2011. gada darbības pārskats

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas juridiskais statuss un struktūra

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk – Valsts prezidenta kanceleja) ir Valsts prezidenta atbalsta iestāde un tā darbojas tiešā Valsts prezidenta pakļautībā.

Valsts prezidenta kanceleja ir patstāvīga institūcija, tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu nosaukumu. Valsts prezidenta kancelejas uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto Valsts prezidenta darbību. Valsts prezidenta kanceleja savā darbībā ievēro Satversmi un tai pakārtotos normatīvos aktus, Valsts prezidenta dotos norādījumus un darba uzdevumus, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka rīkojumus, kā arī Valsts prezidenta kancelejas iekšējos normatīvos aktus. Valsts prezidenta kanceleju vada Valsts prezidenta iecelts kancelejas vadītājs. Valsts prezidenta kancelejas sastāvā ir Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks, Valsts prezidenta padomnieki, Ordeņu kapitula sekretāre un šādas struktūrvienības:

1. Apžēlošanas dienests;
2. Preses dienests;
3. Finanšu uzskaites nodaļa;
4. Saimniecības nodaļa;
5. Lietvedības nodaļa;
6. Informāciju tehnoloģiju nodaļa;
7. Sekretariāts.

Valsts prezidenta kancelejas darbība ir sadalīta 5 apakšprogrammās, tādējādi deleģējot specifisku funkciju izpildi :

1. Vēsturnieku komisija - komisijas galvenais uzdevums ir apzināt un izpētīt tematu "Noziegumi pret cilvēci divu okupāciju laikā 1940.- 1956.", kā arī organizēt tās gala ziņojuma izstrādi. Tiešajā tēmas pētniecībā  iesaistīti tikai nedaudzi komisijas locekļi, bet galveno  darbu  veic  profesionāli vēsturnieki.  Darbs saistīts gan ar nepieciešamību aptvert jaunus arhīvu materiālus, gan ar nepieciešamību iegūt iespējami objektīvāko vērtējumu par minētā temata problēmām.
2. Valsts prezidenta darbības nodrošināšana - šīs apakšprogrammas ietvaros tiek nodrošināta Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas funkciju izpilde.
3. Valsts valodas komisija - komisija dibināta ar mērķi apzināt valsts valodas situāciju un izstrādāt ieteikumus latviešu kā valsts valodas statusa nostiprināšanai un valsts valodas attīstībai. Tās sastāvā ir dažādu valodniecības nozaru speciālisti, kultūras, zinātnes un izglītības eksperti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji. Valsts valodas komisijas galvenais uzdevums ir izstrādāt valodas politikas stratēģiskos virzienus, nodrošināt visaptverošas, situācijas analīzē pamatotas Valsts valodas politikas programmas izpildi, kā arī piedalīties un konsultēt valodas politikas likumdošanas jautājumos.
4. Stratēģiskās analīzes komisija - komisijas dibināšanas mērķis ir ar starpdisciplināriem, uz nākotni vērstiem pētījumiem veidot ilglaicīgu skatījumu uz Latvijas valsts un sabiedrības attīstību mūsdienu starptautisko procesu kontekstā. Komisijas galvenais uzdevums ir konsolidēt Latvijas zinātnisko potenciālu valsts stratēģiskās attīstības un interešu labā, veicot pētījumus par Latvijas kā pilntiesīgas Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts iespējām un vietu pasaules attīstības procesos un veicinot kvalitatīvu dialogu ar likumdevējvaru, izpildvaru un sabiedrību kopumā par valsts attīstību un demokrātijas stiprināšanu.
5. Valsts Heraldikas komisija - Valsts Heraldikas komisija veido un uztur informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem un nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai, izvērtē jaunu ģerboņu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, apzina un veido ģerboņu sistēmu un veic izpēti.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darbības mērķis un uzdevumi

Valsts prezidenta kancelejas darbības mērķis ir veidot priekšnoteikumus sekmīgai Valsts prezidenta darbībai. Lai nodrošinātu mērķa izpildi, ir jāveic sekojoši uzdevumi:

