Pirmdien, 17.novembrī, plkst.12:00 Rīgas pils Ģerboņu zālē notiks Latvijas 90.gadadienai veltītā valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā Valsts prezidents Valdis Zatlers ir aicinājis valsts apbalvojumus saņemt 34 apbalvotos. Kopumā šogad par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīra 151 valsts apbalvojumu un to goda zīmes. Tie tiek piešķirti apbalvotajiem četrās svinīgās ceremonijās Rīgas pilī – 11., 12., 14. un tagad noslēdzošajā – 17. novembrī.
Rīgas pils Sarkanajā salonā iespējams apskatīt š.g. 11.novembrī atklāto pastāvīgo Latvijas apbalvojumu ekspozīciju "Latvijas valsts apbalvojumi". Valsts apbalvojumu ekspozīcija tapusi, sadarbojoties Valsts proves uzraudzības inspekcijai un Valsts prezidenta kancelejai, un tajā apskatāmi valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - paraugi.
Par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīra 54 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 18 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 79 Atzinības krustus un tā goda zīmes. Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis ierosināto kandidātu skaits, īpaši no Latvijas reģioniem. Izskatot saņemtos ierosinājumus, Ordeņu kapituls izvērtēja 303 Latvijas sabiedrības ieteiktos kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn.
Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti, kā arī bijuši Latvijas tautas garīgie līderi trešās Atmodas laikā. Novērtēti sportisti, kuri sasnieguši spožas uzvaras olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs, un izteikta Latvijas valsts atzinība mazākumtautību pārstāvjiem, kuri ar savu darbu vairojuši mūsu valsts sasniegumus.
Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu. Latvijas valsts apbalvojumi nodibināti pirmās Latvijas brīvvalsts laikā: 1924.gadā – Triju Zvaigžņu ordenis; 1938.gadā – Viestura ordenis un Atzinības krusts. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas tika atjaunoti arī valsts apbalvojumi: 1994.gadā - Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2004.gadā vēl divi vēsturiskie valsts apbalvojumi – Viestura ordenis un Atzinības krusts.
Žurnālistus, kuri vēlas atspoguļot apbalvošanas ceremoniju, lūdzam ierasties Preses dienestā līdz plkst. 11:30. Lūgums ievērot pasākuma apģērba etiķeti - uzvalks kungiem un lietišķs kostīms dāmām.
Valsts apbalvojumus 17.novembrī saņem:
Par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri tiek iecelts:
par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un valsts tālākas nostiprināšanas laikā
atjaunotās neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks
Arnis Kalniņš
par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un valsts tālākas nostiprināšanas laikā
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors, vēstnieks
Ints Upmacis
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku tiek iecelts:
par izcilajiem sasniegumiem sportā un Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē
divkārtējais Paraolimpisko spēļu čempions diska mešanā
Aigars Apinis
par īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā,
par nopelniem sabiedriskajā un kultūras darbā
dzejnieks un publicists
Viktors Avotiņš
par nopelniem Latvijas kultūrā un koka arhitektūras saglabāšanā
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arhitektūras ekspertu padomes vadītājs, arhitekts
Pēteris Blūms
par nopelniem veselības aprūpē, ārstniecībā un medicīnas izglītībā
ķirurgs, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs, Medicīnas doktors, Rīgas Stradiņa universitātes endokrīnās ķirurģijas profesors
Viesturs Boka
par nopelniem Latvijas sportistu, olimpisko spēļu dalībnieku sasniegumu kaldināšanā un olimpiskās kustības attīstībā Latvijā
Latvijas Olimpiskās delegācijas galvenā ārste
Līga Cīrule
par nopelniem sabiedriskajā darbā, latvietības uzturēšanu un Latvijas tēla veidošanu un spodrināšanu Austrālijas latviešu sabiedrībā
latviešu sabiedriskais darbinieks Austrālijā, ilggadējais Latvijas Goda konsuls Jaundienvidvelsā, Kvīnslendā un Austrālijas ziemeļu teritorijā
Jānis Daliņš
par nopelniem Latvijas kultūras mantojuma kā Eiropas kultūras mantojuma daļas saglabāšanā un popularizēšanā pasaulē
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, arhitekts
Juris Dambis
par īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā
bijušais Latvijas Tautas frontes VEF nodaļas vadītājs
Dainis Dandēns
par nopelniem Latvijas mūzikas dzīvē un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē
SIA „Hermaņa Brauna fonds” direktore, pianiste
Inna Davidova
