Godājamais Elami (Elamy) kungs (Marokas Ģenerālās uzņēmēju konfederācijas prezidents), paldies par Jūsu ievadvārdiem!
Godājamie ministri,
Ekselences,
Godātie uzņēmēji,
Dāmas un kungi!
Man ir patiess gods un liels prieks uzrunāt Jūs Latvijas un Marokas uzņēmēju forumā, kas notiek šajā vēsturiski pirmajā Latvijas tik augsta līmeņa vizītē Marokas Karalistē, pateicoties Viņa Majestātes Marokas karaļa Muhameda VI ielūgumam. Vizīte Marokā ir arī pirmā Latvijas tik augsta līmeņa vizīte Āfrikas kontinentā, par ko esmu īpaši priecīga, jo tieši Maroka manā dzīvē ir ieņēmusi nozīmīgu vietu.
Esmu gandarīta, ka būdama Latvijas prezidente varu viesoties Marokā, kur esmu pavadījusi daļu savas bērnības. Šajā zemē nokļuvu pēc tam, kad 1945. gada janvārī kopā ar vecākiem bēgām no bijušās Padomju Savienības okupācijas un nonācām bēgļu nometnēs Vācijā, no kurienes tad kopā ar savu ģimeni atbraucām uz Maroku. Esmu beigusi pamatskolu Dauratā un meiteņu koledžu Mers-Sultan Kasablankā.
Tādēļ esmu īpaši priecīga un pagodināta, ka Marokas Karalis ir uzņēmis mani kopā ar Latvijas delegāciju savā valstī kā augstus un gaidītus viesus. Ceru, ka šī vizīte palīdzēs paplašināt un aktivizēt Latvijas un Marokas attiecības gan politiskā un diplomātiskā, gan kultūras un ekonomisko sakaru jomās, gan arī cilvēku attiecību līmenī.
Ekselences, dāmas un kungi,
Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, 2004. gada maijā, Latvijas un Marokas attiecību veidošana, kā politiskā, tā ekonomiskā jomā ir ieguvusi jaunu pamatu. Latvijai un Marokai pavērušās plašas ekonomiskās sadarbības iespējas, jo Marokas sadarbība ar Eiropas Savienības valstīm ir īpaši intensīva. Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti ir radīta līgumtiesiskā bāze sadarbībai dažādās tautsaimniecības jomās. Tādēļ es ceru, ka šīs vizītes ietvaros abu valstu uzņēmēji savstarpējo kontaktu rezultātā atradīs daudzas jaunas iespējas turpmākai sadarbībai.
Vēlētos atzīmēt, ka gaisa pārvadājumu jomā darbojas Latvijas un Marokas divpusējais nolīgums par gaisa transportu, kā arī nolīgums starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti par dažādiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem.[1]
Ekselences, dāmas un kungi,
Latvijas nu jau trīs gadu ilgā dalība Eiropas Savienībā un NATO ir palīdzējusi ievērojami uzlabot mūsu labvēlīgo investīciju vidi, kā arī sasniegt visstraujāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu visā Eiropas Savienībā, kas pagājušajā gadā sasniedza gandrīz 12 procentus.
Tiešo ārvalstu investīciju piesaiste, ražošanas un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību attīstīšana, zinātnes un tehnikas sasniegumu un moderno tehnoloģiju izmantošana ir īpaši svarīgi turpmākas līdzsvarotas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai un Latvijas konkurētspējas palielināšanai starptautiskajos tirgos.
Ekselences, dāmas un kungi,
Latvija atrodas pie Baltijas jūras un līdzīgi kā Maroka tā vienmēr ir bijis nozīmīgs stratēģisko tirdzniecības ceļu krustpunkts. Pateicoties savai izdevīgajai ģeopolitiskajai situācijai, Latvija šodien ir svarīgs starptautisko tranzīta ceļu posms starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, kas turpina pilnveidoties par reģionālu pakalpojumu centru.
Latvija kalpo kā tilts Austrumu un Rietumu (Eiropas un Āzijas) transporta plūsmai, savienojot Latviju ar Trans-Sibīrijas dzelzceļu, Krieviju un citām bijušajām Padomju Savienības valstīm, kaimiņos esošajām Baltijas valstīm un pat ar Āziju, t.sk. ar Ķīnu. Gandrīz puse jeb 45 % no Krievijas ārējās tirdzniecības iet cauri Baltijas jūras ostām, ieskaitot trīs lielākās Latvijas neaizsalstošās ostas, kuru modernā infrastruktūra ļauj īstenot visdažādākās specifikas kravu pārvadājumus. Latvijā attīstās moderni un konkurētspējīgi industriālie, tehnoloģiskie un biznesa parki, kā arī izveidotas speciālas ekonomiskās zonas.
Nepašaubāmi, viens no perspektīviem Latvijas un Marokas sadarbības[2] virzieniem ir sadarbība starp mūsu ostām. Ceram, ka drīzumā tiks noslēgts Starptautisko sadraudzības jūras ostu līgums (International Sister Seaports Agreement) starp Kasablankas ostu un Rīgas brīvostu,
Ekselences, dāmas un kungi,
Diemžēl Latvijas un Marokas līdzšinējie tirdzniecības apjomi ir bijuši nelieli. Latvija uz Maroku galvenokārt ir eksportējusi labību, kūdru, koksni un tās izstrādājumus, tekstilizstrādājumus un piena produktus, bet importējusi zivis un augļus. Latvijā labi pazīstami un iecienīti Marokas apelsīni, ko vairākus gadu desmitus esam galvenokārt saņēmuši no Jūsu zemes.
