2012. gada darbības pārskats

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas juridiskais statuss un struktūra

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk – Valsts prezidenta kanceleja) ir Valsts prezidenta atbalsta iestāde un tā darbojas tiešā Valsts prezidenta pakļautībā.

Valsts prezidenta kanceleja ir patstāvīga institūcija, tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu nosaukumu.

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto Valsts prezidenta darbību.

Valsts prezidenta kanceleja savā darbībā ievēro Satversmi un tai pakārtotos normatīvos aktus, Valsts prezidenta dotos norādījumus un darba uzdevumus, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka rīkojumus, kā arī Valsts prezidenta kancelejas iekšējos normatīvos aktus.

Valsts prezidenta kanceleju vada Valsts prezidenta iecelts kancelejas vadītājs. Valsts prezidenta kancelejas sastāvā ir Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks, Valsts prezidenta padomnieki, Ordeņu kapitula sekretāre un šādas struktūrvienības:

1. Apžēlošanas dienests;
2. Preses dienests;
3. Finanšu uzskaites nodaļa;
4. Juridiskā nodaļa;
5. Saimniecības nodaļa;
6. Lietvedības nodaļa;
7. Informāciju tehnoloģiju nodaļa;
8. Sekretariāts;

Valsts prezidenta kancelejas darbība ir sadalīta vairākās apakšsadaļās, tādējādi deleģējot specifisku funkciju izpildi:

1. Vēsturnieku komisija - komisijas darbības uzdevumi ir veicināt Latvijas 20.gadsimta sarežģītās vēstures izpēti, īpašu uzmanību pievēršot divu totalitāro valstu – komunistiskās PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas – okupācijas analīzei, kā arī pētījumu rezultātu izskaidrošanu Latvijas iedzīvotājiem un starptautiskajai sabiedrībai. Aktuālu vai sarežģītu problēmu izpētei, komisija izveido apakškomisijas vai ekspertu darba grupas, pieaicinot profesionālos vēsturniekus. Pētniecības darbs saistīts gan ar nepieciešamību aptvert jaunus arhīvu materiālus, gan ar nepieciešamību iegūt iespējami objektīvāko vērtējumu par pētījuma problēmām.
2. Valsts prezidenta darbības nodrošināšana - šīs apakšprogrammas ietvaros tiek nodrošināta Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas funkciju izpilde.
3. Valsts valodas komisija - komisija dibināta ar mērķi apzināt valsts valodas situāciju un izstrādāt ieteikumus latviešu kā valsts valodas statusa nostiprināšanai un valsts valodas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Atsevišķu aktuālu uzdevumu risināšanai, komisija izveido ekspertu darba grupas, pieaicinot dažādu valodniecības nozaru speciālistus, kultūras, zinātnes un izglītības ekspertus. Valsts valodas komisijas galvenais uzdevums ir izstrādāt valodas politikas stratēģiskos virzienus, nodrošināt visaptverošas, situācijas analīzē pamatotas Valsts valodas politikas programmas izpildi, kā arī piedalīties un konsultēt valodas politikas likumdošanas jautājumos.
4. Stratēģiskās attīstības komisija - komisijas dibināšanas mērķis ir sagatavot un paust viedokli par aktuālajiem ar tautsaimniecības un valsts attīstības saistītājiem jautājumiem, analizēt un sniegt neatkarīgu vērtējumu par pasaules un Eiropas Savienības attīstības procesu norisēm un to ietekmi uz Latviju, nodrošināt sadarbību un sabiedrības līdzdalību diskusijā par šiem jautājumiem. Komisijas galvenie darbības pamatvirzieni ir: sniegt atbalstu ilgtspējīgas tautsaimniecības un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidei, cilvēkkapitāla politikai izglītības un pētniecības, veselības aprūpes un sociālās drošības, nodarbinātības un nabadzības mazināšanas, demogrāfijas, sabiedrības saliedētības un migrācijas jautājumos, sniegt atbalstu valsts pārvaldes uzlabošanai, mazinot birokrātiju, veicinot tiesiskumu un valstiskumu, nostiprinot iekšējo un ārējo drošību, kā arī Latvijas nacionālo interešu aizstāvību Eiropas Savienības un starptautiskajā līmenī.
5. Valsts Heraldikas komisija - Valsts Heraldikas komisija īsteno normatīvajos aktos noteikto kompetenci valsts un pašvaldību simbolikas, heraldikas un apbalvojumu jomā, sekmē valsts un pašvaldību vienotas un kvalitatīvās heraldikas simbolikas izstrādi, sniedz priekšlikumus heraldikas simbolikas sistēmas uzlabošanai, kā arī veido un uztur informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem, un nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai, izvērtē jaunu ģerboņu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, apzina un veido ģerboņu sistēmu un veic izpēti.
6. Konstitucionālo tiesību komisija – Konstitucionālo tiesību komisija ir neatkarīga konsultatīva zinātniska komisija, kuru izveido Valsts prezidents. Komisijas mērķis ir sagatavot un paust viedokli par aktuāliem konstitucionālo un valsts tiesību jautājumiem, veicināt kvalificētu diskusiju un zinātniskus pētījumus par šiem jautājumiem, tādā veidā sniedzot atbalstu Valsts prezidentam likumdošanas funkciju īstenošanā. Komisija darbojas kā zinātnisks forums un konstitucionālās domas attīstības veicinātājs. Komisija, neatkarīgi no aktuālām diskusijām, savu viedokli orientē uz Satversmē noteikto Latvijas Republikas valsts iekārtas pamatu – neatkarīgas, demokrātiskas, tiesiskas, sociāli atbildīgas un nacionālas valsts – ilglaicīgu nostiprināšanu un attīstību. Komisija sastāv no augsti kvalificētiem un atzītiem valststiesību lietpratējiem.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darbības mērķis un uzdevumi

