Prezidentes kundze, ekselences, ministri, uzņēmēji no Somijas un Latvijas, cienītās dāmas, godātie kungi! Esiet sveicināti Rīgā!
Esmu pagodināts par šo iespēju uzrunāt Latvijas un Somijas biznesa foruma dalībniekus. Vēlos pateikties pasākuma organizētājiem – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Somijas vēstniecībai Latvijā, Somijas-Latvijas tirdzniecības asociācijai un Somijas tirdzniecības ģildei –, kas ir ieguldījuši lielas pūles, lai organizētu šo starpvalstu forumu.
Mūsu valstis vieno cieša sadarbība Baltijas jūras reģionā un piederība vienam no attīstītākajiem Eiropas Savienības reģioniem. Daudzu gadu garumā mūsu valstis – valdību, reģionu un pašvaldību līmenī, ir īstenojušas kopīgus projektus Eiropas Savienības teritoriālās sadarbības programmu ietvaros. Tas ir palīdzējis risināt kopējus jautājumus un īstenot projektus gan vides, gan cilvēkkapitāta attīstības jomā. Vienlaikus ir attīstījusies arī cieša ekonomiskā sadarbība, kur galvenā loma ir tieši uzņēmēju darbam.
Piederību Baltijas jūras reģionam arvien ir raksturojusi atvērtība, vēlme sadarboties un radošu, inovatīvu risinājumu meklējumi. Radošums un inovācijas ir tā joma, kur Somija ir piemērs globālā līmenī un, protams, arī piemērs Latvijai.
Pagājušā gadā pieņemtā Baltijas jūras stratēģija vēl vairāk nostiprina sadarbības nozīmi. Tā izceļ vairākus principus, kas kopējiem spēkiem ļauj veidot labāku Baltijas jūras reģionu. Tā dod jaunu impulsu, lai Baltijas jūras reģionā nodrošinātu ilgtspējīgu vidi un optimālu ekonomisko un sociālo attīstību.
Dāmas un kungi!
Mēs tikko esam piedzīvojuši laiku, kurā notikušas būtiskas pārmaiņas modernās ekonomikas paradigmā. Straujas izaugsmes gadus, ko raksturoja kreditēšanas un patēriņa apjoma straujš pieaugums, nomainīja atskārsme par patēriņā balstītas ekonomikas ne-ilgtspēju. Priekšroka šādos apstākļos ir mazām, elastīgām un pārmaiņām atsaucīgām valstīm. Tādēļ šodienas sarežģītajos pasaules krīzes atveseļošanās apstākļos Somijas un Latvijas savstarpējā sadarbība ir īpaši nozīmīgs faktors to problēmu risināšanai, ar kurām līdz šim esam saskārušies.
Īpaši vēlos uzsvērt Somijas pieredzi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā 90.gadu sākumā, kas kalpo Latvijai par lielisku piemēru tam, kā valsts un uzņēmumi ne tikai veiksmīgi pārvar krīzi, bet arī iznāk no tās daudz konkurētspējīgāka un stiprāka. Šis ir īstais brīdis jaunu iespēju apzināšanai, jaunu izaicinājumu pieņemšanai.
Dāmas un kungi!
Latvijas ekonomikā šobrīd ir notikusi stabilizācija un mēs redzam jau skaidrus rādītājus, kas liecina, ka ekonomikas krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras. Neapšaubāmi, liela nozīme ir bijusi Ziemeļvalstu atbalstam tieši šajā grūtajā periodā. Un, neapšaubāmi, arī uzņēmēju aktīvajam darbam un ieguldījumam ekonomikas atjaunošanā.
Pēdējā gada laikā Latvijas ekonomika pēc straujas lejupslīdes ir spējusi būtiski uzlabot vairākus nozīmīgus ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības vidi raksturojošus rādītājus. Viens piemērs, 2009.gada 4.ceturksnī darba spēka izmaksas salīdzinājumā ar 2008.gada beigām ir samazinājušās par gandrīz 35%. Darbaspēka produktivitāte ir pieaugusi, un šīs izmaiņas ir uzlabojušas Latvijas konkurētspēju.
Darba spēka kvalitāte un pieejamība ļoti būtiski ietekmē uzņēmējdarbības attīstību. Gribu uzsvērt, ka pagājušajā gadā Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumus par ievērojama publiskā finansējuma apjoma piešķiršanu cilvēkkapitāla attīstībai, it īpaši darba spēka kvalitātes paaugstināšanas pasākumiem.
Regulārs un stabils sociālais dialogs ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, tajā skaitā diskusijās iesaistot ārvalstu investorus, nodrošina to, ka uzņēmēju intereses ir aktīvi un kvalitatīvi pārstāvētas valdības darba procesā.
Lai arī mums bija jāpieņem grūti lēmumi par darba vietu un atalgojuma samazināšanu, arī par valsts garantēto pakalpojumu un pabalstu samazināšanu, Latvijā nav notikuši plaši streiki un sociālie nemieri. Sabiedrība ir spējusi ar izpratni pieņemt valdības veiktās korekcijas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tieši sociālā stabilitāte ir viens no būtiskākajiem aspektiem labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstībai.
