Sarunā Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai, kas savā zīmolā veiksmīgi nes zaļas valsts tēlu, ir jāpanāk arī rīcībpolitika, kas mudina Latvijas lauksaimniecību pakāpeniski pārorientēties uz bioloģisku lauksaimniecību, ko savā nākotnes attīstībā iekļauj arī Eiropas Komisijas izvirzītais t. s. “Zaļais kurss”: “Latvijas zīmols ir zaļums, un mums vajag šo zaļumu arī īstenot mūsu politikā. Latvija jau iet šajā virzienā, šis pagrieziens notiek, bet šim kursam ir jābūt pilnīgi skaidram, lai mēs zināmā laika posmā tomēr “pagriežam kuģi” zaļās lauksaimniecības virzienā”.
Valsts prezidents arī pievērsa uzmanību tam, ka “runājot par ekonomiku un attīstību, pārāk bieži ar to tiek saprastas tikai peļņas un ieguldīto investīciju sakarības. Tā vietā ir jāraugās kontekstā, ietverot arī sociālo un kopējo labumu, kas rodas, piemēram, cilvēka un vides veselībai, kad saimniekojam bioloģiski”.
Tikšanās dalībnieki iepazīstināja ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības attīstības perspektīvām Latvijas un Eiropas mērogā, atbalsta mehānismus, kas veicinātu bioloģisko lauksaimniecību, kā arī vairotu izpratni par vienu no straujāk augošajām nozarēm pasaulē.
G. Norkārklis uzsvēra, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkcijai ir liels pieprasījums, kas arvien pieaug, un Latvijai ir jāpaspēj piemēroties jaunajiem pasaules apstākļiem, kur industriālās lauksaimniecības produkcija vairs netiek novērtēta kā perspektīva, mazinoties arī eksporta tirgiem.
V. Ķerus savukārt atzīmēja, ka jāsāk būtu ar to, ka dzīvē tiek ievērota tā likumdošana dabas daudzveidības un mežu politikas jomā, kas jau ir pieņemta, piemēram, neļaujot veikt mežistrādi putnu ligzdošanas laikā.
Latvijas Dabas fonda vadītājs informēja par starptautiskiem pētījumiem, kas veikti Ziemeļvalstīs par to, ka, pārorientējot saimniekošanu uz bioloģisko lauksaimniecību, ir iespējams apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu.