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto. Kancelejai ir jāveic šādas funkcijas:

• pildīt Valsts prezidenta dotos uzdevumus;
• nodrošināt Valsts prezidenta darbību, reprezentējot valsti starptautiski un pieņemot diplomātiskos pārstāvjus;
• nodrošināt Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā;
• nodrošināt Valsts prezidenta darbību valsts drošības un militārajā jomā;
• nodrošināt Valsts prezidenta apžēlošanas tiesību izmantošanu;
• plānot un organizēt Valsts prezidenta darba kārtību un ar to saistītos pasākumus;
• garantēt noteiktās kārtības ievērošanu, realizējot Satversmē nostiprinātās Valsts prezidenta tiesības un pienākumus;
• nodrošināt Valsts prezidentu ar savlaicīgu un vispusīgu informāciju par aktuāliem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem;
• atbilstoši Valsts prezidenta noteiktajām prioritātēm sastādīt un pārvaldīt Valsts prezidenta kancelejas budžetu, kā arī nodrošināt tā lietderīgu izmantošanu;
• informēt sabiedrību par Valsts prezidenta darbību, darba kārtību, pieņemtajiem lēmumiem un paziņojumiem;
• pārzināt Valsts prezidenta lietvedību un nodrošināt dokumentu un citu materiālu arhivēšanu;
• nodrošinot Satversmē noteikto Valsts prezidenta pienākumu izpildi valsts ārpolitikas jomā, sadarbībā ar Saeimu, Ministru kabinetu un Ārlietu ministriju, plānot un organizēt ārvalstu vizītes un ārvalstu amatpersonu vizītes pie Valsts prezidenta, sagatavot ārvalstu vēstnieku akreditācijas, nodrošināt Latvijas diplomātisko pārstāvju iecelšanu un nodrošināt citu valstu diplomātisko pārstāvju pieņemšanu;
• nodrošinot Satversmē noteikto Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā, sagatavot un iesniegt Valsts prezidentam nepieciešamo informāciju attiecībā uz likumu otrreizējas caurlūkošanas lūgumiem, kā arī nodrošināt likumu atgriešanu Saeimā otrreizējas caurlūkošanai, sagatavot Saeimā pieņemto un Kancelejā saņemto likumu izsludināšanu, koordinēt Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu priekšlikumu izstrādi un nodrošināt to iesniegšanu Saeimā;
• kārtot Ordeņu kapitula lietvedību, pamatojoties uz Valsts apbalvojumu likumu un Ordeņu kapitula nolikumu;
• nodrošināt Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta darbību, pamatojoties uz Nacionālās drošības likumu;
• nodrošināt Militārās padomes darbību, pamatojoties uz Militārās padomes nolikumu.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas 2012.gada budžeta asignējumi