• jāpilda Valsts prezidenta dotie uzdevumi;
• jānodrošina Valsts prezidenta darbību reprezentējot valsti starptautiski un pieņemot diplomātiskos pārstāvjus;
• jānodrošina Valsts prezidenta darbību valsts drošības un militārajā jomā;
• jānodrošina Valsts prezidenta apžēlošanas tiesības izmantošanu;
• jāplāno un jāorganizē Valsts prezidenta darba kārtība un ar to saistītie pasākumi;
• jāgarantē noteiktās kārtības ievērošanu, realizējot Satversmē nostiprinātās Valsts prezidenta tiesības un pienākumus;
• jānodrošina Valsts prezidentu ar savlaicīgu un vispusīgu informāciju par aktuāliem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem;
• atbilstoši Valsts prezidenta noteiktajām prioritātēm jāsastāda un jāpārvalda Valsts prezidenta kancelejas budžetu, kā arī jānodrošina tā lietderīgu izmantošanu;
• jāinformē sabiedrība par Valsts prezidenta darbību, darba kārtību, pieņemtajiem lēmumiem un paziņojumiem;
• jāpārzina Valsts prezidenta lietvedību un jānodrošina dokumentu un citu materiālu arhivēšanu;
• jānodrošina Satversmē noteikto Valsts prezidenta pienākumu izpildi valsts ārpolitikas jomā, sadarbībā ar Saeimu, Ministru kabinetu un Ārlietu ministriju, Valsts prezidenta kancelejai jāplāno un jāorganizē ārvalstu vizītes un ārvalstu amatpersonu vizītes pie Valsts prezidenta, jāsagatavo ārvalstu vēstnieku akreditācijas, jānodrošina Latvijas diplomātisko pārstāvju iecelšanu un jānodrošina citu valstu diplomātisko pārstāvju pieņemšanu;
• jānodrošina Satversmē noteikto Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā;
• jākārto Ordeņu kapitula lietvedību, pamatojoties uz Valsts apbalvojumu likumu un Ordeņu kapitula nolikumu;
• jānodrošina Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta darbību, pamatojoties uz Nacionālās drošības likumu;
• jānodrošina Militārās padomes darbību pamatojoties uz Militārās padomes nolikumu.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas 2011.gada budžeta asignējumi

Lai nodrošinātu Valsts prezidenta darbību 2011.gadā, valsts budžetā piešķirti Ls 2’366’876, kas pa programmām sadalīti sekojoši:

1. Vēsturnieku komisijas darbības nodrošināšanai – Ls 12’000
2. Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai – Ls 2’229’370
3. Valsts valodas komisijas darbības nodrošināšanai – Ls 9’133
4. Stratēģiskās analīzes komisijas darbības nodrošināšanai – Ls 29’839
5. Valsts Heraldikas komisijas darbības nodrošināšanai – Ls 13’390
6. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem – Ls 73´144

No citiem budžetiem Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai nav piešķirti līdzekļi.

Nodrošinot Valsts prezidenta kancelejas darbību, 2011.gadā no piešķirtajiem pamatbudžeta līdzekļiem izlietoti Ls 2’137’747 jeb 90,3%, bet Ls 229’129 atmaksāti valsts budžetā kā slēgtie asignējumi.

Paskaidrojumi par Valsts prezidenta kancelejas 2011.gada bilances posteņu būtiskākajām izmaiņām

Aktīvs (atlikumi uz 31.12.2011.)

1. Nemateriālie ieguldījumi – Ls 13’538, tai skaitā:
1.1. Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības Ls 13’538
2. Pamatlīdzekļi – Ls 586’677, tai skaitā:
2.1. Pārējie pamatlīdzekļi Ls 540’200
2.2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos Ls 46’477
3. Apgrozāmie līdzekļi – Ls 108’330, tai skaitā:
3.1. Krājumi Ls 97’587
3.2. Debitori Ls 116
3.3. Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem Ls 10’627.

Pasīvs (atlikumi uz 31.12.2011.)

1. Budžeta izpildes rezultāti – Ls 590’494, tai skaitā:
1.1. Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts Ls 616’193
1.2. Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts Ls – 25’699
2. Īstermiņa saistības – Ls 118’051, tai skaitā:
2.1. Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem – Ls 9’764
2.2. Uzkrātās saistības - Ls 95’437
2.3. Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi – Ls 12´850

Būtiskākās izmaiņas, kas notikušas pārskata gadā

2011.gada 8.jūlijā savus pienākumus sāka pildīt jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Līdz ar Valsts prezidenta stāšanos amatā, atbilstoši likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteiktajai kārtībai, darbu Valsts prezidenta kancelejā uzsāka kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Ņemot vērā to, ka līdz ar Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta kancelejā darbu neturpināja divpadsmit kancelejas darbinieki, nekavējoties tika uzsākta jaunu darbinieku piesaiste. Tā rezultātā tika piesaistīti visi kancelejas darbības nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti, turklāt, veicot amata vietu optimizāciju, gan apvienojot amatus,gan pieņemot lēmumu par nevajadzīgu amata vietu likvidāciju.

