Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa biogrāfija
Raimonds Vējonis ir latviešu biologs un politiķis, no 2015. gada 8. jūlija līdz 2019. gada 8. jūlijam Latvijas Valsts prezidents. Pirms tam bijis Latvijas aizsardzības ministrs, gandrīz deviņus gadus – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī Saeimas deputāts.
Dzimis 1966. gada 15. jūnijā Pleskavas apgabalā, Krievijā, uzaudzis Madonas rajona Sarkaņu pagastā.
Izglītība
Pēc Madonas 1. vidusskolas absolvēšanas Raimonds Vējonis uzsāka studijas Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē, iegūstot biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību. Viņa diplomdarba temats bija floras aizsardzība Madonas rajonā.
Jau studiju gados Raimonds Vējonis sāka strādāt par bioloģijas skolotāju nesen absolvētajā Madonas 1. vidusskolā.
1993. gadā viņš turpināja izglītību Somijas Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā ūdens un vides pārvaldības jomā. Savukārt 1995. gadā Raimonds Vējonis kļuva par maģistru bioloģijā, aizstāvot maģistra darbu “Kaņepēnu ezera apsaimniekošanas plāns”.
Raimonds Vējonis ir atklājis, ka pievērsties bioloģijai viņu pamudinājusi Madonas 1. vidusskolas bioloģijas skolotāja Daila Semberga, pamatskolas laikā aicinot piedalīties mācību olimpiādēs.
Interesi par vides aizsardzību veicinājis vectēva liktenis, kurš padomju laikā strādājis kolhozā “Stars” par traktoristu. Lauku miglošanā izmantoto ķimikāliju dēļ vectēvs zaudēja redzi, vēl esot spēka gados. Tāpat būtisks bijis arī aspekts, ka bērnības lauku māju zeme kolhozu veidošanas laikā tika meliorēta, izmainot ierasto un patīkamo vidi.
Karjera vides jomā
Pēc pirmās augstākās izglītības iegūšanas Raimonds Vējonis kļuva par Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieku, gūstot iespēju strādāt, lai izveidotu un attīstītu jaunu institūciju. Paralēli tam viņš bija arī Madonas pilsētas domes deputāts no 1990. līdz 1993. gadam. 1990. gadā iestājās Latvijas Zaļajā partijā, jo līdz ar Atmodas atnākšanu bija iesaistījies dažādās vides aizsardzības aktivitātēs.
1996. gadā Raimonds Vējonis kļuva par jaunizveidotās Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktoru. Šajā iestādē toreiz tika apvienotas līdzšinējās Rīgas un Ogres pārvaldes, klāt nākot arī jauniem pienākumiem, piemēram, iesaistīšanās teritoriālās plānošanas procesā un Daugavas baseina ekoloģisko problēmu risināšanā.
Stājoties šajā amatā, Raimonds Vējonis uzsvēra, ka turpmāk vides aizsardzības inspektoriem tiks izvirzītas vēl stingrākas prasības un viņiem būs jābūt bargiem un nepiekāpīgiem pret dabas piesārņotājiem un postītājiem.
Pēc VIII Saeimas vēlēšanām 2002. gadā Raimonda Vējoņa karjeras ceļš turpinājās vides ministra amatā deviņus gadus pēc kārtas. Vides ministra amatā veikts nozīmīgs darbs valsts vides politikas sakārtošanā, tostarp panākot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla “NATURA 2000” izveidošanu Latvijā, strādājot pie Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma, kas nosaka iespēju pašvaldībām aizliegt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu to administratīvajā teritorijā. Tāpat Raimonds Vējonis bijis projekta “Lielā Talka” atbalstītājs un piedalījās citos vides projektos.
Aizsardzības ministrs
Pagrieziens Raimonda Vējoņa karjerā notika 2014. gadā, viņam kļūstot par Latvijas Republikas aizsardzības ministru.
Viņš savā darbā kā prioritātes izvirzīja Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu NATO ietvaros. Viņa vadībā konsekventi tika turpināta Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plāna ieviešana un sadarbības stiprināšana ar NATO partneriem. Aktīvi aizstāvot tādu nepieciešamību, Raimonds Vējonis panāca plāna par aizsardzības budžeta pakāpenisku palielināšanu līdz 2 % apmēram no IKP apstiprināšanu, savukārt Ministru kabinets apstiprināja jau praktiskos pasākumus, lai veicinātu Latvijas pašaizsardzības spēja.
Latvijas Republikas Saeima
Raimonds Vējonis savas politiskās karjeras laikā ir ievēlēts IX, X un XI Saeimā. XI Saeimas laikā viņš darbojās ārpolitikas un nacionālās attīstības jomās – viņš ir bijis Baltijas Asamblejas prezidents un viceprezidents, Baltijas jūras Parlamentārās konferences viceprezidents, kā arī vadījis Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisiju un Baltijas Asamblejas Latvijas delegāciju. Raimonds Vējonis ir bijis arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas loceklis. Tāpat viņš ir vadījis arī Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisiju.
Latvijas Valsts prezidents
2015. gada 8. jūlijā Raimonds Vējonis oficiāli stājās Latvijas Valsts prezidenta amatā. Saeima Raimondu Vējoni Valsts prezidenta amatā ievēlēja 3. jūnijā piektajā balsojumā, kurā viņa kandidatūru atbalstīja 55 deputāti.
Stājoties amatā, Raimonds Vējonis uzsvēra, ka viena no viņa galvenajām darbības prioritātēm būs valsts drošība. Tas ietver arī drošību starptautiskajā jomā, uzsverot, ka Latvijai ir jāspēj kopā ar NATO sabiedrotajiem sevi aizsargāt. Tāpat Raimonds Vējonis apņēmās veicināt visu Latvijā dzīvojošo tautu mierīgu sadzīvošanu, lai nepieļautu sociāla rakstura nemierus.
Raimonds Vējonis bija pirmais “zaļais” prezidents Eiropā. Tādēļ arī vides un klimatu pārmaiņu jautājums bija viena no viņa dienaskārtības prioritātēm.
Ģimene un vaļasprieki
Raimonda Vējoņa dzīvesbiedre ir Iveta Vējone, ar kuru viņš iepazinās skolas gados, vidusskolā mācoties vienā klasē. 1986. gadā Iveta un Raimonds Vējoņi nodibināja ģimeni, kurā ir uzauguši divi dēli – Ivo un Nauris.
Brīvajā laikā Raimonds Vējonis aizraujas ar dažādiem sporta veidiem. Jaunībā trenējies vieglatlētikā – augstlēkšanā, tāllēkšanā un 100 metru sprintā. Šobrīd Raimonds Vējonis ir aktīvs basketbolā un ir basketbola komandas “Ogres Milži” spēlētājs, nodarbojas arī ar volejbolu un niršanu. Kopā ar dzīvesbiedri regulāri dodas ceļojumos, kā arī nodarbojas ar dārza iekopšanu un puķu audzēšanu.
Valsts prezidenta lauku mājā dzīvo vairāki mājdzīvnieki – vācu aitu suns Rimini un trīs kaķi – Mince, Princis un Maksis.