Trešdien, 12.novembrī, plkst.16:00 Rīgas pils Ģerboņu zālē notiks Latvijas 90.gadadienai veltītā valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā Valsts prezidents Valdis Zatlers ir aicinājis valsts apbalvojumu – Atzinības krustu - saņemt 36 apbalvotos.
Atzinības krusts nodibināts pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1938.gadā un atjaunots 2004.gadā. Atzinības krusta devīze ir: "Godaprāta ļaudīm", to piešķir par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā.
Pārējie, kuriem Ordeņu kapituls Latvijas 90.gadienas priekšvakarā piešķīra valsts apbalvojumus, tos saņems svinīgajās ceremonijās 14. un 17.novembrī. Tāpat Rīgas pils Sarkanajā salonā iespējams apskatīt š.g. 11.novembrī atklāto pastāvīgo Latvijas apbalvojumu ekspozīciju "Latvijas valsts apbalvojumi". Valsts apbalvojumu ekspozīcija tapusi, sadarbojoties Valsts proves uzraudzības inspekcijai un Valsts prezidenta kancelejai, un tajā apskatāmi valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - paraugi.
Par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīra 54 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 18 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 79 Atzinības krustus un tā goda zīmes. Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis ierosināto kandidātu skaits, īpaši no Latvijas reģioniem. Izskatot saņemtos ierosinājumus, Ordeņu kapituls izvērtēja 303 Latvijas sabiedrības ieteiktos kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn.
Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti, kā arī bijuši Latvijas tautas garīgie līderi trešās Atmodas laikā.
Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu.
Žurnālistus, kuri vēlas atspoguļot apbalvošanas ceremoniju, lūdzam ierasties Preses dienestā līdz plkst. 15:30. Lūgums ievērot pasākuma apģērba etiķeti - uzvalks kungiem un lietišķs kostīms dāmām.
Valsts apbalvojumus 12.novembrī saņem:
Par Atzinības krusta lielvirsnieku tiek iecelts:
par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas veiksmīgā pievienošanās procesā Šengenas līguma valstīm, stiprinot Eiropas Savienības jaunās ārējās robežas
Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs
Regimants Čupaila
par spilgtu mūža darbu latviešu kora mūzikā un jaunās kordiriģentu paaudzes audzināšanā
kordiriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents un Goda virsdiriģents, profesors
Gido Kokars
par spilgtu mūža darbu latviešu kora mūzikā un jaunās kordiriģentu paaudzes audzināšanā, par Latvijas vārda skanēšanu pasaulē
kordiriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents un Goda virsdiriģents, profesors, kamerkora „Ave Sol” veidotājs
Imants Kokars
par tautas gara spēku attīstīšanu un tautas vienotības veicināšanu, par īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā un tālākā tās nostiprināšanā
Rīgas Lutera draudzes mācītājs, teoloģijas doktors
Juris Rubenis
par mūža darbu Latvijas kultūrā un īpašu ieguldījumu latviešu valodā un literatūrā
dzejnieks un atdzejotājs
Knuts Skujenieks
par nopelniem Latvijas drošības sistēmas dienesta attīstībā un veiksmīgas Latvijas un Lietuvas drošības dienestu sadarbības nodrošināšanā
Lietuvas Republikas Valsts Drošības departamenta ģenerāldirektora vietnieks
Andrjus Tekorjus
par izciliem nopelniem sabiedriskajā un kultūras darbā, par spilgtu radošo devumu latviešu literatūrā, ieguldījumu latviešu valodas stiprināšanā un Latvijas vārda spodrināšanu pasaulē
dzejniece
Māra Zālīte
Par Atzinības krusta komandieri tiek iecelts:
par īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā un tālākā tās nostiprināšanā
Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” valdes priekšsēdētājs
Inesis Feiferis
par tautas vienotības veicināšanu, par īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā un tālākā tās nostiprināšanā
rakstniece, publiciste, radio žurnāliste
Marina Kosteņecka
par nopelniem Latvijas un Kipras sadarbības veicināšanā, par konsulārās palīdzības nodrošināšanu Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem
Latvijas Republikas Goda konsuls Kiprā
Adonis Papadopuloss
par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas veiksmīgā pievienošanās procesā Šengenas līguma valstīm, stiprinot Eiropas Savienības jaunās ārējās robežas
Latvijas Republikas Ministru prezidenta padomniece Eiropas Savienības jautājumos
Ilze Pētersone
Par Atzinības krusta virsnieci tiek iecelta:
par nopelniem Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbā, diplomātisko sūtījumu aprites veidošanā Latvijā un tās efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanā
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Diplomātiskā pasta nodaļas vadītāja
Ieva Arbidāne
par nopelniem Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbā, par ieguldījumu Valsts protokola darbā
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola Diplomātiskā korpusa departamenta direktore
Ināra Baranova
par ilggadēju mērķtiecīgu un sekmīgu darbību tekstila nozares attīstībā Latvijā