Valsts budžeta līdzekļu ekonomijas nolūkā 2011.gadā Latvijas Valsts prezidenta kanceleja uzsāka sarunas ar VAS „Valsts nekustamie īpašumi” par iespēju neizmantot likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteikto Valsts prezidenta Jūrmalas rezidenci. Atrisinot ar šādu lēmumu saistītos juridiskos jautājumus, 2011.gada nogalē tika noslēgta vienošanās ar VAS „Valsts nekustamie īpašumi” par Jūrmalas rezidences īpašuma uzturēšanu un uzturēšanas izdevumu atlīdzināšanu no 2012.gada 1.janvāra, kā rezultātā nomas maksa tika samazināta no Ls 18169.74 līdz Ls 1360.24 mēnesī, kas gadā rada Ls 201 714 ekonomiju. Šāds kancelejas izdevumu samazinājums tika ņemts vērā, sastādot 2012.gada budžeta projektu.

Ar mērķi uzlabot iestādes darba kvalitāti un efektivizēt darbību Valsts prezidenta kancelejā arī 2011.gadā strādāts pie esošo iekšējo normatīvo aktu aktualizēšanas atbilstoši izmaiņām ārējos normatīvos aktos, izdoti jauni iekšējie normatīvie akti, kā arī Valsts prezidenta kanceleja iesaistījusies to ārējo normatīvo aktu pilnveidošanā, kas skar Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darbības nodrošināšanu.

2011.gadā ir stājušies spēkā vairāki iekšējie normatīvie akti, kas regulē Valsts prezidenta kancelejas resursu izlietojumu, kā arī nosaka kancelejas darba organizācijas kārtību. Lai iespējami efektīvi organizētu kancelejas darbu un resursu izlietojumu un nodalītu katra procesā iesaistītā darbinieka atbildības pakāpi, 2011.gadā ir izstrādāta kārtība, kādā tiek organizētas ienākošās valsts un oficiālās vizītes. Darba organizācijas nolūkos ir izdoti darba kārtības noteikumi, dokumentu vīzēšanas kārtība, korespondences aprites kārtība un citi iekšējie normatīvie akti.

Nodrošinot jau iepriekš izstrādāto iekšējo normatīvo aktu atbilstību grozījumiem ārējos normatīvos aktos un nodrošinot iespēju normatīvos aktus piemērot konkrētos faktiskajos apstākļos, 2011.gadā ir veikti vairāki grozījumi iekšējos normatīvajos aktos. Kopumā izmaiņas ir veiktas septiņos normatīvajos aktos, tai skaitā vienā rīkojumā, piecos iekšējos noteikumos un Valsts prezidenta kancelejas nolikumā.

Lai nodrošinātu konsekventu rīcību, kā arī attiecīgajā jautājumā precīzi noteiktu valsts institūciju un kapitālsabiedrību kompetenci, 2011.gadā ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi Nr.442 „Kārtība, kādā personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, tiek nodrošinātas sociālās un citas garantijas”.

2011.gada 23.jūlijā notika referendums par 10. Saeimas atlaišanu. Saskaņā ar Satversmes 49.pantu pēc Saeimas atlaišanas līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai Valsts prezidents sasauc Saeimas sēdes un nosaka tām darba kārtību. Kanceleja nodrošināja šo pagaidu funkciju, organizējot dokumentu apriti, visu Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu iepriekšēju izvērtēšanu un saskaņošanu, starpinstitūciju sanāksmju organizēšanu, kas citos gadījumos nav tās kompetencē. Tika koordinēta Saeimas Kancelejas, Valsts kancelejas un ministriju attiecīgu struktūrvienību darbība likumdošanas jomā.

