2013. gada darbības pārskats

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas juridiskais statuss un struktūra

Valsts prezidenta kanceleja ir patstāvīga institūcija, tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas lielā valsts ģerboņa attēlu un pilnu nosaukumu.

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmē un normatīvajos aktos nostiprināto Valsts prezidenta darbību un funkciju izpildi.

Valsts prezidenta kanceleja savā darbībā ievēro Satversmi un citus normatīvos aktus, Valsts prezidenta dotos norādījumus un darba uzdevumus, Valsts prezidenta kancelejas nolikumu, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka rīkojumus, kā arī Valsts prezidenta kancelejas iekšējos normatīvos aktus.

Valsts prezidenta kanceleju vada Valsts prezidenta iecelts Kancelejas vadītājs. Kancelejas vadītāja prombūtnes laikā Kancelejas vadītāja pienākumus izpilda Kancelejas vadītāja vietnieks vai cita ar Kancelejas vadītāja rīkojumu noteikta amatpersona.

Valsts prezidenta kancelejas sastāvā ir Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks, Valsts prezidenta padomnieki, Ordeņu kapitula sekretārs, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks administratīvajos jautājumos un šādas struktūrvienības:

1. Sekretariāts;
2. Valsts prezidenta protokols;
3. Preses dienests;
4. Juridiskā nodaļa;
5. Apžēlošanas dienests;
6. Funkciju nodrošinājuma nodaļa;
7. Administratīvā nodrošinājuma nodaļa;
8. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļa.

Valsts prezidenta kanceleja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina arī Nacionālās drošības padomes, Militārās padomes, Valsts heraldikas komisijas un Valsts prezidenta izveidoto konsultatīvo un pētniecisko komisiju darbību.

Valsts prezidenta kancelejas darbības mērķis un uzdevumi

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmē un normatīvajos aktos nostiprināto Valsts prezidenta darbību un funkciju izpildi:

1. ārpolitikas jomā – reprezentējot valsti starptautiski un pieņemot diplomātiskos pārstāvjus, sadarbībā ar Saeimu, Ministru kabinetu un Ārlietu ministriju plānot un organizēt ārvalstu vizītes un ārvalstu amatpersonu vizītes pie Valsts prezidenta, sagatavot ārvalstu vēstnieku akreditācijas, nodrošināt Latvijas diplomātisko pārstāvju iecelšanu un nodrošināt citu valstu diplomātisko pārstāvju pieņemšanu;
2. likumdošanas jomā – sagatavot Saeimā pieņemto un Valsts prezidenta kancelejā saņemto likumu izsludināšanu, kā arī likumu izsludināšanas apturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sagatavot un iesniegt Valsts prezidentam nepieciešamo informāciju attiecībā uz likumu otrreizējas caurlūkošanas lūgumiem, kā arī nodrošināt likumu atgriešanu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai, koordinēt Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu priekšlikumu izstrādi un nodrošināt to iesniegšanu Saeimā;
3. valsts drošības un militārajā jomā – nodrošināt Nacionālās drošības padomes, tās sekretariāta un Valsts prezidenta militārās padomes darbību, pārzināt un koordinēt Nacionālās drošības padomes un Valsts prezidenta militārās padomes lietvedības dokumentu apriti, kā arī sadarbību ar Valsts drošības institūcijām;
4. nodrošināt Valsts prezidenta apžēlošanas tiesības izmantošanu;
5. nodrošināt Ordeņu kapitula darbību, kārtot tā lietvedību, organizēt Valsts apbalvojumu izgatavošanu, kontrolēt to izgatavošanas procesu un glabāt nepiešķirtos valsts apbalvojumus un tos valsts apbalvojumus, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc pasniegšanas saņemti atpakaļ, personām atņemti, no kuru glabāšanas atteikušies pēc nāves apbalvotā tuvākie piederīgie, par kuru glabāšanu tuvākie piederīgie nevar vienoties vai ar kuriem apbalvotajiem nav tuvāko piederīgo;
6. pārzināt Valsts prezidenta izveidoto konsultatīvo vai pētniecisko komisiju lietvedību;
7. plānot un organizēt Valsts prezidenta darba kārtību un ar to saistītos pasākumus;
8. garantēt noteiktās procesuālās kārtības ievērošanu, realizējot Satversmē nostiprinātās Valsts prezidenta tiesības un pienākumus;
9. nodrošināt Valsts prezidentu ar savlaicīgu un vispusīgu informāciju par aktuāliem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem;
10. atbilstoši Valsts prezidenta noteiktajām prioritātēm sastādīt un pārvaldīt Valsts prezidenta kancelejas budžetu, kā arī nodrošināt tā lietderīgu izmantošanu;
11. informēt sabiedrību par Valsts prezidenta darbību, darba kārtību, pieņemtajiem lēmumiem un paziņojumiem;
12. pārzināt Valsts prezidenta lietvedību un nodrošināt dokumentu un citu materiālu arhivēšanu;
13. kārtot sevišķo lietvedību;
14. nodrošināt slepenības režīma ievērošanu;
15. nodrošināt valsts un diplomātiskā protokola normu ievērošanu Valsts prezidenta, viņa dzīvesbiedres un Kancelejas darba kārtības pasākumos,
16. realizēt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas personu, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu, darbības nodrošināšanā.