akciju sabiedrības „Valmieras stikla šķiedra” valdes priekšsēdētājs
Andris Oskars Brutāns
par nopelniem ilggadējā darbā vēstures zinātnes un augstākās izglītības attīstībā Latvijā
vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Centrālās un Austrumeiropas vēstures katedras vadītājs, vēstures doktors, profesors,
Ilgvars Butulis
par nopelniem Latvijas lauku iedzīvotāju veselības aprūpē un ārstniecībā
Viļakas slimnīcas galvenā ārste, zobārste
Valda Buzijana
par nopelniem Latvijas mežzinātnē un zinātniskajās izstrādnēs meža un ar to saistīto nozaru attīstībā
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks, Latvijas Lauku un meža zinātņu akadēmijas loceklis, profesors, inženierzinātņu doktors
Māris Daugavietis
par mūža darbu Latvijas mākslā
grafiķis
Pēteris Džigurs
par radošu un veiksmīgu darbu vispārējā izglītībā un nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības integrācijā
Limbažu 2.vidusskolas direktore krievu valodas un literatūras skolotāja
Gaļina Karpova
par sevišķiem nopelniem Latvijas muitas dienesta darbībā, par nopelniem muitas izglītības sistēmas izveidošanā un attīstībā
Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes Starptautiskās ekonomisko sakaru un muitas institūta Muitas un nodokļu katedras vadītājs, ekonomikas doktors, profesors
Aivars Vilnis Krastiņš
par nopelniem izglītības sistēmas pilnveidošanā un attīstībā mazākumtautību skolā, veiksmīgu un radošu darbību sabiedrības integrācijā
Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktore
Lidija Kravčenko
par nopelniem sabiedriskajā darbībā, par izcilu latviskuma kopšanu, stiprinot šo jēdzienu ar personisku piemēru un darbiem latviskas ģimenes, latviskas sabiedrības labā
sabiedriskā darbiniece, Latvijas 3x3 kustības vadītāja un biedrības priekšsēdētāja
Inese Krūmiņa
par nopelniem Latvijas un Lietuvas kopējās vēstures pētīšanā un sadarbības veicināšanā
Lietuvas Nacionālā muzeja direktore
Birute Kulnīte
par sevišķiem nopelniem dzirdes veselības jomas sakārtošanā Latvijā
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, medicīnas doktore
Sandra Kušķe
par nopelniem un nesavtīgu, pašaizliedzīgu darbu BMX riteņbraukšanas atbalstīšanā Latvijā un olimpiskās kustības attīstībā
akciju sabiedrības „SCO Centrs” valdes priekšsēdētājs, BMX sporta kluba „Tālava” prezidents
Jānis Matisons
par nopelniem Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbā, Latvijas diplomātiskā protokola atjaunošanā un darbības pilnveidošanā
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola Vizīšu un ceremoniju departamenta direktore
Valda Miļūna
par ilggadēju un mērķtiecīgu darbību pašvaldības darbā savā pilsētā un novadā
Balvu pilsētas domes priekšsēdētāja
Ināra Ņikuļina
par sevišķiem nopelniem Latvijas medicīnas attīstībā, medicīnas organizācijā un Latvijas medicīnas starptautiskā popularizēšanā
Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore, habilitētā medicīnas doktore, profesore
Iveta Ozolanta
par nopelniem Latvijas valsts finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanā
akciju sabiedrības „DnB NORD banka” prezidents un valdes priekšsēdētājs, Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājs
Andris Ozoliņš
par mūža darbu latviešu valodas attīstībā un saglabāšanā, valsts izglītības sistēmas attīstībā
valodniece, Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslu fakultātes Baltu valodniecības katedras asociētā profesore skolas pedagoģijā, filoloģijas doktore
Dzintra Paegle
par nopelniem Valsts veterinārā dienesta darbībā un pilnveidošanā
ilggadējais Valsts veterinārā dienesta direktors, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas klīniskā institūta vadošais pētnieks, asociētais profesors, habilitētais veterinārmedicīnas doktors
Jāzeps Rimeicāns
par ilggadēju darbību un nopelniem Latvijas lauksaimniecībā
lauksaimnieks, ilggadējais Latvijas valsts zemkopības zinātniski pētnieciskā institūta direktors, Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padomes priekšsēdētājs
Ģedimins Siliņš
par īpašiem nopelniem sociālā darba augstākās izglītības sistēmas veidošanā un attīstībā Latvijā, ieguldījumu sabiedrības sociālajā integrācijā
SIA „Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola „Attīstība”” rektore, pedagoģijas doktore, profesore
Lidija Šiļņeva
par nesavtīgu un godprātīgu mūža darbu Latvijas dārzkopībā un puķkopībā
selekcionārs, žurnāla „Dārzs un Drava” galvenais redaktors, habilitētais bioloģijas doktors, valsts emeritētais zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors
Aldonis Vēriņš
par nopelniem Latvijas mākslas popularizēšanā ārvalstīs
mākslas zinātniece, Krievijas Valsts Tretjakova galerijas 20.gadsimta pirmās puses glezniecības nodaļas vadītājas vietniece, nacionālo fondu glabātāja
Tatjana Zeļukina
par nopelniem izglītības sistēmas attīstībā Latvijā un skolu jaunatnes nacionāli patriotiskajā audzināšanā
Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors, ģeogrāfijas skolotājs
Jānis Zemļickis