Latvija var lepoties ar vienu no zemākajām uzņēmējdarbības nodokļu sloga likmēm.Uzņēmumu ienākumu nodokļa efektīvā likme ir mazāka par 10%. Kopumā tas veido labvēlīgu vidi ārvalstu investīcijām un ražošanas attīstībai Latvijā.
Godātie uzņēmēji!
Latvijas un Somijas attiecības var raksturot kā ļoti aktīvas un vispusīgi attīstītas gan divpusējā līmenī, gan Eiropas Savienības ietvaros. Mūsu valstis vieno ļoti cieša draudzība, kā arī piederība Eiropas Savienības kopējam tirgum. Mūsu valstu uzņēmējiem ir iespēja izmantot visas priekšrocības, ko sniedz Eiropas Savienības kopējais tirgus, brīva preču, kapitāla un pakalpojumu kustība, un unificētā normatīvā vide. Tas būtiski sekmē savstarpējo tirdzniecību un investīciju pieaugumu.
Latvijas un Somijas divpusējie kontakti aptver daudzveidīgu nozaru spektru. Un gadu no gada šī sadarbība kļūst aktīvāka. Ir vairāki konkrēti rādītāji, kuri apliecina mūsu veiksmi.
Pēdējā desmitgadē tirdzniecība starp abām valstīm ir attīstījusies dinamiski un Somija ir kļuvusi par vēl nozīmīgāku Latvijas tirdzniecības partneri. Neskatoties uz kritumu pēdējos divos gados, mēs vēl arvien lūkojamies nākotnē ar izteiktu optimismu. Tāpat arī varam skaidri saskatīt ekonomiskās sadarbības lielo potenciālu un vietu tālākai izaugsmei.
Esam iepriecināti par faktu, ka Latvijas pārtikas produkcijas realizācijas apjomi Somijā arvien palielinās. Tas liecina, ka līdztekus tradicionālajiem eksporta produktiem, kā koks un metāls, arvien svarīgāku lomu ieņem pārtikas produktu eksports. Daudzskaitlīgā Latvijas uzņēmēju klātbūtne šodienas forumā liecina par plašām iespējām dažādās nozarēs.
Latvija ir ieinteresēta un atvērta investīciju piesaistei no Somijas un viennozīmīgi novērtē līdz šim Latvijā veiktās investīcijas. Somija šobrīd ieņem nozīmīgu lomu Latvijas ekonomikā starp ārvalstu investoriem. Zīmīgi, ka Latvijā uz doto brīdi ir reģistrēti aptuveni 300 Somijas uzņēmumu.
Vēlos minēt arī pēdējo gadu laikā Somijas vēstniecības Latvijā nostiprināto sadarbību ar Somijas-Latvijas tirdzniecības asociāciju, kas sniedz atbalstu Somijas un Latvijas uzņēmējiem biznesa kontaktu veidošanā un projektu realizācijā.
Dāmas un kungi!
Pasaules ekonomika piedzīvo būtiskas izmaiņas. Esmu pārliecināts, ka tieši radoša, drosmīga un sadarbībā balstīta uzņēmējdarbība veidos pamatu nākotnes ekonomikai. Sadarbība pētniecībā, ražošanas attīstībā un katram Eiropas Savienības reģionam raksturīgo priekšrocību izmantošana var palīdzēt kļūt mūsu ekonomikām par izcili konkurētspējīgām globālajā tirgū.
Es aicinu jūs iepazīt Latvijas uzņēmēju, zinātnes un pētniecības institūciju, kā arī sabalansētās sociālās vides atvērtību sadarbībai un jaunu vērtību radīšanai. Latvijas un Rīgas ģeogrāfiskās priekšrocības un pieaugošais ekonomiskais potenciāls veido to par pievilcīgu vidi investīcijām.
Latvijas ilgtermiņa, ilgtspējīgas attīstības stratēģijā „Latvija 2030” kā stratēģiskie principi turpmākajiem 20 gadiem ir definēta jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. Mēs ieguldīsim savas pūles, lai izveidotu augsti konkurētspējīgu izglītības sistēmu un attīstītu Latvijas cilvēkkapitālu. Izveidotu radošumā un inovācijās balstītu ekonomikas struktūru un prasmīgi izmantotu Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības.
Dāmas un kungi!
Radošums, drosme un iniciatīva – tās ir atslēgas ilgtspējīgai attīstībai. Esmu pārliecināts, ka šī valsts vizīte nodrošinās jaunu impulsu ekonomisko attiecību attīstīšanai mūsu divu valstu starpā.
Mūsu valsts patiesi priecāsies par jūsu panākumiem un ieguldīs visas pūles arvien labvēlīgākas uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstīšanā.
Lai jums veicas!
Novēlu jums atrast jaunas iespējas biznesa attīstībai manā valstī, Latvijā.
Laipni aicināti Latvijā!