Valsts prezidenta kancelejas 2013.gada budžeta asignējumi

Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai no valsts budžeta 2013.gadā bija piešķirti Ls 2’174’678 (Saskaņa ar likumu „Par valsts budžetu 2013.gadam” Ls 2’167’643 un ar precizēto plānu par finansējuma piešķiršanu grāmatvedības un personālvadības informācijas sistēmu pielāgošanas izdevumu segšanai saistībā ar eiro ieviešanu Ls 7’035).

Valsts prezidenta kancelejas budžeta līdzekļi tiek plānoti vienā budžeta programmā „Valsts prezidenta darbības nodrošināšana”, tādējādi nodrošinot gan Valsts prezidenta kancelejai, gan komisijām elastīgu finanšu plānošanu un apguvi.

Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai līdzekļi no citiem budžetiem nav piešķirti.

Nodrošinot Valsts prezidenta kancelejas darbību, 2013.gadā no piešķirtajiem pamatbudžeta līdzekļiem izlietoti Ls 2’045’954 jeb 94.08%, bet Ls 128’724 atmaksāti valsts budžetā kā slēgtie budžeta asignējumi.

Paskaidrojumi par Valsts prezidenta kancelejas 2013.gada bilances posteņu būtiskākajām izmaiņām

Aktīvs (atlikumi uz 31.12.2013.)
1. Nemateriālie ieguldījumi – Ls 8’964, tajā skaitā:
1.1. Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības Ls 8’964
 
2. Pamatlīdzekļi – Ls 476’353, tajā skaitā:
2.1. Pārējie pamatlīdzekļi Ls 462’488
2.2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos Ls 8’416
2.3. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem Ls 5’449
 
3. Apgrozāmie līdzekļi – Ls 131’982, tajā skaitā:
3.1. Krājumi Ls 110’009
3.2. Debitori Ls 920
3.3. Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem Ls 21’053
 
Pasīvs (atlikumi uz 31.12.2013.)
1. Budžeta izpildes rezultāti – Ls 545’006, tajā skaitā:
1.1. Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts Ls 546’763
1.2. Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts Ls – 1’757
 
2. Īstermiņa saistības – Ls 72’293, tajā skaitā:
2.1. Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem – Ls 6’189
2.2. Uzkrātās saistības - Ls 66’104

Būtiskākās strukturālās un personāla izmaiņas, kas notikušas pārskata gadā

Ar 2013.gada janvāri Valsts prezidenta kanceleja pārņēma Ārlietu ministrijas Valsts protokola Valsts prezidenta nodaļas funkcijas un finansējumu. Valsts prezidenta kancelejā tika izveidota jauna – Valsts prezidenta protokola – struktūrvienība, kurā tika pārcelti 3 darbinieki.

Ņemot vērā nelielo darbinieku skaitu Finanšu uzskaites, Lietvedības un Informācijas tehnoloģiju nodaļās, 2013.gada septembrī, pamatojoties uz Valsts prezidenta kancelejas nolikumu, tika veiktas strukturālas reformas, kuru rezultātā izveidota Administratīvā nodrošinājuma nodaļa, grozīti amata nosaukumi, pārdalīti amata pienākumi un likvidēti amati.

2013.gadā tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar 13 darbiniekiem un noslēgti 9 jauni darba līgumi. Tajā skaitā aprīlī tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieku, Nacionālās drošības padomes sekretāru, kuru Saeima apstiprināja Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā. Tāpat darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas ar Finanšu uzskaites nodaļas vadītāju, bet oktobrī, izbeidzot Konstitucionālo tiesību komisijas darbību, tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar Konstitucionālo tiesību komisijas atbildīgo sekretāru. Būtiska personāla mainība skārusi Juridisko nodaļu, atsevišķas izmaiņas veiktas arī Preses dienestā. Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka, Nacionālās drošības padomes sekretāra amats līdz gada beigām saglabājās vakants, uzdodot papildu pienākumus esošajiem darbiniekiem.

Ņemot vērā izmaiņas ārējos normatīvajos aktos, kā arī Valsts prezidenta kancelejas strukturālās izmaiņas un nepieciešamību nodrošināt iepriekš izstrādāto iekšējo normatīvo aktu atbilstību grozījumiem ārējos normatīvajos aktos, kā arī to piemērošanu faktiskajiem apstākļiem, 2013.gadā tika izdoti 19 jauni un aktualizēti 8 iepriekš izdotie Valsts prezidenta kancelejas darbību reglamentējošie iekšējie normatīvie akti, kā arī 39 amata apraksti.

Valsts prezidenta kancelejas 2013.gada darbības pārskats

Vizītes

Valsts prezidents apmeklējis 20 Latvijas pilsētas un novadus:
Ādažu, Aglonas, Amatas, Auces un Cēsu novadus, Daugavpili un novadu, Ikšķiles un Jaunpiebalgas novadus, Jēkabpili un novadu, Jelgavu, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Olaines, Siguldas, Tērvetes un Tukuma novadus un Valmieru.

Valsts prezidents devies 15 ārvalstu vizītēs:
darba vizītes – ASV (2 vizītes), Igaunijā, Īrijā, Kanādā, Lietuvā, Polijā (2 vizītes), Portugālē, Slovākijā un Vatikānā,
oficiālās vizītes – Azerbaidžānā, Kazahstānā, Turkmenistānā un Ukrainā.

Valsts prezidents vizītēs Latvijā sagaidījis Igaunijas, Izraēlas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Turcijas, Uzbekistānas un Vācijas prezidentus, Zviedrijas karalieni, NATO ģenerālsekretāru, ANO ģenerālsekretāru un Eirogrupas prezidentu, kā arī pieņēmis vairākus ārvalstu parlamentu vadītājus, premjerministrus un ministrus.