par mūža darbu šķēpmešanas sporta attīstībā, Latvijas jaunās šķēpmetēju
paaudzes audzināšanā un sportistu starptautisko sasniegumu kaldināšanā
Rīgas Vieglatlētikas skolas trenere
Valentina Eiduka
par nopelniem kultūras darbā un tautas kultūras mantojuma
saglabāšanā un nodošanā jaunākajām paaudzēm
Tautas tērpu centra „Senā Klēts” vadītāja
Maruta Grasmane
par nopelniem Latvijas glezniecībā
gleznotāja
Helēna Heinrihsone
par aktīvu sabiedrisko darbību, par nopelniem valsts kultūrpolitikas veidošanā
un veiksmīgu radošo darbību latviešu literatūrā
rakstniece
Nora Ikstena
par mūža darbu Latvijas mūzikas dzīvē, ērģeļmūzikas un klavesīna
spēles popularizēšanā un Latvijas vārda nešanu pasaulē
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavesīna klases docente
Aina Kalnciema
par nopelniem vides zinātnes attīstībā un vides aizsardzības sistēmas izveidē Latvijā
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs, habilitētais ķīmijas doktors, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis
Māris Kļaviņš
par nopelniem vizuālās komunikācijas mākslas virzienu studiju attīstībā Latvijā un ieguldījumu pedagoģiskajā darbā
mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas katedras profesors, Digitālās tehnoloģijas laboratorijas vadītājs
Ojārs Pētersons
par nopelniem Latvijas arhitektūras attīstībā un Latvijas pilsētu kultūras telpas attīstībā un pilnveidošanā
arhitekts un uzņēmējs, akciju sabiedrības "UPB holdings " prezidents
Uldis Pīlēns
par nopelniem sabiedriskajā darbā, par mūža ieguldījumu labdarībā, par atbalstu Latvijas jauniešu izglītības veicināšanā
latviešu sabiedriskais darbinieks, kultūras un izglītības mecenāts
Adolfs Arvīds Sīlis
par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē
olimpiskais vicečempions un pasaules čempions svarcelšanā
Viktors Ščerbatihs
par nopelniem Latvijas valsts vēstures notikumu aktualizēšanā un skaidrošanā un Latvijas vārda nešanu pasaulē
pilnmetrāžas dokumentālās filmas „Padomju stāsts” scenārija autors un režisors
Edvīns Šnore
par spilgtu radošo darbību Latvijas mūzikā un klasiskās mūzikas popularizēšanā Latvijā un pasaulē
diriģents, obojists, Valsts kamerorķestra „Simfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs
Normunds Šnē
par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē
olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā, pasaules un Eiropas čempions BMX riteņbraukšanā
Māris Štrombergs
par nopelniem kora dziedāšanas sekmēšanā, latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību un pilnveidošanu valsts un starptautiskā mērogā
kordiriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Diriģēšanas katedras vadītājs, docents, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas Kora nodaļas vadītājs un zēnu kora diriģents
Romāns Vanags
par nopelniem olimpiskās kustības un BMX riteņbraukšanas klubu sistēmas attīstībā Latvijā
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents
Aldons Vrubļevskis
par mūža darbu Latvijas teātra mākslā un īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā
ilggadējā Dailes teātra aktrise
Dina Tone Kuple
par nopelniem bērnu literatūrā un tās popularizēšanā
dzejniece, žurnāla „Rīgas Laiks” galvenā redaktore
Inese Zandere
par ilggadēju un panākumiem bagātu darbību Latvijas koru kultūras pilnveidošanā un popularizēšanā
kordiriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents un Goda virsdiriģents
Jānis Zirnis
Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri tiek iecelts:
par izcilo devumu un sasniegumiem sportā, pašaizliedzīgo darbu BMX sporta attīstībā Latvijā un jauno sportistu audzināšanā
Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases vecākais treneris, Latvijas čempions, pasaules junioru čempions, pasaules vicečempionam BMX riteņbraukšanā
Ivo Lakučs
Par Viestura ordeņa virsnieku tiek iecelts:
par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā
Norvēģijas Karalistes Bruņoto spēku pulkvežleitnants
Jūerns Ēriks Berncens
Par Atzinības krusta komandieri tiek iecelts:
par nopelniem Latvijas Republikas un Moldovas Republikas sadarbības veicināšanā un starpvalstu attiecību attīstībā
Latvijas Republikas Goda konsuls Moldovas Republikā
Valērijs Dragņevs
par nopelniem Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes sadarbībā kultūras un izglītības jomās
Dānijas Karaliskās bibliotēkas ģenerāldirektors
Erlands Koldings Nilsens
Par Atzinības krusta kavalieri tiek iecelts:
par nopelniem Latvijas medicīnas attīstībā un nesavtīgu praktiskās palīdzības sniegšanu Latvijas ārstu profesionālajā izaugsmē
latviešu ārsts, ortopēds Kanādā
Jānis Baumanis