praktiskas sadarbības iniciatīvu Afganistānas jautājumā, kā arī pārrunāja citus ar starptautisko drošību saistītus aspektus.
Eiropas Savienība un Eiropas partneri
2010.gada laikā Valsts prezidents pastiprinātu uzmanību pievērsa divpusējo attiecību attīstībai ar Eiropas Savienības valstīm. Divpusējās attiecības un ekonomika bija galvenās tēmas, gan tiekoties ar Vācijas federālo kancleri A. Merkeli (07.09.10.), gan Vācijas ārlietu ministru, vicekancleru G. Vestervelli (11.06.10.). Ekonomika un sadarbība drošības jomā tika pārrunāta arī ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu (20.11.10.). Vizīšu ietvaros notika virkne tikšanās arī ar citiem Eiropas Savienības valstu līderiem. Eiropas Savienības, kā arī divpusējo un ekonomisko jautājumu apspriešanai ar Eiropas līderiem tiek izmantotas ne tikai divpusējo tikšanos iespējas, bet arī Eiropas Savienības, kā arī citu starptautisko organizāciju samiti, konferences un pasākumi.
2010.gada laikā Valsts prezidents pārstāvēja Latviju trīs Eiropas Savienības samitos - maijā Eiropas Savienības – Latīņamerikas valstu samitā Madridē, Spānijā, oktobrī Eiropas Savienības - Āzijas sanāksmē Briselē, Beļģijā, un novembrī Eiropas Savienības - Āfrikas samitā Tripolē, Lībijā. Sestajā Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu un valdību vadītāju sanāksmē Madridē tikai pārrunāti jautājumi, kas ir saistīti ar jaunas starptautiskās finanšu arhitektūras veidošanu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, ar klimata izmaiņām, kā arī Haiti zemestrīces radīto seku likvidēšanas laikā gūtās mācības. Valsts prezidents Valdis Zatlers uzstājās samita plenārsēdē, klātesošos uzrunājot jautājumā par atveseļošanos no globālās ekonomiskās krīzes un jaunas finanšu arhitektūras veidošanu. Āzijas un Eiropas Savienības samitā Valsts prezidents runāja par efektīvāku globālo finanšu un ekonomikas pārvaldību. Āfrikas – Eiropas Savienības samita laikā Valsts prezidents piedalījās darba sesijās, lai apspriestu drošības, miera, globālo problēmu, reģionālās integrācijas, enerģētikas, vides un citus aktuālus jautājumus, kas sekmē Āfrikas un Eiropas valstu sadarbību un veicina tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un nabadzības mazināšanu. Valsts prezidents sesiju laikā dalījās pieredzē par reģionālās sadarbības nozīmi enerģētikas projektu veiksmīgā attīstībā, kā arī ievadīja diskusiju par labas pārvaldības nozīmību ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.
Visi šie samiti tika izmantoti, ne tikai lai paustu Latvijas pozīciju Eiropas Savienības ietvaros par sadarbību ar šīm valstīm, bet arī lai izmantotu šo iespēju divpusēji tikties ar Latviju interesējošām Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīm. Valsts prezidents izmanto iespējas pārstāvēt Latvijas intereses, īpaši Latvijas ekonomiskās intereses, tiekoties arī ar to valstu līderiem, kur attāluma vai neaktīvo starpvalstu attiecību dēļ divpusējās vizītes nav bijušas plānotas, taču divpusējo kontaktu attīstīšana ir būtiska. Piemēram, samitu ietvaros notika tikšanās ar Alžīrijas prezidentu un Indijas viceprezidentu, norādot, ka Latvijai ir liela interese par sadarbības veicināšanu tādās jomās kā transports un loģistika, biotehnoloģijas un farmācija, pārtikas pārstrāde, metālrūpniecība, informācijas tehnoloģiju attīstība, kā arī tūrisms.
Sadarbība ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju
Turpinājās aktīvs darbs Baltijas valstu un Polijas sadarbības stiprināšanā. Latvija vēlas redzēt Baltiju un Ziemeļvalstis kā vienotu ekonomisku reģionu, kas iekļauj Baltijas jūru. Tādēļ tika turpināts darbs pie Baltijas valstu, Polijas un Ziemeļvalstu sadarbības. Papildu Baltijas valstu līderu kontaktiem notika arī Polijas un Somijas valsts prezidentu vizītes Latvijā. Valsts prezidents piedalījās Lietuvas Republikas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas svinībās Lietuvā 11.martā, savukārt Lietuvas prezidente D. Gribauskaite piedalījās 4.maija atceres pasākumos Rīgā. Iepazīšanās vizītes ietvaros Valsts prezidents tikās ar Lietuvas ārlietu ministru A. Ažubali (23.02.10.).
Darba vizītes ietvaros Igaunijā 15.jūnijā Valsts prezidents uzstājās ar uzrunu Baltijas valstu aizsardzības koledžā, aicinot izmantot bruņoto spēku restrukturizāciju visās Baltijas valstīs, lai domātu arī par turpmāku kopīgu projektu attīstību, tajā skaitā par kopīgām bruņojuma iegādēm.
