“Lai jēgpilni piepildītu šo laiku, ko, vairāk nekā agrāk, pavadām mājās, viena no iespējām ir apmeklēt muzejus. Šobrīd tie nav pārpildīti, bez steigas visu var ļoti labi apskatīt, un varam atļauties pabūt tur ilgāk. Muzeji ir domāšanas vieta, nevis tikai apskates, jo jēga ir tajā, kad tu kaut ko redzi, un tas pēc tam iedarbina tavu domu. Tāpēc es aicinu ikvienu izmantot šo laiku, lai paviesotos mūsu muzejos,” rosina E. Levits.
Pedvālē Valsts prezidents muzeja direktora, tēlnieka Ojāra Feldberga pavadībā apskatīja “Talsu Krūmu mākslas grupas” izstādi, restaurētās Firksu–Pedvāles muižas kungu mājas un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas simtajai gadadienai veltīto vides mākslas objektu “Sapulce”, kur simboliski “iedēstīja” akmeni.
“Pedvāle nav muzejs klasiskā izpratnē. Šī ir vieta, kur apvienojas māksla un filosofija, gars un dvēsele un, es teiktu, arī Latvijas valsts politika. Feldberga kungs savas domas un idejas par pasauli, dabu, dvēseli un cilvēku ir pārvērtis akmens materiālā, un akmens, kā mēs zinām, ir sava veida mūžības simbols. Atrašanās šajā vietā ir ārkārtīgi patīkama un radoša. Turklāt skulptūru lauks “Sapulce”, kas simboliski ataino Satversmes sapulces sasaukšanu un Latvijas demokrātijas sākumu pirms 100 gadiem, ir ārkārtīgi īpašs, kas būtu jāpiedzīvo ikvienam Latvijas iedzīvotājam,” norāda Valsts prezidents.
Turpinājumā, lai godinātu cilvēkus, kuri arī okupācijas gadu laikā izrādīja pretestību un cīnījās par Latvijas brīvību, E. Levits devās uz Nacionālās pretošanās kustības muzeju Rendā, kur tikās ar vēsturnieku, nodibinājuma “Rubeņa fonds” vadītāju Andreju Ķeizaru un citiem muzeja darbiniekiem.
“Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki pamatīgi un nopietni pretojās visus Latvijas okupācijas 50 gadus. Pretošanās veidi bija dažādi – gan bruņotā pretošanās no pēckara gadiem līdz pat 1950. gadu vidum, gan nevardarbīgā pretošanās dažādos veidos, kur beigās bija iesaistīta liela Latvijas tautas daļa. Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību. Ķeizara kungs un visi, kuri iesaistās šī muzeja uzturēšanā, dara ārkārtīgi svarīgu, valstisku darbu. Es ar apbrīnu vēroju un augsti novērtēju, cik profesionāli un visaptveroši šis muzejs ir iekārtots,” atzina Valsts prezidents.