Lai nodrošinātu Valsts prezidenta darbību 2012.gadā, valsts budžetā piešķirti Ls 2’133’218.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad Kancelejas budžeta līdzekļi tika plānoti vairākās budžeta apakšprogrammās, sākot no 2012.gada Kancelejas budžeta līdzekļi tiek plānoti vienā budžeta programmā „Valsts prezidenta darbības nodrošināšana”. Komisijas, kurām iepriekš budžeta līdzekļi tika plānoti atsevišķās budžeta apakšprogrammās, sākot no 2012.gada tiek finansētas no kopējā Kancelejas budžeta, tādējādi, nodrošinot gan komisijām, gan Kancelejai elastīgāku finanšu plānošanu un apguvi.

No citiem budžetiem Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai nav piešķirti līdzekļi.

Nodrošinot Valsts prezidenta kancelejas darbību, 2012.gadā no piešķirtajiem pamatbudžeta līdzekļiem izlietoti Ls 1’844’746 jeb 86,48%, bet Ls 288’472 atmaksāti valsts budžetā kā slēgtie asignējumi.

Paskaidrojumi par Valsts prezidenta kancelejas 2012.gada bilances posteņu būtiskākajām izmaiņām

Aktīvs (atlikumi uz 31.12.2012.)

1. Nemateriālie ieguldījumi – Ls 3’285, tai skaitā:
1.1. Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības Ls 3’285
2. Pamatlīdzekļi – Ls 514’233, tai skaitā:
2.1. Pārējie pamatlīdzekļi Ls 513’604
2.2. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem Ls 629
3. Apgrozāmie līdzekļi – Ls 120’273, tai skaitā:
3.1. Krājumi Ls 96’605
3.2. Debitori Ls 975
3.3. Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem Ls 22’693.

Pasīvs (atlikumi uz 31.12.2012.)

1. Budžeta izpildes rezultāti – Ls 546’763, tai skaitā:
1.1. Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts Ls 590’494
1.2. Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts Ls – 43’731
2. Īstermiņa saistības – Ls 91’028, tai skaitā:
2.1. Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem – Ls 6’087
2.2. Uzkrātās saistības - Ls 78’880
2.3. Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi – Ls 6´061

Būtiskākās izmaiņas, kas notikušas pārskata gadā

Būtiskas izmaiņas 2012.gadā skārušas Kancelejas personāla sastāvu. Februārī darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas ar Kancelejas vadītāja vietnieku, jūnijā ar Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieku, bet augustā ar Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieci. No jūnija darbu Kancelejā uzsāka pašreizējais Kancelejas vadītāja vietnieks, taču padomnieku amata vietas tika likvidētas, uzdodot papildu pienākumus esošajiem darbiniekiem.

Ar mērķi uzlabot iestādes darba kvalitāti un efektivizēt darbību Valsts prezidenta kancelejā arī 2012.gadā strādāts pie esošo iekšējo normatīvo aktu aktualizēšanas atbilstoši izmaiņām ārējos normatīvos aktos, izdoti jauni iekšējie normatīvie akti, kā arī Valsts prezidenta kanceleja iesaistījusies to ārējo normatīvo aktu pilnveidošanā, kas skar Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darbības nodrošināšanu.

Nodrošinot jau iepriekš izstrādāto iekšējo normatīvo aktu atbilstību grozījumiem ārējos normatīvos aktos un nodrošinot iespēju normatīvos aktus piemērot konkrētos faktiskajos apstākļos, 2012.gadā ir veiktas izmaiņas Kancelejas normatīvajā bāzē, tai skaitā izstrādāti divdesmit pieci jauni iekšējie normatīvi un veikti divdesmit septiņi grozījumi esošajos normatīvajos aktos.

Kanceleja 2012.gadā sagatavoja sešus likumprojektus  un divas reizes sagatavoja priekšlikumus, lai Valsts prezidents Andris Bērziņš varētu izmantot Saeimas kārtības ruļļa 95.pantā paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus Saeimā izskatāmiem likumprojektiem, kā arī sagatavoja vienu ierosinājumu likumam atbilstoši Satversmes 47.pantam.