Valsts prezidents pieņēmis arī vairākas augsta līmeņa ārvalstu uzņēmēju delegācijas.

Darbība likumdošanas jomā

Otrreizējai caurlūkošanai nodotie likumi
2013.gadā Valsts prezidents saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu nolēma prasīt Saeimai šādu piecu likumu otrreizēju caurlūkošanu:

1. Grozījumi „Aizsargjoslu likumā”

Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents norādīja, ka ir gana daudz attiecīgās tiesību normas izstrādes un apstiprināšanas procesā līdz galam neizvērtētu juridisku un lietderības apsvērumu, kuri būtu detalizēti jāapspriež jau parlamentā. Nav pamatoti, neapzinoties visus apstākļus un riskus, tostarp priekšlikuma iespējamo ietekmi uz elektroenerģijas gala cenu (kas gan nevar būt izšķirošais arguments priekšlikuma noraidīšanai), deleģēt jautājuma izlemšanu Ministru kabinetam. Turklāt secināms, ka iesaistītajām institūcijām, personām un organizācijām ir atšķirīgi priekšstati par faktisko situāciju, kurai būtu piemērojami attiecīgie likuma grozījumi.

2. Grozījumi „Civilprocesa likumā”

Apstrīdētie grozījumi paredzēja papildināt Civilprocesa likumu ar noteikumu, ka lietas par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskatīs tikai Jelgavas pilsētas tiesa.
Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents uzsvēra, ka rūpīgi jāizvērtē tiesiskā regulējuma ietekme uz visu tiesu iekārtas darbību un tās turpmāko attīstību, kā arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību pirms tiesiskā regulējuma pieņemšanas izvērtēt paredzēto tiesisko regulējumu Tieslietu padomē, veikt regulējuma detalizētu analīzi, apzinot alternatīvus risinājumus un paredzētā tiesiskā regulējuma riskus.

3. Grozījumi „Zinātniskās darbības likumā”

Ar grozījumiem tika paplašināts likuma mērķis, to sasaistot ar nacionālās drošības interesēm, kā arī zinātniekam tika uzlikts vispārīgs pienākums pārtraukt zinātnisko pētījumu, ja tas, pēc valsts drošības iestādes atzinuma var radīt draudus nacionālajai drošībai, kā arī tika noteikts, ka valsts drošības iestādes rīcībā esoša informācija var būt par pamatu tam, lai zinātniskā institūcija nacionālās drošības apsvērumu dēļ tiktu izslēgta no zinātnisko institūciju reģistra.
Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents uzsvēra, ka, izstrādājot likuma grozījumus, bija jāapsver, vai nav iespējami alternatīvi, precīzāki un personu tiesības mazāk ierobežojoši risinājumi, kā arī jāreglamentē Satversmes 90. un 92.pantam atbilstošs personas tiesību aizsardzības mehānisms.

4. Grozījumi „Imigrācijas likumā”

Ar apstrīdētajiem grozījumiem Imigrācijas likumā ieviesta kvotu sistēma termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai, kas saistītas ar nekustamā īpašuma investīcijām.
Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents uzsvēra, ka likuma grozījumi radīja vairākas pretrunas ar spēkā esošo regulējumu, kā arī paredzētā kvotu sistēma nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā. Vienlaikus par būtisku trūkumu likumdošanas procesā tika atzīts apstāklis, ka nav vērtēta plānotā tiesiskā regulējuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.
Kancelejas sagatavotais dokuments pieejams:
http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=21434

5. Grozījumi „Saeimas vēlēšanu likumā”

Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs piešķirts atšķirīgs tiesību apjoms, atkarībā no tā, kādu balsošanas procedūru attiecīgais vēlētājs izvēlas. Valsts prezidents norādīja, ka, lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi starp vienādos un salīdzināmos apstākļos esošiem vēlētājiem, nepieciešama izšķiršanās attiecībā uz to tiesību apjomu, kādu baudīs vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs. Valsts prezidents akcentēja, ka tā ir likumdevēja izvēle, vai atsevišķa vēlētāju grupa, kura savas vēlēšanu tiesības īsteno ārvalstīs, ir tiesīga izvēlēties, par kuru vēlēšanu apgabalu balsot, tomēr, ja likumdevējs vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs, dod iespēju izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kuru balsot, šādas tiesības jāattiecina uz jebkuru no ārvalstīs īstenotajiem vēlēšanu procedūras veidiem.
Attiecībā uz pastāvošo sistēmu, kas paredz vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs balsu pieskaitīšanu tieši Rīgas vēlēšanu apgabalam, Valsts prezidents norādīja, ka būtu vērtējams jautājums par šādas vēlētāju balsu pieskaitīšanas sistēmas samērīgumu, jo īpaši ņemot vērā valsts attīstības ekonomisko un sociālpolitisko apstākļu izmaiņas.

Likumdošanas iniciatīvas

2013.gadā Valsts prezidents, izmantojot Satversmes 47.pantu un īstenojot likuma ierosināšanas tiesību, sagatavoja vairākas likumdošanas iniciatīvas, kopumā piedāvājot grozījumus četros normatīvajos aktos.