2011.gada 1.novembrī tika izdots iekšējais normatīvais akts „Izsludināšanai saņemto likumu aprites kārtība”, kas nodrošina gan gatavību oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanai, gan kvalitatīvāku pieņemtā likuma teksta kvalitātes papildu pārbaudi, gan dokumentu elektroniskās aprites drošumu, gan precīzi apraksta un sadala iesaistīto darbinieku pienākumus. Tāpat 2011.gada 1.novembrī tika precizēta Valsts prezidenta parakstāmo dokumentu saskaņošanas kārtība, precizējot, kurš un kādos gadījumos vizē dokumentus. 2011.gada 10.oktobrī tika izdoti jauni Iekšējās kārtības noteikumi, kuru viens no galvenajiem mērķiem bija turpmāk novērst situāciju, ka darbiniekiem tiek ilgstoši uzkrāti un neizmantoti atvaļinājumi un brīvdienas, ieviešot summētā darba laika organizāciju.

Kanceleja 2011.gadā sagatavoja sešas likumdošanas iniciatīvas (iesniedza Valsts prezidents Valdis Zatlers) un pirmo reizi sagatavoja priekšlikumus, lai Valsts prezidents Andris Bērziņš varētu izmantot Saeimas kārtības ruļļa 95.pantā paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus Saeimā izskatāmam likumprojektam, kā arī iesniedza 1 likumprojektu. Ņemot vērā to, ka atlaistai Saeimai Valsts prezidentam nevajadzētu iesniegt likumdošanas iniciatīvas, 2011.gada otrajā pusē tika sākts darbs pie 2012.gadā iesniedzamajām likumdošanas iniciatīvām.

Valsts prezidenta tiesības nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimas pieņemtu likumu 2011.gadā kanceleja nodrošināja divas reizes, kā arī no 2011.gada 8.jūlija sagatavoja izsludināšanai 111 likumus.

2011.gada nogalē uzsākts aktīvs darbs citu piemērotu darba un reprezentācijas telpu meklēšanā, lai nodrošinātu Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darbu Rīgas pils remonta laikā.

Nodrošinot valsts apbalvojumu izgatavošanas un piegādes procesa nepārtrauktību, 2011.gadā, sadarbībā ar VAS „Latvijas proves birojs” ir organizēts atklāts konkurss par valsts apbalvojumu izgatavošanu. Izvērtējot visu pretendentu iesniegtos piedāvājumus, par saimnieciski izdevīgāko ir atzīts un noslēgts līgums ar līdzšinējo valsts apbalvojumu ražotāju – Lietuvas monētu kaltuvi.

Notikumi, kas var ietekmēt Valsts prezidenta kancelejas darbību nākotnē

Plānojot Valsts prezidenta kancelejas turpmāko darbību, iespējams saskarties ar apstākļiem, kas var ietekmēt kancelejas darbību.

Lai nodrošinātu remontdarbu uzsākšanu Rīgas pilī, 2012.gada otrajā pusgadā varētu tikt atbrīvotas biroja un reprezentācijas telpas Rīgas pilī, pārceļot Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darba telpas uz citām, funkciju nodrošināšanai maksimāli piemērotām telpām.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darbības pārskats 2011.gadā

Nodrošinātas Azerbaidžānas Valsts prezidenta, Armēnijas Valsts prezidenta un Viņa augstības Firsta Alberta Aleksandra Luija Pjēra, Monako firsta, Bo marķīza oficiālās vizītes Latvijā. Nodrošinātas Valts prezidenta valsts vizītes Lietuvā, Rumānijā un Vatikānā, ārvalstu darba vizītes Polijā, Briselē (Beļģija) (Briseles forums), ASV, Ungārijā, Varšavā (Polija), Vīnē (Austrija) (Pasaules Ekonomikas forums), kā arī reģionālās vizītes Ķekavā, Carnikavā, Ropažos, Mālpilī, Cēsīs, Raunas novadā, Kocēnu novadā, Koknesē, Kārsavā, Litenē. Orga­nizētas un nodrošinātas ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu, tai skaitā ar Turcijas parlamenta priekšsēdētāju H.E.Mr. Mehmet Ali Sahin, Čehijas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētāju V.E. Miroslavu Nemcovu, Igaunijas premjeru Andrusu Asipu, SACT (NATO Transformācijas pavēlniecības) komandieri ģenerāli Stephane Abrial, Visķīnas Nacionālā tautas kongresa priekšsēdētāja vietnieku Haņs Cjide, ASV militāro pārstāvi NATO Vice admirāli Richard K.Gallagher, Azerbaidžānas ārkārtas lietu ministru Kamaladinu Heidarovu, ar Latvijas un Lielbritānijas Tirdzniecības Palātas pārstāvjiem. Nodroši­nāta dažādu pasākumu norise, tai skaitā vēstnieku akreditācijas, intervijas ar masu medijiem, tikšanās ar kultūras darbiniekiem, sportistiem, amatpersonām un politiķiem. Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa prezidentūras laikā nodrošinātas Valsts prezidenta darba vizītes Igaunijā, Lietuvā, Briselē (Beļģija) divas reizes, ASV, Afganistānā, Prāgā (bijušā Čehijas Valsts prezidenta Vaclava Havela bēres), Vihulā (Igaunija) Triju Baltijas valstu un Polijas Republikas Valsts prezidentu tikšanās. Nodrošinātas reģionālās vizītes Jelgavā, Liepājā, Cēsīs, Daugavpilī, Siguldā un Ādažu novadā.