Valsts prezidenta tiesības nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimas pieņemtu likumu 2012.gadā kanceleja nodrošināja sešas reizes, kā arī sagatavoja izsludināšanai 187 likumus.

Lai nodrošinātu plānoto remontdarbu uzsākšanu Rīgas pilī, Kanceleja 2012.gadā ir noslēgusi nomas līgumu ar SIA „Rīgas nami” par Melngalvju nama telpu kompleksa nomu un no 1.septembra pārcēlusi savu darbību uz minētajām pagaidu telpām. Kopējā nomājamo telpu platība ir līdzīga nomājamām telpu platībām Rīgas pilī, tomēr, ņemot vērā faktu, ka lielu daļu platības aizņem reprezentācijas nolūkiem paredzētas telpas, papildus Melngalvju nama ēku kompleksa telpām tiek nomātas telpas blakus esošajā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Notikumi, kas var ietekmēt Valsts prezidenta kancelejas darbību nākotnē

Plānojot Valsts prezidenta kancelejas turpmāko darbību, iespējams saskarties ar apstākļiem, kas var ietekmēt kancelejas darbību.

Realizējoties valdības plānam par Euro ieviešanu no 2014.gada 1.janvāra, Kancelejai būs jāievieš jauna grāmatvedības datu uzskaites sistēma, nodrošinot nepārtrauktu grāmatvedības datu uzskaiti un iespējami augstāku sistēmu savietojamību gan ar iepriekšējo grāmatvedības sistēmu, gan ar citām sistēmām, kuru datus grāmatvedības sistēma lieto.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darbības pārskats par 2012.gadu

Nodrošinātas ienākošās vizītes: Horvātijas Republikas prezidenta Ivo Josipoviča un viņa kundzes valsts vizīte, Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas prezidenta Gjorges Ivanova un viņa kundzes valsts vizīte, Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili un viņa kundzes vizīte, Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un viņa kundzes valsts vizīte, Lietuvas Republikas prezidentes Daļas Grībauskaites valsts vizīte, Turkmenistānas prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova oficiālā vizīte, Polijas Republikas prezidenta Broņislava Komorovska un viņa kundzes valsts vizīte Latvijā.

Nodrošinātas Valsts prezidenta izejošās vizītes: dalība Araijološas grupas sanāksmē Helsinkos, Somijas Republikā, darba vizīte Polijas Republikā (divas reizes), darba vizīte Lietuvas Republikā, dalība NATO samitā Čikāgā, darba vizīte Somijas Republikā, dalība Vasaras XXX Olimpiskās spēlēs Londonā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, dalība Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs, darba vizīte Vācijas Federatīvajā Republikā, darba vizīte Igaunijas Republikā, darba vizīte Beļģijas Karalistē, dalība Triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās Raudondvaris pilī Lietuvas Republikā.

Nodrošinātas reģionālās vizītes Rēzeknē, Viļānos, Gulbenē, Ventspilī, Mazsalacā, Valmierā, Balvos, Aglonā, Neretā, Suntažos, Mālpilī, Jaunjelgavā, Valkā, Valgā, Lubānas novadā un Saldus novadā.

Nodrošinātas tikšanās ar Eiropas Savienības Transporta lietu komisāru Sīmu Kallasu, Ukrainas ārlietu ministru Konstantīnu Griščenko, NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas prezidentu Anrī Malosu, Armēnijas Republikas ārlietu ministru Edvardu Nalbandianu, Serbijas Republikas ārlietu ministru Vuku Jeremiču, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas vadītāju Frēnsisu Gariju, Ķīnas Tautas Republikas nacionālās aizsardzības ministru ģenerāli Ļianu Guanļie, Lietuvas Republikas ārlietu ministru Audroņu Ažubali, Polijas Republikas Sejma maršali Evu Kopaču, Melnkalnes Ārlietu un Eiropas integrācijas ministru Milanu Ročenu, Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Turbjērnu Jaglannu, Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Volodimiru Ļitvinu, Amerikas Savienoto Valstu gaisa spēku ģenerāli, Transportpavēlniecības vadītāju ģenerāli Viljamu M. Fraseru III, Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāri Hilariju Klintoni, Itālijas Republikas aizsardzības ministru, bijušo NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju admirāli Džampaolo Di Paolu, Vācijas Federatīvās Republikas atvaļināto ģenerāli Egonu Ramsu, Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ruprehtu Polencu, Moldovas Republikas ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministru Juriju Ļanki, Krievijas korporācijas „UralVagonZavod” ģenerāldirektoru Oļegu Sijenko, Londonas Olimpisko spēļu Latvijas olimpiešiem, Krievijas Federācijas Zinātņu akadēmijas Situāciju analīzes centra vadītāju Jevgēņiju Maksimoviču Primakovu, Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāju Vidu Gedvilu, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, Japānas jauniešu apmaiņas programmas pārstāvjiem, Japānas masu mediju pārstāvjiem.

