Preses brīfinga transkripts:
Valsts prezidents: Labdien, godājamie žurnālisti! Šodien pirmā tēma, kuru mēs apspriedām, bija situācija KNAB. Tika nolemts šī gada 19.jūnijā Nacionālās drošības padomes sēdē šo jautājumu izskatīt. Uz sēdi uzaicināta arī visa KNAB vadība, lai mazinātu to konfliktu, kas ir pašā KNAB, lai KNAB varētu veikt savas funkcijas pēc iespējas efektīvāk, jo viņu uzdevums ir cīnīties ar korupciju.
Otrais jautājums, kuru mēs šodien apspriedām, ir sociālo partneru – arodbiedrību, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un arī Latvijas Pašvaldības savienības – kopējā vēstule ar savu viedokli, kā viņi vērtē pašreizējo valdības un parlamenta darbu. Jāpiekrīt valdības sociālo partneru viedoklim, ka šobrīd bezargumentēti šūpot kāda ministra krēslu nav tomēr valstiski atbildīga rīcība.
Protams, trešais temats bija valdības sarunas ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju, kādi ir rezultāti un perspektīvas un kāds varētu būt budžeta rāmis, aprises un iespējamais scenārijs tieši izdevumu-ieņēmumu sabalansēšanai nākamā gada budžetā.
Esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Jautājums: Prezidenta kungs, es gribētu jautāt par Jūsu piektdienas tikšanām ar Saeimas frakcijām. Kas ir tie galvenie jautājumi, uz kuriem Jūs gribat saņemt no deputātiem atbildes, un tās tēmas, par kurām Jūs runāsiet?
Valsts prezidents: Šī būs jau trešā reize, kad parlamentārā gada noslēgumā es tiekos pilnīgi ar visām parlamentā pārstāvētajām partijām, arī ar neatkarīgajiem deputātiem. Sarunas ir parlamentārā darba analīze, kas palicis tomēr nepadarīts un kādi varētu būt mērķi arī nākamajām parlamentārajam gadam. Neskatoties uz to, ka būs jaunas Saeimas vēlēšanas un mums būs jauns parlamenta sastāvs, tomēr šo frakciju viedokļi ir vērā ņemami. Protams, tā ir tāda priekšspēle, uvertīra manai uzrunai pēdējā Saeimas sēdē 17.jūnijā.
Jautājums: Man jautājums par KNAB. Ir izskanējuši šobrīd publiski divi viedokļi – sabiedrība par atklātību „Delna” ir aicinājusi premjeru izvērtēt Vilnīša atbilstību amatam, savukārt Dzintars Jaundžeikars, kas vada Saeimā Nacionālās drošības komiteju, ir teicis, ka premjers ir pārkāpis likumu. Kāds ir Jūsu viedoklis šajā strīdā?
Valsts prezidents: Es pieņēmu lēmumu sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi, jo tajā ir pārstāvētas gan parlamenta komisijas, gan parlamenta priekšsēdētājs, gan valdības vadītājs un atbildīgie ministri. Tiks uzaicināta visa KNAB vadība. Tātad mēs izskatīsim šo jautājumu kā valstisku problēmu, nevis kā dažu amatpersonu vai nevalstisko organizāciju savstarpēji dažādos viedokļus. Mēs par to vienojāmies gan ar Saeimas priekšsēdētāju Daudzes kungu šorīt, gan ar Ministru prezidentu Dombrovska kungu. Tas ir vissaprātīgākais veids, kā atrast to atrisinājumu, lai KNAB strādātu efektīvi un lai to neplosītu pretrunas.
Jautājums: Sakiet, kāds ir Jūsu viedoklis, uz kā rēķina vajadzētu konsolidēt nākamā gada budžetu, lai palielinātu ieņēmumus vai samazinātu izdevumus, un vai Jūs atbalstāt atsevišķu nodokļu paaugstināšanu?
Valsts prezidents: Protams, viennozīmīgi tas ir valdības, parlamenta un, es teikšu vēl vairāk, tas būs nākamā parlamenta un valdības galvenais jautājums – kā sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem. Bet ja mēs iedomāsimies analoģiju ar ģimeni vai ar kādu darba ņēmēju, kas atnāk uz darbu un saka: „Ziniet, es saskaitīju, cik man vajag naudas un tagad, lūdzu, maksājiet man tādu algu”, tad darba devējs noteikti nav priecīgs. Bet tādas situācijas bija pirms dažiem gadiem samērā biežas. Manuprāt, tomēr vispirms ir tas, cik mēs spējam valstī nopelnīt, un tad skatīt, cik mēs varam tērēt. Vienīgais kritērijs, ka mēs drīkstam tērēt par 6% vairāk nākamajā gadā, nekā nopelnām.
Jautājums: Prezidenta kungs, kā Jūs vērtējat savstarpējās apsūdzības, ko izsaka „Aerodium” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs, ņemot vērā mūsu starptautisko reputāciju?
Valsts prezidents: Tā situācija, kādu mēs redzam presē ar abu pušu dažādiem viedokļiem, liecina par to, ka viena pati pagale šajā gadījumā noteikti nedeg, ka ir kaut kas, kas ir pārkāpts gan no valsts institūcijas puses, gan kaut kas, kas ir pārkāpts tieši no konkrētās firmas puses. Tieši tāpēc tas kaitē gan iekšēji, cilvēku uzticības valsts iestādēm un tiem procesiem, ko veic valsts iestādes, gan ārējam tēlam. Ir ļoti svarīgi, lai šis gadījums tiktu izmeklēts ne tikai krimināltiesiski, bet arī administratīvā kārtā – tātad dienesta izmeklēšana par to, kāpēc tāda situācija vispār varēja izveidoties. Šis jau nav jauns stāsts. Tas ir trīs gadus vecs stāsts, ja mēs paskatāmies vismaz tajos faktos, ko abas ieinteresētās puses mums stāsta. Jo ātrāk būs atbildes uz Jūsu jautājumu un uz tiem jautājumiem, ko es vēlos uzdot, jo ātrāk šī situācija nomierināsies.