2013.gada 16.septembra likumdošanas iniciatīvas Ministru kabineta darba pilnveidošanai mērķis tuvināt Latvijas parlamentāro iekārtu racionālā parlamentārisma modelim, padarot stiprāku un efektīvāku izpildvaru, ar lielākām ministru prezidenta pilnvarām. Lai to sasniegtu, tika piedāvāti grozījumi trīs normatīvajos aktos:

1. Satversmē;
2. Ministru kabineta iekārtas likumā;
3. Saeimas kārtības rullī.

Likumdošanas iniciatīvas „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”” mērķis bija noteikt vienveidīgu Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma piemērošanu.

Valsts prezidenta viedoklis būtiskos tiesiskā regulējuma jautājumos

Valsts prezidents 2013.gadā Saeimai un Ministru kabinetam nosūtījis novērtējumu par vairākiem būtiskiem tiesiskā regulējuma jautājumiem:

1. Valsts prezidents pievērsis uzmanību nepieciešamībai veicināt ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izveidošanu. Šis jautājums aktualizēts, tiekoties ar Ministru prezidentu, Finanšu ministru, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, kā arī nosūtītas vēstules Ministru prezidentam un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim, aktualizējot norādīto jautājumu.

2. saistībā ar likumu „Grozījumi Pilsonības likumā” Valsts prezidents vērsa likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību arī turpmāk veltīt uzmanību un turpināt darbu Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanai atbilstoši Pilsonības likuma mērķim, sekojot līdzi procesiem sabiedrībā, tās vērtībām un aktualitātēm, identificējot nepieciešamās izmaiņas un veicot korekcijas tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar dubultpilsonību.

3. vienlaikus ar likuma „Par valsts budžetu 2014.gadam” izsludināšanu Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, norādot uz nozares pārstāvju iebildumiem par likuma „Par valsts budžetu 2014.gadam” un saistītajos likumos ietverto tiesisko regulējumu, kā arī norādījis uz citām nepilnībām likuma „Par valsts budžetu 2014.gadam” izstrādes procesā un regulējuma saturā.

Kancelejas sagatavotais dokuments pieejams:

Izsludinātie likumi

2013.gadā Valsts prezidenta kanceleja sagatavoja izsludināšanai 223 likumus.

Darbība ārlietu un ekonomikas jomā

Pamatvirzieni:

1. sadarbība ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem, Latvijas nacionālo interešu stiprināšana ārējās drošības jomā;
2. Latvijas attīstībai būtisku interešu aizstāvība, nodrošinot labāku un efektīvāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tās reģionos. Darbības saskaņošana, pārrunājot minētos jautājumus ar Ārvalstu investoru padomi;
3. Latvijas ekonomisko interešu pārstāvniecība, akcentējot Latvijas iespējas Austrumu Partnerības un Centrālāzijas valstu reģionos, uzsverot priekšrocības, kuras var sniegt Latvijas un šo valstu sadarbība konkrētās ekonomikas nozarēs, izglītības un veselības aprūpes jomās, kā arī Latvijas uzkrāto reformu pārneses jomā;
4. atbalsts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajiem biznesa forumiem ienākošo un izejošo vizīšu ietvaros;
5. sadarbība ar ārvalstu partneriem, virzot Latvijas stratēģiski nozīmīgu ekonomisko attiecību jautājumus, lai attīstītu jaunas ekonomikas nozares vai apakšnozares;
6. ārvalstu vizīšu laikā panākto rezultātu regulāra izvērtēšana un divpusējo vienošanos izpildes monitorings;
7.  Latvijas interešu lobēšana, tajā skaitā saistībā ar Latvijas virzību dalībai eiro zonā, kontekstā ar Eiropas Savienības nākotni un iestāšanās procesu OECD;
8. Latvijas kultūras sasniegumu popularizēšana ārvalstīs, piemēram, „Rīga2014 – Eiropas kultūras galvaspilsētas” projekts;
9. konsultācijas un situācijas izvērtējums politikas plānošanas jomā, sadarbības organizācija ar Ministru kabinetu, Saeimu, pašvaldībām un citām institūcijām.

Aktivitātes:

1. Satversmes doto pilnvaru ietvaros Valsts prezidents akreditējis 26 ārvalstu vēstniekus un pasniedzis 24 akreditācijas rakstus Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;
2. paplašināta ekonomiskā sadarbība ar Poliju, šī gada laikā parakstot vairākus sadarbības līgumus starp Latvijas un Polijas reģioniem un augstskolām. Aktualizēts vairāku projektu statuss, kas ļautu uzlabot Latvijas enerģētisko neatkarību un konkurētspēju;
3. enerģētikas jautājumi tika skarti arī Somijas Republikas prezidenta vizītes laikā, sniedzot pienesumu ekonomiskajā sadarbībā;
4. Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta vizītes kontekstā tika uzsvērtas Latvijas un Vācijas sadarbības iespējas duālās profesionālās izglītības jomā;
5. vizītē Īrijā tika uzsvērti ekonomiskās migrācijas jautājumi, kā arī kontaktu paplašināšanas iespējas ar latviešu kopienu Īrijā;
6. vizītē Portugālē tika apspriestas iespējas izmantot partneru pieredzi jaunu tirgu apgūšanā;
7. Valsts prezidenta vizītē ASV tika pārrunāti reģiona drošības jautājumi un apspriestas ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespējas. No ASV puses tika pausts atzinīgs vērtējums par Baltijas valstu sasniegumiem un aicinājums reformu pieredzi nodot tālāk valstīm, kuras joprojām atrodas reformu procesā. Vizītē Baltajā namā tika saņemts atkārtots apliecinājums Latvijas, Igaunijas un Lietuvas stratēģiskajai partnerībai un ASV klātbūtnei Eiropā un Baltijas reģionā. Vēlreiz tika apliecinātas Vašingtonas līguma 5.panta saistības;
8. Valsts prezidenta vizītē Kanādā tika virzītas intereses, lai Latvijas ekonomikā attīstītu jaunus virzienus, kas saistīti ar zemes dzīļu resursu ieguves un transporta nozarēm;
9. Izraēlas prezidenta viesošanās laikā tika salīdzinātas mazo valstu priekšrocības, elastīgi reaģējot uz konkurences pieprasīto izglītību, inovācijām un tehnoloģijām, kā arī izcelta iecietības loma globalizētajā pasaulē;
10. Turcijas Republikas prezidenta vizītes laikā Latvijā tika atzīmēta perspektīvā sadarbība infrastruktūras projektos, kā arī apspriesti reģionu drošības aktuālie jautājumi;
11. Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā Ukrainā īpaša uzmanība tika pievērsta loģistikas un pārvadājumu pakalpojumu attīstībai starp Baltijas jūras un Melnās jūras reģioniem ar iespējamu pārvadājumu tīkla pagarinājumu Ziemeļvalstu, kā arī Turcijas un Azerbaidžānas virzienā. Vizītes laikā tika uzsvērta izlēmīgu reformu nozīme valstu tautsaimniecību attīstībā;
12. Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā Azerbaidžānā tika noslēgti vairāki sadarbības līgumi izglītības un medicīnas jomās, lauksaimniecībā, kā arī veiktas iestrādes sadarbībai gaisa transporta sektorā;
13. Latvijas intereses Austrumu Partnerības reģionā tika akcentētas ar Valsts prezidenta dalību ES Austrumu partnerības samitā Viļņā;
14. Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā Turkmenistānā tika izvērtētas potenciālās iespējas slēgt Latvijas – Turkmenistānas līgumu par sadarbību izglītības jomā, veselības aprūpes un apmācību pakalpojumu eksportā. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta tūrisma un ostu pakalpojumu attīstībai un ekonomiskās sadarbības iespējām ar Latviju;
15. Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā Kazahstānā tika sniegts atbalsts kontaktu veidošanā sadarbībā pārtikas produktu eksporta, informācijas tehnoloģiju un loģistikas jomās. Uzmanība tika pievērsta augstākās izglītības eksporta attīstībai, piemēram, atverot stipendiju fondus studijām Latvijā, atvieglojot studiju vīzu saņemšanu Latvijā;
16. Uzbekistānas prezidenta un uzņēmēju vizītes Latvijā ietvaros kā potenciālās sadarbības jomas tika identificētas pārtika un tās distribūcijas kanāli, farmācija, būvniecība, transports, loģistika u.c.;
17. Valsts prezidents piedalījās vairākos daudzpusējo formātu pasākumos: Centrāleiropas valstu samitā Bratislavā, Arajološas grupas tikšanās Krakovā, neformālajā „Ukrainas draugu” sanāksmē Ņujorkā, kā arī rīkoja ikgadējo Baltijas valstu prezidentu tikšanos Bīriņos;
18. NATO mācību ietvaros Valsts prezidents uzņēma viesos NATO ģenerālsekretāru, kā arī apmeklēja Polijā rīkotos militāro mācību demonstrējumus;
19. Valsts prezidents pirmo reizi Latvijas vēsturē oficiālā vizītē uzņēma ANO ģenerālsekretāru, kurš vizītes ietvaros ar runu uzstājās Melngalvju namā rīkotajā konferencē „Latvijas valsts veidošana un atjaunošana vēsturiskā skatījumā”, augsti novērtējot Latvijas sasniegumus pēc neatkarības atjaunošanas, veidojot demokrātisku un vienotu sabiedrību un reformējot ekonomiku;
20. Valsts prezidents, uzrunājot ANO Ģenerālās asamblejas 68.sesiju Ņujorkā, uzsvēra ANO trīs galveno pīlāru – miera un drošības, ilgtspējīgas attīstības un cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma sasaiti ar starptautiskā miera un stabilitātes nodrošināšanas nepieciešamību;
21. daudzpusējo pasākumu ietvaros Valsts prezidentam bija divpusējas tikšanās ar Itālijas, Bulgārijas, Peru, Gruzijas un Azerbaidžānas prezidentiem;
22. Valsts prezidenta pārstāvju līdzdalība Ministru kabineta veidotājas padomēs – Demogrāfisko lietu padomē un Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda padomē. Sadarbības organizēšana ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisiju;
23. Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās svarīgu tautsaimniecības norišu atbalstā, ņemot dalību Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem būtisku projektu tālākā virzībā Jelgavā, Pūrē (SIA „Pure chocolate”), Amatas novadā, Krāslavā, Olainē (a/s „Olainfarm”) un citās Latvijas pašvaldībās. Konkrētu uzņēmumu projektu tālāka virzība ir svarīgs priekšnosacījums konkrētās pašvaldības ekonomiskai attīstībai;
24. uzsverot plašāku starptautisku kontekstu, 2013.gadā ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu tika organizēts Pirmais pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas sniedz nozīmīgu atbalstu kontaktu veidošanai starp dažādu valstu uzņēmējiem. Foruma mērķis bija Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšana, izmantojot iespējas, ko rada globālie tirgi un veicina diaspora ārvalstīs. 