Valsts prezidenta kanceleja ir sniegusi nepieciešamo atbalstu Valsts prezidentam organizējot darba tikšanās ar valsts amatpersonām, politisko partiju pārstāvjiem, ārvalstu amatpersonām, kā arī ar 64 nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, rīkojot 24 uzņēmumu apmeklējumus un īstenojot valsts augstākās amatpersonas patronāžu pasākumus. Nodrošinot iespēju uzzināt Valsts prezidenta viedokli un nostāju regulāri (vidēji reizi mēnesī kādā no nacionālajām televīzijām un reizi divos mēnešos Latvijas Radio, kā arī citos medijos), organizētas Valsts prezidenta intervijas. Kopumā nodrošinātas 49 Valda Zatlera un 43 Andra Bērziņa intervijas nacionālajiem un starptautiskajiem medijiem.

2011.gadā saņemti 1076 apžēlošanas lūgumi, sagatavotas izskatīšanai 518 apžēlošanas lietas un Valsts prezidenta kanceleja organizējusi ceremonijas Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanai 187 personām, pieņēmis 12 Saeimas iecelto (apstiprināto) tiesnešu zvērestus (svinīgos solījumus). Satversme nosaka, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus un izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu. 2011.gadā Valdis Zatlers ir akreditējis 11 ārvalstu vēstniekus Latvijā, kā arī pasniedzis akreditācijas vēstules 3 Latvijas vēstniekiem ārvalstīs, bet Andris Bērziņš akreditējis 14 ārvalstu vēstniekus Latvijā, kā arī pasniedzis akreditācijas vēstules 10 Latvijas vēstniekiem ārvalstīs.

Vēsturnieku komisijai notikušas 5 sēdes. Vēsturnieku komisija ir izstrādājusi Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas Nolikuma projektu. 14.jūnijā Litenē notikusi Vēsturnieku komisijas organizētā konference “Latvijas armijas iznīcināšana (1940-1941)”. Notika Vēsturnieku komisijas rakstu 26.sējuma prezentācija un turpinās darbs pie rakstu 27.sējuma sagatavošanas publicēšanai. Notika komisijas locekļu piedalīšanās Saeimas Sabiedrisko lietu un cilvēktiesību komisijas sēdē, kurā tika skatīts Valsts prezidenta iesniegtais priekšlikums par svinamo dienu nosaukuma maiņu (4.maijs – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena), Rīgas Latviešu biedrības rīkotajā konferencē par aktuāliem Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, Rīgas miera līguma 90.gadadienai veltītajā vēsturnieku konferencē, Pasaules latviešu zinātnieku 3.un Letonikas 4.kongresā. Publicēta grāmata „Latvijas vēsture” (krievu valodā) atkārtotā izdevumā. Noticis komandējums uz Krievijas Zinātņu Akadēmijas Vispārējās vēstures institūtu un sarunas par Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas izveidi. Komandējuma laikā notika vienošanās par komisijas nolikumu, galvenajiem darbības virzieniem un komisijas skaitlisko sastāvu. Turpinās darbs pie Latvijas-Krievijas Vēsturnieku komisijas izveides. Sagatavots ziņojums par „Euro-Atlantic Security Initiative Group” seminārā par aktuāliem Latvijas-Krievijas attiecību vēstures jautājumiem. 2011.gada 16.-17.septembrī notika Latvijas vēsturnieku I kongress. Pabeigts darbs pie grāmatas „Baltijas valstu jautājums 1940-1991”. Darbs nodots publicēšanai izdevniecībā “Zvaigzne”– Vēsturnieku komisijas un Mazās vēstures bibliotēkas atbalsta fonda sadarbības projekts.