Nodrošināta prezidentūras deviņdesmitgadei veltīta konference „Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana”, Valsts prezidenta rīkotas pieņemšanas par godu Amerikas Savienoto Valstu Biznesa delegācijai un Starptautiskā Ķīnas uzņēmējdarbības forumam „Global China Business Meeting 2012”, dažādu pasākumu norise, tajā skaitā vēstnieku akreditācijas, intervijas Latvijas un ārvalstu masu medijiem, kā arī tikšanās ar amatpersonām, politiķiem, sportistiem, dažādu nozaru darbiniekiem un ģimenēm.

Nodrošinātas septiņas Vēsturnieku komisijas sēdes, trīs - ar Valsts prezidenta piedalīšanos. Nodrošināta Valsts prezidenta tikšanas ar Vēsturnieku komisijas priekšsēdētāju Inesi Feldmani par izdevniecībā LU Akadēmiskais apgāds publicēto grāmatu „Latvijas Otrajā pasaules karā (1939-1945): jauns konceptuāls skatījums”. Darbs tapis sadarbībā ar Mazās vēstures bibliotēkas atbalsta fondu. Novembrī, Latvijas-Krievijas kopējas vēsturnieku komisijas sēdes laikā tika nodrošināta Valsts prezidenta tikšanas ar komisijas līdzpriekšsēdētājiem Antoniju Zundu un Aleksandru Čubarjanu. Notikusi vēsturnieku komisijas rakstu 27.sējuma „Otrais pasaules karš un Latvija: notikumi un sekas 20.gadsimta 40.-60.gadi” prezentācija, izdevniecībā „LU Akadēmiskais apgāds” tika publicētas trīs grāmatas: „Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939-1941)”, „Izklaides kultūra Latvijā: morāles komunikācijas aspekti (1918-1934)”, „Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR”. Notikušas: Latvijas un Lietuvas vēsturnieku tikšanas Rīgas pilī, dalība Starptautiskajā konferencē ar referātu „Baltijas valstis Padomju Savienības sastāvā un Rietumi (1970-1990)”, dalība skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā „Vēsture ap mums”, praktiskā konference Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēstures skolotājiem, kā arī komisijas locekļu intervijas Latvijas un ārvalstu laikrakstiem par Latvijas jaunāko laiku vēstures jautājumiem. Pabeigti un nodoti septiņi pētnieciskie darbi Vēsturnieku komisijas 28.rakstu krājumu izdošanai. Nodrošināti Vēsturnieku komisijas locekļu komandējumi pētniecības darbu veikšanai uz Berlīni (Vācija), Londonu (Lielbritānija) un Maskavu (Krievija).

Nodrošinātas piecas Valsts valodas komisijas sēdes: viena sēde par referendumu par otro Valsts valodu, divas izbraukuma sēdes ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jauno sastāvu un par grozījumu veikšanu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likumā saistībā ar dublēšanas un subtitrēšanas jautājumiem, sēde par plānotajiem pasākumiem saistībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas darbību un Valsts valodas komisijas aicinājumu un sēde par „Augstskolu likumu” virzību ar Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Inas Druvietes piedalīšanos, un trīs elektroniskās sēdes: par atbildes vēstuli Gunāram Rotbergam par vārdu salikuma lietojumu „Dzimtā valoda”, par iespējamo LZA Terminoloģijas komisijas sastāva maiņu un par vēstules „Valsts valodas komisijas aicinājumus par Terminoloģijas komisiju” sagatavošanu Ministru prezidentam un LZA vadībai. Augustā Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs darbojās LZA darba grupā par terminoloģijas situāciju valstī. Septembrī Rīgā, piedaloties starptautiskajā konferencē „Language Technologies and Future of Europe”, Andrejs Veisbergs nolasīja referātu „Baltic Language in the Digital Age” un komisijas loceklis Andrejs Vasiljevs nolasīja referātu „Developing Language Technology applications for smaller languages”. Konferences laikā notika A.Veisberga un A.Vasiljeva tikšanas ar Lietuvas Valodas komisijas vadītāju Daivu Vainšnieni.