Tirdzniecības struktūra starp mūsu valstīm un tās svārstīgums liecina, ka sadarbības potenciāls starp mūsu valstīm netiek pilnībā izmantots un to iespējams pilnveidot patstāvīgas abpusēji izdevīgas sadarbības attīstības gadījumā.
Mēs ceram, ka drīzumā noslēgsies sarunas par Latvijas valdības un Marokas valdības konvenciju „Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu no kapitāla nodokļiem”, kas dos papildu stimulu abu valstu ekonomiskās sadarbības veicināšanai.
Aicinām Marokas uzņēmējus izvērtēt biznesa un investīciju iespējas Latvijā, jo izmantojot tiešu pārstāvniecību mūsu valstī, Marokas uzņēmēji spētu efektīvi apkalpot ne tikai Baltijas tirgu, bet arī tālāk apgūt strauji augošos Krievijas un NVS valstu tirgus, izmantojot Latvijas partneru pieredzi darbībai šo valstu ekonomiskajā un administratīvajā vidē, kā arī Latvijas darbaspēku, kam ir attiecīga kvalifikācija un svešvalodu zināšanas.
Marokā aktīvi darbojas divi Latvijas Goda konsuli: Hicham Tazi Kasablankā un Toufic Kawar Rabatā, kuri labi pārzina biznesa iespējas Latvijā un jau vairākus gadus tur veiksmīgi darbojas. Viņu pieredze un zināšanas varētu lieti noderēt tiem marokāņu uzņēmējiem, kuri vēlētos darboties Latvijā.
Es ceru, ka, savukārt, Latvijas uzņēmēji varētu veiksmīgi atrast biznesa nišas Marokā un biznesa tikšanās šīs vizītes laikā dos perspektīvus kontaktus un labu stimulu turpmākai darbībai.
Latvijas uzņēmēju delegācijā, kas pavada mani šajā vizītē, ir pārstāvēti uzņēmēji no lauksaimniecības, informāciju tehnoloģiju, elektronikas, tūrisma, tekstila, enerģētikas infrastruktūras, loģistikas un citām nozarēm. Latvijas uzņēmēju pārstāvniecība šajā delegācijā liecina par perspektīvajām sadarbības nozarēm starp mūsu valstīm.
Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Marokas ekonomisko sadarbību veicinās vienošanās noslēgšana starp Latvijas Darba devēju konfederāciju un Marokas Ģenerālo uzņēmumu konfederāciju (Confédération Générale des Entreprises Du Maroc) ko šodien abas šīs institūcijas parakstīs.
Ekselences, dāmas un kungi,
Latvijas ceļotāju skaits uz Maroku ar katru gadu pieaug, jo daudzi vēlas iepazīties ar Jūsu skaisto zemi, kur apvienots viss, ko vien cilvēks var vēlēties – brīnišķīgas pludmales un augsti kalni, tuksnesis un zaļojoši lauki, vēsturiskas vietas, vēstures un kultūras pieminekļi, kas iekļauti UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, kā arī moderna infrastruktūra un laba apkalpošanas kultūra.
Lai gan Latvijas klimats tūrisma nozares attīstībai ir daudz nepateicīgāks nekā Marokā, šīs nozares attīstība pēdējos gados ir bijusi ārkārtīgi strauja, sasniedzot ap 25 procentu pieaugumu 2006. gadā.
Latvijas balto smilšu pludmales stiepjas vairāku simtu kilometru garumā, ko gan pilnībā varam izmantot tikai dažus siltos vasaras mēnešus. Latvijas galvaspilsēta Rīga ir Ziemeļeiropas Jūgendstila galvaspilsēta, kā arī viena no zaļākajām pilsētām reģionā. Mūsdienās Rīga ir kļuvusi par svarīgu biznesa un finanšu centru, kā arī par nozīmīgu starptautiska mēroga tikšanās vietu. Pagājušā gada novembrī Rīgā notika NATO galotņu sanāksme.
Aicinu marokāņus viesoties Latvijā gan saistībā ar potenciālām biznesa interesēm, gan, lai apskatītu Latviju, kas tik ļoti atšķiras no Marokas.
Ekselences, dāmas un kungi,
Nobeigumā es vēlētos pateikties šī pasākuma rīkotājiem – Marokas Ģenerālo uzņēmumu konfederācijai (Confédération Générale des Entreprises Du Maroc) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kā arī visiem, kuri padarīja šo tikšanos iespējamu.
Novēlu Jums veiksmīgas sarunas, jaunus kontaktus un perspektīvus rezultātus turpmākai sadarbībai.
Vislabākie novēlējumi Jums visiem!
[1] Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti par dažiem gaisa pārvadājumu aspektiem aizstāj Latvijas un Marokas divpusējā nolīguma par gaisa transportu punktus, kas regulē šādas jomas – aviokompāniju nozīmēšana, pārvadājumu atļauju anulēšana vai apturēšana, aviopārvadājumu tarifi, atbrīvošana no muitas nodevām, pārbaudes maksājumiem un citiem līdzīgiem maksājumiem.
[2] Pirmā sarunu kārta noritēja 2006.gada jūnijā Rīgā. Latvijas Finanšu ministrija un Marokas Finanšu ministrija ir vienojušās otro sarunu kārtu noturēt 2007.gada septembrī Rabatā.