Notikušas 4 Valsts valodas komisijas sēdes: „Par minoritāšu skolu apmācību”, „Valodu intelekta tehnoloģiju centra projekts „Valodu krasts”, „Valsts valoda vidusskolās/eksāmenu kārtošana” un izbraukuma sēde – Eiropas Savienības mājā „Augstākā izglītība valsts valodā”. Notikusi tikšanās ar Valsts prezidentu par Valsts valodas komisijas darba plāniem 2011.gadā, kā arī valsts valodas lomu izglītības mācību iestādēs. Notikusi Valsts valodas komisijas rīkotā diskusija: „Valsts valodas formulējums likumā un augstākajā izglītībā praksē”. Valsts valodas komisijas sēdes 3.ceturksnī nav notikušas. 2011.gada 1.novembrī Valsts valodas komisijas darbu atjaunoja Valsts prezidents, tika pieņemts jauns Valsts valodas komisijas nolikums. Pirmā Valsts valodas komisijas sēde jaunā sastāvā tika sasaukta novembrī. Decembrī notika Valsts valodas komisijas sēde, kurā piedalījās Valsts prezidents, par valsts valodas nozīmi Latvijas sabiedrībā, izglītības sistēmā un tās pētīšanas un tālāk attīstības iespējam. Sēdē tika diskutēts par iespējamo referendumu „krievu valoda ka otrā valsts valoda”.

Stratēģiskās analīzes komisija sanāca uz 3 komisijas sēdēm. Notikušas divas komisijas rīkotās video diskusijas ar tiešraidi ar K.Ričardsoni „Ilgtspējas patēriņš krīzes ēnā: laba ideja, bet cik reālā?” un „Vai un kā jāmainās 21.gadsimta skolai?”. Notikusi komisijas apaļā galda diskusija sadarbībā ar „DnB Latvijas barometrs” – „Veselības aprūpes sistēmas reformas iespējamie risinājumi: ekonomiski adekvāti, iedzīvotājiem pieņemami”. Oktobrī Stratēģiskās attīstības komisijas ietvaros tika izveidota Augsta līmeņa grupa (turpmāk– ALG) investīciju piesaistei. Notikušas 3 regulārās ALG sanāksmes. Notika ALG pasākumi: Valsts prezidenta organizētais forums investīciju piesaistei, 3 reģionālās diskusijas Daugavpilī, Ventspilī un Rīgā, 4 sagatavošanas sanāksmes ar nozaru biedrību pārstāvjiem par investīciju piesaisti un darba vietu radīšanu. Atjaunota komisijas interneta mājas lapa un izstrādāts jauns logo un dizains.