2012.gada 6.februārī Valsts prezidents Andris Bērziņš parakstīja paziņojumu par Stratēģiskās attīstības komisijas izveidošanu, un uzrunāja komisijas dalībniekus pirmajā sēdē. Valsts prezidenta vadībā notikusi pirmā komisijas sēde, kurā tika ievēlēti komisijas vadītājs un vietnieki. Kopumā 2012.gadā nodrošinātas septiņas komisijas sēdes: Valsts prezidenta vadībā sēde par pašvaldību un reģionu attīstības problēmu loku, kā arī par izglītības un cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem, par paveikto Cilvēkkapitāla attīstības un Policentriskas attīstības veicināšanas darba grupās, sēde, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Valsts prezidentu informēja par aktuālajiem makroekonomikas jautājumiem Latvijā, divas sēdes par jautājumiem, kas saistīti ar policentriskās attīstības problēmām un Nacionālā attīstības plāna izstrādes gaitu un kur tika sagatavoti SAK viedokļa projekti – Latvijas teritorija izaugsme strauji mainīgā pasaulē un Latvijas ekonomikas izaugsmes izaicinājumi un piecas policentriskās attīstības veicināšanas un cilvēkresursu kvalitātes apakškomisijas sēdes, kurās izvērtēti jautājumi, kas saistīti ar reģionu un pašvaldību attīstības problēmām, kā arī cilvēkresursu kvalitatīvas izaugsmes jautājumiem. Stratēģiskās attīstības komisijas ietvaros dibinātā Augstākā līmeņa grupa (AGL) rīkoja darba semināru „Izaugsmei: Kopā ir Ātrāk”. Regulāri tiek papildināta un uzturēta komisijas mājas lapa, sniedzot informāciju pat SAK sēdēm, prezentācijām, plānotajiem un notikušajiem pasākumiem. Informācija par SAK darbību izvietota arī publiskajā profilā @strategyLV interneta vietnē www.twitter.com, to apmeklētāju skaits pārsniedz 1100 piesaistīto profilu. Nodrošināta līdzdalība komisijas izveidotajās Policentriskas attīstības veicināšanas un Cilvēkkapitāla attīstības darba grupu regulārajās darba sanāksmēs. Nodrošināta Valsts prezidenta pārstāvniecības Sabiedrības integrācijas fondā un Stratēģiskās attīstības komisijas pārstāvniecībā Ministru prezidenta vadītajā Demogrāfisko lietu padomē.