Somijas prezidentes T. Halonenas valsts vizītes Latvijā laikā 7. un 8.jūnijā tika pārrunāta gan ekonomiskā sadarbība, gan reģionālā drošība, gan arī Eiropas Savienības attīstība un attiecības ar kaimiņvalstīm.
9.septembrī notika trīs Baltijas valstu un Polijas prezidentu tikšanās Rīgas pilī. Četrpusējās tikšanās ietvaros tika pārrunātas enerģētikas aktualitātes, tai skaitā jautājumi, kas saistīti ar elektrības un gāzes piegādi reģionam, kā arī visu četru valstu gatavošanos NATO samitam. Četrpusējai sanāksmei sekoja arī Polijas Republikas prezidenta B.Komorovska vizīte Latvijā, kuras laikā tika atzīmēta Polijas dalība Daugavpils atbrīvošanas cīņās, kā arī strādāts pie ekonomisko attiecību starp Latgales reģionu un Polijas uzņēmējiem attīstīšanas.
Attiecības ar Krieviju
Valsts prezidents 2010.gada laikā pievērsa nopietnu uzmanību attiecību veidošanai ar Krievijas Federāciju, uzsverot, ka situācijā, kad divām kaimiņvalstīm ar tik lielu savstarpējo sakaru klāstu, nepieciešams arī regulārs augsta līmeņa dialogs, kā arī to, ka Latvijas attiecības ar Krieviju jāskata kā daļa no Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām. Atzīstot, ka starp abām valstīm ir daudz jautājumu, kur mūsu viedokļi atšķiras, Valsts prezidents 2010.gadā pievērsa uzmanību dialoga attīstīšanai ar Krieviju ar mērķi veidot normālas uz savstarpēju izdevīgumu un cieņu balstītas kaimiņattiecības.
2010.gadā Valsts prezidentam attiecību veidošanā ar Krieviju bija trīs galvenie mērķi. Pirmkārt, veidot politisko dialogu augstākajā līmenī. Otrkārt, veicināt Latvijas un Krievijas ekonomiskos kontaktus. Protams, liela loma šeit ir abu valstu uzņēmējiem, taču valsts uzdevums ir nodrošināt konkurētspējīgu vidi un līgumtiesisko bāzi ekonomiskās sadarbības sekmīgai attīstībai. Treškārt, mazināt spriedzi jautājumos, par kuriem tradicionāli ar Krieviju ir bijis grūti runāt, piemēram, būtiskākais no tiem ir atšķirīgie vēstures skaidrojumi.
Gada laikā Valsts prezidents vairākkārt tikās ar Krievijas amatpersonām - Helsinkos, Baltijas jūras samita ietvaros, 10.februārī notika Valsts prezidenta tikšanās ar Krievijas Federācijas valdības vadītāju V. Putinu. Tika pārrunāti abu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumi, kā arī Valsts prezidenta vizītes Krievijā sagatavošana.
Savukārt 9.maijā Valsts prezidents piedalījās Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā Maskavā, kur tikās ar Krievijas augstākajām amatpersonām.
Bet 2010.gada nogalē 19.-21.decembrī notika Valsts prezidenta oficiālā vizīte Krievijas Federācijā. Valsts prezidents Maskavā un Sanktpēterburgā tikās ar Krievijas prezidentu D.Medvedevu, valdības vadītāju V.Putinu, Federācijas padomes priekšsēdētāju Mironovu, pašvaldību vadītājiem un reliģiskajiem līderiem. Papildus faktam, ka tā bija pirmā tāda līmeņa oficiālā vizīte Latvijas- Krievijas attiecību vēsturē, vizīte bija saturiski piesātināta un deva būtisku impulsu starpvalstu līgumtiesiskās bāzes attīstībā. Vizītes laikā tika parakstīta virkne līgumu un vienošanos, kas dod būtisku pienesumu gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanā starp abām valstīm, gan veicina starpnozaru sadarbību, gan arī sakārto virkni divpusējo attiecību jautājumu. Lai pētītu abu valstu vēstures grūtos jautājumus, tika panākta vienošanās par Latvijas-Krievijas Vēsturnieku komisijas dibināšanu. Tika pārrunātas Eiropas Savienības-Krievijas un NATO-Krievijas sadarbības aktualitātes. Vizītes ietvaros notika līdz šim vērienīgākie Latvijas biznesa forumi ārvalstīs, kurā piedalījās 120 Latvijas uzņēmēji.
Saikne ar latviešu kopienu ārvalstīs
Ārvalstu vizītēs (Bostonā, Lisabonā, Pēterburgā, Maskavā, Ņujorkā, Pekinā, Šanhajā, Tartu, Vankūverā) Valsts prezidents tikās ar vietējo latviešu kopienu vai tās pārstāvjiem. Šajās tikšanās reizēs tiek pārrunātas gan aktualitātes Latvijā, gan arī katras latviešu kopienas veiksmes un izaicinājumi savā mītnes zemē. Valsts prezidents uzsver, ka, lai arī neesam daudzskaitlīga tauta, mūsu pārstāvjus var satikt gandrīz visās pasaules valstīs. Latvieši svešumā ir Latvijas bagātība, tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai saglabātu to piederību Latvijai.