Iedzīvotāju iesniegumi 
Saņemti 7193 dokumenti, tajā skaitā:
497 apsveikumi Valsts prezidentam;
223 likumi Valsts prezidentam izsludināšanai;
411 Valsts prezidentam adresētie ielūgumi.
Kopā saņemti 2713 iesniegumi:
1754 fizisko personu iesniegumi;
877 juridisko personu iesniegumi;
72 kolektīvi iesniegumi.

Iesniegumu galvenās tēmas – juridiskās palīdzības lūgumi, kolekcionāru lūgumi atsūtīt Valsts prezidenta foto ar autogrāfu, priekšlikumi likumdošanas jautājumos, sarakstes dokumenti par saimnieciskajiem jautājumiem, iesniegumi ar viedokli par notikumiem valstī, iesniegumi tautsaimniecības jautājumos, sarakstes dokumenti ārlietu jautājumos, sūdzības par valsts pārvaldi, dažādu iestāžu un institūciju darbu, līdzjūtības vēstules u.c.
Nosūtītas 524 Valsts prezidenta un 2896 Valsts prezidenta kancelejas vēstules.

Valsts apbalvojumi
Piešķirti 166 Latvijas valsts augstākie apbalvojumi, no tiem 20 piešķirti kā protokolārie apbalvojumi valsts vizīšu laikā:
Triju Zvaigžņu ordenis – piešķirts 49 personām par nopelniem un 16 personām kā protokolārais valsts apbalvojums valsts vizīšu laikā;
Viestura ordenis – piešķirts 26 personām par nopelniem un 1 personai kā protokolārais valsts apbalvojums valsts vizītes laikā;
Atzinības krusts – piešķirts 71 personai par nopelniem un 3 personām kā protokolārais valsts apbalvojums valsts vizītes laikā.

Apsveikumi
Valsts prezidents nosūtīja 93 apsveikumus simtgadu jubilāriem, kā arī sveica ievērojamus Latvijas iedzīvotājus jubilejās un saistībā ar izciliem sasniegumiem dažādās jomās.
 
Apžēlošanas tiesības izmantošana
Valsts prezidents izskatīja 375 apžēlošanas lietas un apžēloja 17 notiesātās personas.

Komisiju un padomju darbs

Vēsturnieku komisijas darbības uzdevumi ir veicināt Latvijas 20.gadsimta vēstures izpēti, īpašu uzmanību pievēršot divu totalitāro valstu – komunistiskās PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas – okupācijas analīzei, kā arī pētījumu rezultātus izskaidrot Latvijas iedzīvotājiem un starptautiskajai sabiedrībai. 2013.gadā:

1. janvārī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku digitalizēti un izvietoti brīvai pieejai bibliotēkas mājaslapā 27 Vēsturnieku komisijas raksti;
2. aprīlī sadarbībā ar Polijas vēstures institūtu organizēta konference „Totalitārismi 20.gadsimtā. Latvijas un Polijas pieredze”;
3. 15.novembrī tika rīkota konference „Latvijas valsts veidošana un atjaunošana vēsturiskā skatījumā”, kurā uzstājās arī ANO ģenerālsekretārs Ban Kimuns;
4. Latvijas – Krievijas kopējā vēsturnieku komisija turpināja darbu pie plānotā dokumentu krājuma izveidošanas. Atbilstoši darba plānam 5.decembrī Maskavā notika kopējā sēde, kur koleģiālā atmosfēra apspriesti darba plāni, kā arī diskutēts par Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts izveidošanas problēmjautājumiem.

Valsts valodas komisijas darbības mērķis apzināt un izvērtēt valsts valodas situāciju un izstrādāt ieteikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. 2013.gadā:

1. notikušas regulāras Valsts valodas komisijas sēdes, kā arī Valsts valodas komisijas locekļu elektroniskās aptaujas par aktuāliem jautājumiem. Sēdēs apspriesti valsts valodai aktuāli un sabiedrībai svarīgi jautājumi. Valsts valodas komisija ir atbildējusi uz dažādām interesentu vēstulēm, piemēram, skaidrojusi valodas likumu piemērošanu, valsts valodas lietošanu, tajā skaitā profesionālajās jomās, un citu valodu ietekmi uz to. Valsts valodas komisijas locekļi aktīvi pauda komisijas viedokli individuālās intervijās un rakstos;
2. Valsts valodas komisija piedalījusies grāmatas „Latviešu valoda” sagatavošanā un izdošanā, lai paplašinātu izpratni par valodas nozīmi un funkcionēšanu. Grāmatu veidojis autoru kolektīvs profesora Andreja Veisberga redakcijā, cenšoties valodu skatīt gan kopumā, gan atšķirībās, atsegt daudzas līdz šim tradicionālajās gramatikās, vārdnīcās un aprakstu grāmatās neskartas vai maz akcentētas jomas;
3. Valsts valodas komisija piedalījusies Eiropas Parlamenta pasākumā Rīgā „Gads pēc referenduma”;
4. izstrādāti un nolasīti referāti par semantikas maiņu un valodu attīstību dažādos pasākumos;
5. Valsts Valodas komisija organizējusi starptautisku konferenci „Tulkojums – kultūrvēsturisks notikums III. Bībeles tulkojumi: teorija, vēsture, mūsdienu prakse”.