Nodrošinātas divpadsmit Heraldikas komisijas sēdes, kurās izskatīti četrdesmit trīs (daži atkārtoti) novadu, deviņi pagastu, trīspadsmit dzimtu, viens biedrības un viens pašvaldības ģerbonis, apstiprināti trīs valsts institūciju apbalvojumu komplekti, izskatīti sešpadsmit pašvaldību apbalvojumi, apspriesta Rīgas pašvaldības simbolikas izstrādes un apstiprināšanas kārtība, apspriests konceptuāls jautājums par Latvijas valsts ģerboņa pamatelementu definīciju un tās pielietošanu praksē, vērtēts un sniegts atzinums par valsts ģerboņa lietošanu Valsts prezidenta kabinetā un Ģerboņu zālē Rīgas pilī, saistībā ar Priekšpils restaurācijas un rekonstrukcijas darbu projektu, konceptuāli apspriests jautājums par Zemgales ģerboņa izmantošanas tiesībām, sniegts atzinums Drošības policijai, sagatavots konceptuāls lēmums par heraldikas izmantošanu preču zīmēs, par Latgales jeb t.s. „latgaliešu” karoga izmantošanu publiskajā telpā. Notikusi viena ārkārtas sēde, kurā izskatīti un apstiprināti priekšlikumi grozījumiem likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”. Sniegtas 50 konsultācijas (dažas atkārtoti) par novadu un dzimtas ģerboņu un apbalvojumu izstrādes principiem, kā arī par pašvaldību karogu dizainu un izgatavošanas kārtību. Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību noticis seminārs 50 pašvaldībām par novadu ģerboņu un pašvaldību apbalvojumu sagatavošanas principiem. Notikušas septiņas darba grupas sēdes: par grāmatas „Latvijas novadu heraldika” tapšanas procesu, Kandavas novada pašvaldības iesniegumu Ministru prezidentam, papildinājumiem un grozījumiem likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”, Valsts robežsardzes dienesta apbalvojumu iesniegto priekšlikumu un grozījumiem Heraldikas komisijas nolikumā, izdevuma „Latvijas novadu heraldika” maketa sagatavošanas principiem un gaitu. Nodrošināta dalība Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdēs par grozījumiem likumā „Par Latvijas valsts ģerboni” un dalība divās Juridiskās komisijas darba grupas sēdes par „Grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Sniegta rakstiska informācija izdevumam „Latvijas Vēstnesis” par dzimtu ģerboņu veidošanas pamatprincipiem. Nodrošināta Ģerboņu svētku norise Rīgas pilī, jūnijā un septembrī, kur 11 pašvaldības no Valsts prezidenta saņēma apstiprinātos ģerboņus.

Lai veicinātu sabiedrības integrāciju un uzlabotu mazākumtautību un valsts dialogu, Valsts prezidents ir izveidojis arī Mazākumtautību konsultatīvo padomi.

Konstitucionālo tiesību komisija 2012.gada 17.septembrī pabeidza darbu pie apjomīga viedokļa „Konstitucionālās tiesību komisijas viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”. Tajā pirmo reizi Latvijas tiesību sistēmas vēsturē veikta teorētiska analīze par Latvijā iespējami negrozāmām vērtībām, likti pamati Satversmes kodola un nacionālas valsts konceptam, kā arī sagatavoti priekšlikumi, ka Satversme būtu jāpapildina ar izvērstāku preambulu, bet Valsts prezidenta pilnvaras – ar iespēju preventīvi vērsties Satversmes tiesā pirms Satversmes grozījumu izsludināšanas. Viedoklī izteiktie teorētiskie apsvērumi noderīgi arī praktiskai piemērošanai citās institūcijās. VSIA „Latvijas Vēstnesis” viedokļa tekstu un komisijas locekļu saistītos rakstus publicējis grāmatas formā. Konstitucionālo tiesību komisija nākamajā gadā plāno turpināt darbu pie 2012.gada 17.septembra atzinumā izteikto priekšlikumu apspriešanas un sniegs atbalstu to sagatavošanai, tostarp rīkojot tam veltītus seminārus, kā arī plāno sagatavot vismaz vienu atzinumu atbilstoši aktuālajai situācijai.

2012.gadā Valsts prezidenta institūcija svinēja 90 gadu jubileju, taču līdz ar šī būtiskā notikuma atzīmēšanu, organizējot vairākus pasākumus, Valsts prezidenta kancelejas darbībā iezīmējās arī citi nozīmīgi darbības virzieni. Tos noteica gan Latvijas Republikas Satversmē noteiktie Valsts prezidenta uzdevumi, gan esošā situācija un aktualitātes valstī. Gada sākumā izvirzītais jautājums par otru valsts valodu Latvijā mudināja Valsts prezidentu un viņa padomnieku komandu izvirzīt jautājumu par izpratnes un izlīguma veicināšanu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem, tajā skaitā minoritātēm, dažādās frontes pusēs karojušajiem Latvijas valsts piederīgajiem u.c. grupām, par vienu no prezidentūras šī gada mērķiem. Citi būtiski jautājumi 2012.gadā bija Valsts prezidenta iniciētā diskusija par iespējamās izmaiņām valsts varas modelī, par priekšlikumu veidot Satversmes preambulu, Latvijas reģionu attīstības veicināšana, divpusējo attiecību un ekonomiskās sadarbības veicināšana ar citām valstīm, iezīmējot 2012.gadu ar virkni augstākā līmeņa vizīšu Latvijā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām 2012.gadā