Kā ieteikt valsts apbalvojumam?
Ierosinājumu par kādas personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu var izteikt ikviens iedzīvotājs.
Valsts apbalvojuma likumā noteikts, ka ierosinājumu drīkst izteikt tikai par kādu citu personu – nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.
Personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.
Valsts prezidents ir tiesīgs ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.
Personas ierosinājumā par apbalvošanu ar valsts apbalvojumu norāda:
- ieteiktā apbalvojamā vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, ieņemamo amatu vai nodarbošanos;
- personas kodu;
- ārvalstniekiem, ja iespējams, pilsonības valsti;
- dzīves aprakstu;
- vispusīgu to nopelnu aprakstu, par kuriem ierosina apbalvot ar valsts apbalvojumu;
- iesniedzēja priekšlikumu;
- iesniedzēja – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un dzīvesvietu, iesniedzēja – juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
Ierosinājumam par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu vēlams pievienot citu personu atsauksmes par apbalvošanai ieteikto personu.
Attiecībā uz valsts apbalvojumu piešķiršanu ārvalstu fiziskajām personām ierosinājumā par apbalvošanu pieļaujama atkāpšanās no prasības norādīt ieteiktā personas kodu.
Ierosinājumu adresāts:
Ordeņu kapituls
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
Pils laukums 3
Rīga
LV–1900
Elektroniski parakstītus iesniegumus ar ierosinājumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu vai citas personas atsauksmes par apbalvošanai ieteikto personu sūtīt e-pastā info@president.lv.
Valsts apbalvojumu pasniegšana
Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona viņa uzdevumā.
Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:
- Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā, 4. maijā;
- Lāčplēša dienā, 11. novembrī;
- Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, 18. novembrī.
Valsts apbalvojumu var pasniegt arī Valsts prezidenta valsts vizītes laikā ārvalstīs un ārvalstu valsts vadītāju valsts vizītes laikā Latvijā, kā arī ārvalstu vēstniekiem, beidzot dienesta laiku Latvijā.
Ar ordeni apbalvotajiem pasniedz arī diplomus, bet ar ordeņa goda zīmi apbalvotajiem – apliecības, ko paraksta Valsts prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.
Personām, kurām piešķirts valsts apbalvojums, pasniedz attiecīgā apbalvojuma miniatūrzīmes vai miniatūro goda zīmi un attiecīgā valsts apbalvojuma statūtus.
Ar ordeņiem un to goda zīmēm, izņemot Viestura ordeni, neapbalvo pēc nāves.
Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto personu skaits nav ierobežots ne pēc atsevišķajām ordeņu šķirām, ne goda zīmju pakāpēm, ne arī kopumā.
To pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes valsts apbalvojumu par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.
Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam vai personai, kuras glabāšanā nodots valsts apbalvojums, ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam. Apbalvotā persona vai persona, kuras glabāšanā nodots valsts apbalvojums, var atjaunot nozaudēto apbalvojumu. Minētās personas ar apbalvojuma atjaunošanu saistītos izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.
Apbalvotā persona ir tiesīga iegādāties papildu miniatūrzīmes, ar to izgatavošanu saistītos izdevumus sedzot no saviem līdzekļiem.
Līdz 2011. gada 28. februārim ar Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa vai Atzinības krusta II vai III šķiru apbalvotās personas – dāmas – var iegādāties papildu ordeņa lenti nēsāšanai pie attiecīga tērpa, ar lentes izgatavošanu saistītos izdevumus sedzot no saviem līdzekļiem.