Valsts heraldikas komisija īsteno normatīvajos aktos noteikto kompetenci valsts un pašvaldību simbolikas, heraldikas un apbalvojumu jomā, sekmē valsts un pašvaldību vienotas un kvalitatīvas heraldikas simbolikas izstrādi, sniedz priekšlikumus heraldikas simbolikas sistēmas uzlabošanai, kā arī veido un uztur informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem, un nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai, izvērtē jaunu ģerboņu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, apzina un veido ģerboņu sistēmu un veic izpēti. 2013.gadā:

1. notikušas 10 Valsts heraldikas komisijas sēdes, kurās izskatīti 20 pagastu, 6 novadu, 14 dzimtu un 3 institūciju ģerboņi (kopskaitā 43), 11 valsts institūciju un 5 pašvaldību apbalvojumu projekti, izskatīti 2 valsts institūciju pieprasījumi par 4 kultūrvēsturisko novadu ģerboņu izmantošanas tiesībām; izskatīti heraldikas prakses un teorijas jautājumi – par valsts karoga krāsu un valsts ģerboņa attēla izmantošanu, konceptuāli jautājumi par grozījumiem likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”; valsts tiesībsargājošajām institūcijām un privātpersonām sniegti atzinumi par valsts simbolu (ģerbonis, karogs) izmantošanas, lietošanas u.c. aspektiem;
2. turpinājusies Ģerboņu svētku tradīcija – notikuši pēc skaita sestie un septītie svētki, kuros Valsts prezidents pasniedzis 6 novadiem un 6 pagastiem jaunizveidotos ģerboņus;
3. organizēta Valsts prezidenta tikšanas ar visu Latvijas pašvaldību vadītājiem, kurā tika prezentēts un novadiem dāvināts Valsts Heraldikas komisijas sagatavotais izdevums; kā arī nolasītas populārzinātniskas lekcijas par heraldikas vēsturi un lomu Latvijā un Eiropā (lektori – Rundāles pils direktors I.Lancmanis, Dr.hist. A.Vijups);
4. izdota Valsts heraldikas komisijas otrā grāmata „Latvijas novadu heraldika” (pirmais izdevums 2008.gadā – „Latvijas ģerboņi”), tādejādi Valsts prezidenta kanceleja pirmo reizi Latvijas vēsturē ir izdevusi pilnībā dokumentāli un vizuāli sistematizētu materiālu par Latvijas pilsētu un teritoriālo heraldiku (valsts, pilsētu, rajonu, novadu, pagastu) tās attīstības vēsturē no 13.gs. līdz 2013.gadam;
5. sniegtas 34 konsultācijas valsts institūciju atbildīgajām personām un 16 konsultācijas pašvaldību pārstāvjiem par apbalvojumu veidošanas principiem un mākslinieciskajiem kritērijiem, un 12 konsultācijas komercuzņēmumiem par valsts simbolikas lietošanas likumību un dizaingrafiskajiem risinājumiem (kopumā – 62 konsultācijas);
6. notikušas 2 darba grupas sēdes ar valsts muitas pārstāvjiem par vizuālās identitātes simboliku un lietojumu, 3 darba grupas sēdes ar Valsts kanceleju – par MK noteikumu izstrādi valsts institūciju vizuālās identitātes definēšanai; 2 darba grupas sēdes ar Valsts kancelejas pārstāvjiem par MK Goda diploma u.c. Ministru kabineta apbalvojumu sagatavošanas procedūru un noris (kopskaitā 7). 

2013.gadā notikušas 4 Nacionālās drošības padomes un 1 Militārās padomes sēde.

Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbības mērķis ir sekmēt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem, kā arī sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanā. 2013.gadā notikušas 4 Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdes. Sēžu – atvērto diskusiju laikā apskatītas sekojošas tēmas:

1. latviešu un mazākumtautību jaunatnes sadarbība saliedētas sabiedrības Latvijā veicināšanai;
2. iecietības jautājumi;
3. jaunie mediji – jauniešu auditorijas instruments pilsoniskai līdzdalībai sabiedrības saliedēšanas procesos;

Starptautiskajā tolerances dienā tika apbalvoti bērnu zīmējumu konkursa laureāti.

Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei uzdevums ir izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus pārvaldes pilnveidei. 2013.gadā:

1. izstrādāti un iesniegti 2 ekspertu grupas ziņojumi ar priekšlikumiem – „Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējas” un „Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas iespējas”;
2. notikušas 12 ekspertu grupas darba apspriedes;
3. notikušas 8 tikšanās ar bijušajiem premjerministriem, „Vienotības” grupu, Saeimas Juridisko lietu komisiju, „Latvijas Attīstības” pārstāvjiem un politologiem;
4.  sadarbībā ar Biznesa augstskolu „Turība” organizēta konference „Stiprāka un atbildīgāka izpildvara”;
5. sadarbībā ar Publisko tiesību institūtu un Politologu biedrību organizēta konference „Izpildvaras efektivitāte”;
6. dalība Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Universitātes konferencē „Pašvaldību vieta un loma izpildvarā”.

Stratēģiskās attīstības komisijas mērķis bija sagatavot un paust viedokli par aktuāliem ar tautsaimniecību un valsts attīstību saistītiem jautājumiem, analizēt un sniegt neatkarīgu vērtējumu par pasaules un Eiropas Savienības attīstības procesu norisēm un to ietekmi uz Latviju, nodrošināt sadarbību un sabiedrības līdzdalību diskusijās par šiem jautājumiem. 2013.gadā Stratēģiskās attīstības komisijas policentriskās attīstības veicināšanas apakšgrupa rīkoja forumu „Rīcība un risinājumi Latvijas reģionu attīstībai”. Forumā izvērtēti jautājumi, kas saistīti ar reģionu un pašvaldību attīstības problēmām, kā arī cilvēkresursu  kvalitatīvas izaugsmes jautājumiem reģionos.