Nodrošinātas 12 Valsts heraldikas komisijas sēdes, kurās izskatīti 22 novadu, viens pagasta, 3 reliģisko konfesiju un 9 dzimtu iesniegtie ģerboņi, apstiprināti 10 valsts un 11 pašvaldību institūciju apbalvojumi, jautājums par pašvaldības simbolikas lietošanas juridiskajiem un administratīvajiem aspektiem, divas iedzīvotāju sūdzības par Latvijas Monētu nama klajā laistajām medaļām, divi jautājumi par Latvijas Republikas ģerboņa attēla izmantošanas tiesībām, jautājuma par Latvijas Republikas karoga attēla izmantošanas tiesībām, jautājums par nepieciešamību sagatavot zinātnisku pārskatu par novadu ģerboņu veidošanas procesu. Sniegti 2 atzinumi par drošības policijas iesniegumiem, kā arī izskatīti jautājumi par grozījumiem/precizējumiem un papildinājumiem Likumā „Par Latvijas valsts ģerboni” un Latvijas apgabalu ģerboņiem. Sniegtas 60 konsultācijas pašvaldību vadībām par novadu ģerboņu un apbalvojumu izstrādes principiem. Notikušas 2 darba grupas sēdes par dažādu muižniecības dzimtu, reliģisko institūciju un personu pārstāvošo ģerboņu veidošanas principiem un Valsts heraldikas komisijas prasībām un ieteikumiem minētājos gadījumos; par nepieciešamību izstrādāt „rokasgrāmatu” – visvienkāršāko ģerboņa (vairoga) grafisko elementu paraugu apkopojumu ģerboņu veidotājiem – neprofesionāļiem. Notikusi darba grupas sēde par aktuālajiem heraldikas terminoloģijas jautājumiem un ģerboņa apraksta un apstiprināšanas formu. Notikušas 2 darba grupas sēdes par Latvijas Republikas valsts apbalvojuma – Atzinības krusta zvaigznes dizainu un 2 darba grupas sēdes ar Valsts prezidenta kancelejas juridisko dienestu par precizējumu un papildinājumu sagatavošanu likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”. Notikušas 2 darba grupas sēdes par Latvijas apgabalu ģerboņiem un decembrī likumprojekts iesniegts Saeimā. Sagatavota „Rokasgrāmata ģerboņu veidotājiem” elektroniskā formāta parauga apkopojums, autors mākslinieks Juris Ivanovs. Sagatavota un akceptēta maketa skice grāmatai „Latvijas novadu ģerboņi”. Sagatavots un apspriests pētījums „Latvijas Republikas pašvaldību ģerboņu izstrādes un apstiprināšanas procesi 2088.-2011.gadā: izvērtējums un rekomendācijas” (autors dr.hist. A.Vijups). Izstrādāts un akceptēts pētījums – heraldikas komisijas darba pieredzes analīze „Dzimtu ģerboņi Latvijā”. Iedibināta jauna tradīcija – „Ģerboņu svētki” – Valsts prezidents svinīgos apstākļos pasniedz apstiprinātos pašvaldību ģerboņus.

Lai veicinātu sabiedrības integrāciju un uzlabotu mazākumtautību un valsts dialogu, Valsts prezidents ir izveidojis arī Mazākumtautību konsultatīvo padomi.

Konstitucionālo tiesību komisija 2011.gadā ir sagatavojusi divus atzinumus.

Pēc Ministru  kabineta lūguma izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Satversmē, lai piešķirtu tiesības ministram un patstāvīgajām valsts pārvaldes iestādēm izdot ārējos normatīvos tiesību aktus, tika sagatavots viedoklis par iespējamo ministru noteikumu satversmību. Atzinumā tika secināts, ka ministra noteikumu ieviešana jebkurā gadījumā ir saistīta ar papildus riskiem, to  lietderība  ir  strīdīga un būtu nepieciešami likumu un Satversmes grozījumi.

Otrs komisijas viedoklis sniegts par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros. Komisijas atzinumā izvērtētas Valsts prezidentam Satversmē noteiktās funkcijas un izvirzīti priekšlikumi izmaiņām tiesību aktos, lai iespējami lietderīgi izmantotu Valsts prezidenta institūcijas potenciālu. Uz šī viedokļa bāzes tika balstīta bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011.gada 16.marta likumdošanas iniciatīva par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.

Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija 2011.gada otrajā pusgadā noteica savas darbības prioritātes 2012.gadam, kā arī uzsāka darbu pie atzinuma sagatavošanas. Tā ietvaros notikušas vairākas komisijas sēdes, kurās diskutēts par Satversmes kodola un valsts pamatu aizsardzības mehānismu stiprināšanu, kontekstā ar referendumu par otras valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai.

2011.gads Valsts prezidenta kancelejas darbībā ir bijis gan prezidentūru maiņas, gan jaunu – iepriekšējās prezidentūrās nebijušu konstitucionālu institūtu izmantošanas gads, kas ievēlētajam Valsts prezidentam un padomnieku komandai izvirzījis virkni papildus atbildību un pienākumu gan juridiskā, gan publiskās komunikācijas jomā. Valsts prezidenta darbības nodrošināšana laikā pēc referenduma par 10.Saeimas atlaišanu un pirms 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām Valsts prezidenta kancelejai ir izvirzījusi uzdevumus, no kuriem tieši atkarīga arī valsts politiskā stabilitāte parlamentārās varas ārkārtas vēlēšanu starplaikā, tai skaitā sasaucot Saeimas sēdes un nosakot to dienas kārtību. Savu pienākumu un atbildības ietvaros Valsts prezidenta kanceleja tos veiksmīgi pildījusi, nodrošinot Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto Valsts prezidenta darbību.