Konstitucionālo tiesību komisijas mērķis bija sagatavot un paust viedokli par aktuāliem konstitucionālo un valsts tiesību jautājumiem, veicināt kvalificētu diskusiju un zinātniskus pētījumus par šiem jautājumiem, tādā veidā sniedzot atbalstu Valsts prezidentam likumdošanas funkciju īstenošanā. 2013.gadā:

1. rīkoja diskusiju par Satversmes preambulu;
2. tika sagatavots Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par Latvijas valdības trimdā veidošanas tiesiskajiem aspektiem.

Turpinot konceptuāli mainīt ekspertu piesaistes pieeju valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanai:

1. 2013.gada 28.oktobrī Valsts prezidents parakstīja paziņojumu Nr.19 (Par Konstitucionālo tiesību komisijas darbības izbeigšanu), ar kuru tika noteikts, ka no 2013.gada 1.novembra tiek izbeigta Konstitucionālo tiesību komisijas darbība;
2. 2013.gada 4.novembrī Valsts prezidents parakstīja paziņojumu Nr.21 (Par Stratēģiskās attīstības komisijas darbības izbeigšanu), ar kuru tika noteikts, ka no 2013.gada 1.decembra tiek izbeigta Stratēģiskās attīstības komisijas darbība.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts prezidenta kancelejas darbību 2013.gadā noteica gan Latvijas Republikas Satversmē un normatīvajos aktos noteiktie Valsts prezidenta uzdevumi, gan esošā situācija un aktualitātes valstī. Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas dienaskārtībā līdz ar ārpolitiskajiem jautājumiem un augstu ārvalstu amatpersonu vizītēm Latvijā bija arī tādi aktuāli iekšpolitikas jautājumi kā Latvijas ekonomika un reģionālā attīstība, izglītība un zinātne, veselības aprūpes finansējums, sabiedrības saliedēšana, Latvijas kultūras vērtību saglabāšana u.tml.

Dienaskārtības veidošanu būtiski ietekmēja arī gatavošanās pārejai uz eiro un tā ieviešanas process Latvijā, pašvaldību vēlēšanas, kā arī Zolitūdes traģēdija un jaunas valdības veidošanas process gada nogalē.

Notikumi, kas var ietekmēt Valsts prezidenta kancelejas darbību nākotnē

Plānojot Valsts prezidenta kancelejas turpmāko darbību, iespējams saskarties ar apstākļiem, kas var ietekmēt Valsts prezidenta kancelejas darbību, tajā skaitā saistībā ar aktuālajiem notikumiem Ukrainā, 2014.gadā plānotajām Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām un citām iekšpolitikas un ārpolitikas aktualitātēm.

2013.gada vasarā notikušais Rīgas pils ugunsgrēks būtiski ietekmēja plānoto remontdarbu pabeigšanas grafiku un Valsts prezidenta kancelejas atgriešanos Rīgas pils darba telpās 2015.gadā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām 2013.gadā

Programmas, apakšprogrammas kods	Nosaukums	2013.gada plāns	2013.gada izpilde	+/-	%
1	2	3	4	5	6
P0	Resursi izdevumu segšanai	2,174,678	2,045,954	128,724	94%
A700	Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2,174,678	2,045,954	128,724	94%
21710	Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2,174,678	2,045,954	128,724	94%
B000	Izdevumi – kopā	2,174,678	2,045,954	128,724	94%
B100	Uzturēšanas izdevumi	2,141,523	2,012,858	128,665	94%
B110	Kārtējie izdevumi	2,087,523	1,958,909	128,665	94%
1000	Atlīdzība	978,912	940,137	38,772	96%
1100	Atalgojums	776,382	738,243	38,775	95%
2000	Preces un pakalpojumi	1,108,611	1,018,721	89,89	92%
B130	Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti	54,000	54,000	0	100%
6000	Sociālie pabalsti	54,000	54,000	0	100%
B200	Kapitālie izdevumi	33,155	33,096	59	99,8%
B210	Pamatkapitāla veidošana	33,155	33,096	59	99,8%
04.00.00	Valsts prezidenta darbības nodrošināšana
P0	Resursi izdevumu segšanai	2,174,678	2,045,954	128,724	94%
A700	Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2,174,678	2,045,954	128,724	94%
21710	Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2,174,678	2,045,954	128,724	94%
B000	Izdevumi – kopā	2,174,678	2,045,954	128,724	94%
B100	Uzturēšanas izdevumi	2,141,523	2,012,858	128,665	94%
B110	Kārtējie izdevumi	2,087,523	1,958,858	128,665	94%
1000	Atlīdzība	978,912	940,137	38,775	96%
1100	Atalgojums	776,382	738,243	38,775	95%
2000	Preces un pakalpojumi	1,108,982	1,018,721	89,890	92%
B130	Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti	54,000	54,000	0	100%
6000	Sociālie pabalsti	54,000	54,000	0	100%
B200	Kapitālie izdevumi	33,155	33,096	59	99,8%
B210	Pamatkapitāla veidošana	33,155	33,096	59	99,8%